Jānāk kopā pie viena galda

2021. gada 9. aprīlis 00:00

Diskusija: Jaunatnes darbā iesaistītie cer, ka apvienotais Bauskas novads saglabās labo un piedāvās jaunas iespējas

Diskusiju ciklā par topošā apvienotā novada aprisēm un iespējamām problēmām un izaicinājumiem aizvadīta piektā diskusija «Jaunieši – mūsu tagadne un nākotne?». Uzmanību diskusijā pievērsa jaunatnes darba organizācijai un nepieciešamajām izmaiņām darbības struktūrā.

Diskusijā, kas notika 1. aprīlī, piedalījās Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Ilze Bergmane, Bauskas novada Codes un Dāviņu pagasta jaunatnes darbinieks Kaspars Kalējs, Iecavas novada jaunatnes lietu speciāliste Līga Briģe, Bauskas novada jauniešu domes pārstāve Keita Luīza Muceniece un biedrības «Mums pieder pasaule» pārstāve Vita Reinfelde. Diskusiju organizēja biedrība «Laiks jauniešiem» un laikraksts «Bauskas Dzīve», vadīja biedrības «Laiks jauniešiem» vadītājs Gints Jankovskis. Diskusija skatāma laikraksta «Bauskas Dzīve» youtube.com kanālā.

Kapacitātes jautājums
«Vēlos atgādināt visiem topošajiem deputātiem, kas strādās ar jaunatni, – tā ir mūsu nākotne, un vēlos vērst uzmanību, ka jāsāk domāt par jaunatnes attīstību un strādāt vienoti,» diskusiju iesāka G. Jankovskis un uzdeva pirmo jautājumu – kāds būtu pareizākais un labākais modelis sadarbībai ar pašvaldību?

Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Ilze Bergmane atbildēja, ka šāds modelis katrā pašvaldībā var būt citādāks. «Jābūt sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko organizāciju sektoru, jo nevar viena pašvaldība visu izdarīt un nevar tikai nevalstiskās organizācijas visu izdarīt. Ir jābūt kompleksam risinājumam. Jaunatnes jomā tas ir ļoti svarīgi, jo tieši tajā brīdī, kad jaunietis ir iesaistīts aktivitātēs, kad viņš redz, ka pašvaldība ar jaunatnes organizāciju var sadarboties, viņš saprot, ka arī pats var kaut ko ietekmēt kopumā, ka var darīt kaut ko labu kopā ar pašvaldību. Rodas ticība, ka var ietekmēt kaut ko savā apkārtējā sabiedrībā. Svarīgi, lai arī pašvaldība pamana, ka dod ne tikai aktivitātēm naudu. Ja jaunietim ir laiks un iespēja un kāds viņam tic, viņš vienmēr atradīs veidu, kā kaut ko radīt, uztaisīt un īstenot,» skaidroja I. Bergmane.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldības bieži aizmirst par kapacitāti – jaunatnes darbiniekiem, cilvēkiem, kas veic darbu ar jaunatni, nav sajūtas, ka viņus novērtē. Pašvaldība nestrādā pie tā, lai jaunatnes darbinieks paliktu ilgtermiņā. «Lai nav tā, ka tu aizej prom strādāt virtuālajā kazino, jo tā vari uzturēt savu dzīvesveidu. Pēc reformas pašvaldībām būs iespēja skatīties, kā audzēt spēku visām organizācijām, lai var pozitīvi turpināt veikt darbu ar jaunatni,» tā I. Bergamane.

Jāmaina attieksme
Speciālisti cer, ka mainīsies ne tikai deputātu, bet arī citu iedzīvotāju attieksme. «Jaunatnes jomā strādāju jau trešo gadu. Viens no lielākajiem trūkumiem – liela daļa sabiedrības uzskata, ka mēs veicam bērnu audzināšanu, pieskatīšanu, ka neformālā izglītība ir kaut kas līdzīgs tādam – atnāc, «pačilo» un aizej,» nedaudz sarūgtināts bija K. Kalējs.

«Tas, ko es redzu, – mēs visi apvienojamies un vēlamies pozitīvi strādāt kopā. Darbam ir jābūt vērstam uz jauniešiem, ir jāuzzina viņu viedokļi, kādi ir viņu priekšlikumi jaunatnes darbībai Bauskas novadā. Varbūt kādam ir idejas, kas nenonāk pie mums. Ir nopietni jāstrādā, lai informāciju saņemam visi. Mēs veicinām jauniešu iesaisti jau no mazotnes – nedomāju, ka jaunietis ir no 13 gadiem – iesaistām arī ģimenes, pieaugušos un mazos, lai no bērnības jau redz, ka ir jauniešu centrs, ka ies un darīs, lai arī darbinieki ir pazīstami,» stāstīja L. Briģe.

Rundāles novadā jaunatnes darbinieku nav – aktīvi darbojas jauniešu biedrības. Tomēr tādu darbinieku vajadzētu. «Kā jūtam jaunatnes darbinieku trūkumu? Tā būtu telpu pieejamība jauniešiem, kas nav biedrībās, jo biedrībām ir savas telpas, bet par citiem no ielas mēs atbildību neuzņemamies. Forši, ja jaunatnes darbinieks rakstītu projektus, jo mēs nevaram paspēt uzrakstīt. Biedrībā «Mums pieder pasaule» administratīvais resurss esmu es un jūtu, ka strādāju pilnu slodzi. Jaunatnes darbinieks varētu rakstīt «Erasmus+» projektus, jo esam mēģinājuši rakstīt, bet nevaram «pavilkt» tīri administratīvi. Pagaidām īstenojam jaunatnes politiku, ko nosaka valsts programma,» stāstīja V. Reinfelde.

Trūkst telpas
Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir un paliek telpas. Iecavnieki ar savu situāciju ir apmierināti. «Mums ir jauniešu centrs, un viss šeit arī notiek – darbnīcas. Esam Mūzikas un mākslas skolas telpās. Interešu izglītība un šī izglītība sasaistās, jo jaunieši brīvajā laikā nāk pie mums – mums ir savas telpas,» stāsta L. Briģe.

«Bauskas novadā strādā viens jaunatnes lietu speciālists uz pilnu slodzi un seši jaunatnes lietu darbinieki pagastos. Septembrī izveidota jaunatnes lietu konsultatīvā padome, kas pārstāv jauniešu intereses, sadarbojas, veicina darbu ar jaunatni, attīstību, lemj dažādas lietas. Reālā situācija, kas mani uztrauc, – nav vienotas sistēmas. Ir biedrības, kas dara par savu naudu, par saviem līdzekļiem un «savā sulā». Ir pašvaldība, kas atbalsta, un ir jauniešu centrs, kas nav liels atbalsts jaunatnes jomai. Ja jaunatnes lietu speciālists un Bauskas bērnu un jauniešu centrs varētu sadarboties vienās telpās, tas ļoti atvieglotu darbību. Tas ir labais piemērs, ko mēs dzirdējām Iecavā. Par topošo apvienoto novadu – pašlaik notiek pārrunas, attālinātās tikšanās četru novadu jaunatnes darbinieku starpā. Notiek plānošana, stratēģijas izstrāde. Mēs vēlamies, lai saglabājas katra novada specifika darbā ar jaunatni. Ir svarīgs vienots komunikācijas kanāls vai vienota platforma, lai varam domas un plānus pierakstīt,» informēja Bauskas novada jauniešu domes pārstāve Keita Luīza Muceniece.

Labā plāna meklējumos
Tas, ko nav tik viegli izprast, – kā radīt to labāko kopējo plānu. «Ieteiktu ņemt labos piemērus, visus salikt vienā plauktiņā, doties pie deputātiem un parādīt sarakstu, kas nestrādā, ko nevajag likt iekšā. Parādīt, kā strādājam, kas ir labi, kas mums ir ērti. Ir jābūt vienotam komunikācijas tīklam. Kamēr rakstu nolikumu konkursam, palaižu garām informāciju, un «putniņš aizlido». Pašlaik katrs strādā kaut kā – kurš nu ko ir uztvēris kaut kādā momentā, pie tā pieķeras, bet ir jābūt vienotai sistēmai,» pauda L. Briģe.

«Jāsāk ar izvērtējumu – kopīgu par to, kas strādā un kāda ir pasākumu reālā ietekme, kuras darbības nes vislielāko labumu. Nevar pateikt, kāds tieši būs variants. Noteikti vajag virzīties uz sadarbību jebkurā momentā. Jauniešiem ir foršāk, ja viņi ir kopā. Viņi grib satikt citus. Tik jauki, ka var sadarboties un izmantot vislabāko, kas katram ir,» tā I. Bergmane.

«Tas ir komandas darbs. Izstrādājam dažādus priekšlikumus – visi esam sapratuši, ka ir nepieciešams atsevišķs projektu koordinators dažādiem jaunatnes projektiem. Piemēram, es varu darboties, radīt pasākumus, bet projekti nodrošina finansējumu, un tiem vajag vairāk laika. Tas ir plusiņš, ko vajadzētu ieviest un kas varētu sistematizēt lietas,» vērtēja K. L. Muceniece.

Iespēja iedvesmot
Jaunatnes darbinieki uzsvēra, ka viņu darbs ietver ļoti plašu darbību klāstu un arī dažādas vecuma grupas. «Jaunatnes darbs ir jāpopularizē jau no mazotnes. Ja kā bērns jau būs piedalījies pasākumos, ko organizē jauniešu centri, viņš drošāk dosies tālāk, ja viņu jau bērnībā kāds būs sadzirdējis. Tad viņš var izteikt kaut kādu viedokli, un mazie ir ļoti gudri. Kad pienāk kautrīgais vecuma posms, kad bērns jau ir pusaudzis, vairs neiesaistīsies, ja viņam atteikts jau mazotnē. Cik jauniešu vispār savu viedokli pauž, pusaudžu gados nebaidās, ir droši par sevi? Kā dot jaunietim pašapziņu, ka tu esi piederīgs savai pilsētai, novadam? Ir jāattīsta jaunatnei prasme sevi pasniegt, pašapliecināties, kad viņš nāk ar savu viedokli, savu pašvērtējumu. Labi, ja jaunietis zina, kas viņš ir un ka ir šī novada iedzīvotājs, kuram ir tiesības izteikties un piedalīties novada vēlēšanās. Jaunatnes darbinieks ir kā tilts starp jaunieti un domi, un cilvēkiem, ar kuriem vajadzētu runāt. Lai jaunietis zina – ja atnāk pie manis, mēs meklēsim iespēju, kā sazināties ar pārējiem,» pauda L. Briģe.

«Svarīgs jautājums – kā radām jaunos uzņēmējus? Svarīgi iedot jauniešiem pašapziņu un ticību, ka varētu radīt savu uzņēmumu. Būtiski redzēt piemērus, satikt vietējos uzņēmējus, tas palīdz apjaust, ka var radīt savu lietu, iegūt papildu finansējumu un pastāvīgus ienākumus. Tā ir lieta, par ko ļoti, ļoti jādomā. Tas ir ļoti komplekss jautājums. Mēs nevaram sagaidīt, ka to izdarīs kāds cits. Kādu laiku dzīvoju Bulgārijā, un tur pārsteidza cilvēku skaits, kas ir mēģinājuši veidot uzņēmumu – gandrīz trešdaļa. Nozīmīga ir ticība, ka es varu darīt. Reģionos tā ir viena no aktuālākajām lietām, kā veicināt uzņēmējdarbību, – sekmējot jaunieša attīstību. Dodot ticību pārstāvēt savu viedokli, pateikt vajadzību un noticēt spējām. Tas ir galvenais, kompleksais jautājums, kā to risinām. Novēlu turpināt meklēt un atcerēties – jebkura sistēma, kuru uztaisījāt, ir jāpārskata. Meklēt no citiem, paņemt no citiem. Ja redzat ko labu, mēģiniet to paņemt,» noslēgumā vēlēja I. Bergmane.

Nepieciešama pilna slodze
Jau oktobrī Bauskas novada domes deputātus uzrunāja jaunatnes darbinieki, paužot, ka viņu reālās darba slodzes neatbilst atalgojumam. «Mums ir vai nu 0,2, vai 0,4 slodzes. Dāviņu pagastā, kad varējām strādāt klātienē, man bija astoņas stundas laika pasākumu organizēt, bet šīs astoņas stundas nepietika, lai pasākumu novadītu,» skaidro K. Kalējs.

«Iecavas jauniešu centrā esam trīs cilvēki ar pilnu darba slodzi. Klausos un nespēju saprast, kā nepilnā slodzē var šo darbu veikt. Man ir pilna slodze, un trūkst laika – es mājās arī papildus kaut ko daru. Katrā punktā jābūt pilnas slodzes darbiniekam. Lai uzzinātu, kādas ir jauniešu vēlmes, ir jābūt klātesošiem,» uzskata
L. Briģe.

«Darbs ar jauniešiem var būt brīvprātīgais darbs un vaļasprieks. Es negribētu strādāt par naudu, jo tad man rastos tāda pāridarījuma sajūta – ja man maksā 0,2 slodzes, bet es strādāju pilnu,» tā V. Reinfelde.

«Esmu dzimis Rīgā. Atbraucu šeit, aktīvi sāku darboties, iesaistīties. Lai es paliktu šeit dzīvot un strādātu ar 0,2 slodzi? Ir jābūt reāli saprotamam, vai mēs gribam pusfabrikātu, kas it kā strādā, bet vienlaikus dara vēl divas trīs citas lietas?!» sašutis bija Gints Jankovskis. Kopumā jaunatnes darbinieki cer, ka vismaz apvienotajā novadā sakārtos atalgojuma sistēmu.

Katrā pusē citādāk
Vēl viena aktuāla tēma ir topošā novada jaunatnes darba struktūra. «Bauskas novadā mēs, jaunatnes darbinieki, esam pagastu pārvalžu pārziņā, un jaunatnes lietu speciālisti ir izglītības nodaļas pārziņā. Struktūra jau ir tāda sarežģīta, lai izveidotu neformālajā izglītībā vienotu sadarbības modeli. Mums katrs velk deķīti uz savu pusi,» stāsta K. Kalējs.

«Rundālē nav jaunatnes speciālista, ir divas jauniešu organizācijas. Starp organizācijām ir laba sadarbība un arī ar novada domi, jo tā katru gadu biedrībām paredz finansējumu aktivitātēm un kapacitātes stiprināšanai,» informēja V. Reinfelde.

«Apspriedos ar kolēģiem, un esam vienisprātis, ka mums Iecavā ir ļoti sakārtots šajā ziņā. Ir savs centrs, ļoti atbalsta pašvaldība. Viss, ko mēs darām un plānojam, tiek atbalstīts. Jaunieši ir atbalstoši,» apmierināta bija L. Briģe.

«Katrā novadā ir kaut kas labs – Iecavā ir superīgs jaunatnes centrs, Bauskā ir jaunatnes darbinieki lauku apvidos un ciemos, ir tiešais kontakts ar jauniešiem lauku reģionā, Rundālē spēcīga nevalstiskā organizācija, Vecumniekos labs jaunatnes lietu speciālists, bet tas atšķiras no vienota veseluma. Kopējas struktūras virzītājam jābūt vai nu topošā novada izglītības nodaļai, vai kādai struktūrvienībai,» uzskata K. Kalējs.

«Kad beidzot apsēdīsimies pie galda visi? Kad novada domes deputāti būs iniciatori? Mums nav jānāk un jālūdz – ir jāparāda, ka arī jūs varat atnākt pie mums. Es zinu, ka jūs, topošie deputāti, klausāties šo sarunu. Apsēžamies visi kopā – baušķenieki, iecavnieki, rundālieši un vecumnieku ļaudis!» aicināja G. Jankovskis.

Jāiesaistās lēmumu pieņemšanā

LJP viedoklis
«Lēmumpieņēmējiem ir jāsaprot, ka ir jāiesaista jaunieši lēmumu pieņemšanā. Jau no jaunības sāp, ka sastopi kādu lēmuma pieņēmēju un pēc tam nekas nenotiek. Jaunieši pašlaik netiek sadzirdēti, jo daudzi it kā uzklausa jauniešus, izliekas, ka svarīgs viņu viedoklis, bet beigās neko no tā neņem vērā. Tas reāli demotivē gan jauniešus, gan visu sistēmu darbā ar jaunatni. Trūkst izpratnes lēmumu pieņēmējiem par darbu ar jaunatni. Vajag konkrēti prasīt jebkuram, kurš kandidē, – kas jums konkrēti paredzēts darīt? Ko tu domā darīt jaunatnes labā? To vajag teikt skaļi, atklāti un patiesi.

Jaunieši, iesaistieties tuvējā jaunatnes organizācijā! Ja gribi iet lielākā līmenī, tad sazinies ar mums, mēs tevi atbalstīsim un palīdzēsim. Šogad rīkosim mācības jauniešiem, lai viņi vairāk saprastu, kā var ietekmēt lēmumus, kā visā piedalīties. Pirmais ir piedalīties savā jaunatnes organizācijā, ja tādas nav, mēs tev palīdzēsim saprast, kā uztaisīt savējo. Tas nav nemaz tik sarežģīti – uztaisīt biedrību, iet ar savu domu un to darīt.

Jaunatnes darbinieku slodze ir problēma, bet arī jaunatnes darbinieki kā brīvprātīgie ir svarīgi, ne vienmēr tiem jābūt pilnas slodzes darbiniekiem. Jārunā arī par kvalitatīviem jaunatnes darbiniekiem – kā valstī viņus izglīto, kur var mācīties par jaunatnes darbiniekiem?

LJP veido rokasgrāmatu pašvaldībām, kā būs pēc administratīvi teritoriālās reformas. Drīzumā izsūtīsim, tur arī būs ieteikumi pašvaldībām. Reforma no vienas puses ir iespēja jaunai, skaistai dzīvei apvienotajos novados, jaunām sistēmām,» savu viedokli par pašreizējo situāciju pauž LJP pārstāvji.

Bauskas novada pašvaldības aicinājums
Bauskas novada jaunieši cer, ka viņi apvienotajā novadā būs vairāk sadzirdēti. 2020. gada oktobrī jaunatnes darbinieki uzrunāja Bauskas novada deputātus, bet sadzirdēti netika. Tagad viņus aicina piedalīties jaunā Bauskas novada attīstības programmas un stratēģijas izstrādes izglītības darba grupas diskusijās 28. aprīlī, kur viena no tēmām būs jaunatnes politika. «Pašvaldībām būs obligāts sabiedrības līdzdalības budžets ar nākamo gadu. To paredz grozījumi likumdošanā. Jaunieši, esiet aktīvi savu projektu ideju virzīšanā! Ticu jūsu spēkam un enerģijai!» pauž Bauskas novada projektu vadītāja Jolanta Kalinka.

UZZIŅAI

Latvijas Jaunatnes padome
Latvijas Jaunatnes padome (LJP) ir 1992. gadā dibināta jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, apvienība. Arī sabiedriskā labuma organizācija. LJP misija ir radīt tādu vidi Latvijā, kurā jauniešiem ir kvalitatīvi dzīves apstākļi, lai bērnu un jauniešu organizācijas varētu sasniegt savus mērķus.

LJP mērķi ir:
- pārstāvēt dalīborganizāciju intereses, nodrošinot interešu aizstāvību;
- attīstīt darbu ar jaunatni, stiprinot dalīborganizāciju kapacitāti un to attīstību;
- informēt sabiedrību par jaunatnes politiku un veicināt sabiedrības izpratni par lēmumu pieņemšanu;
- veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, stiprinot demokrātisko vidi Latvijā.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jānāk kopā pie viena galda

Kategorijas