Meklēs risinājumu Mežotnes pils kompleksa tālākai attīstībai; valstij tas rada zaudējumus ap 70,5 tūkstoši eiro gadā

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos Mežotnes pils komercnomnieks – SIA «CV-R» nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko ēku kompleksu, portālu informēja Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.
Viņš norādīja, ka šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji. A. Vārna neizslēdz arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā. Šodien, 8. aprīlī, tiešsaistē pārstāvji no Rundāles novada domes, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komitejas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemgales plānošanas reģiona, Rundāles pils muzeja un VNĪ pārrunās iespējamos pils nākotnes scenārijus.
No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.
«Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,» norāda A. Vārna.
Pandēmijas apstākļos Latvijā šobrīd pārdošanā nonāk arvien vairāk viesnīcas, muižas un citi ekskluzīvi īpašumi. Kopumā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū esošās muižas un pilis tiek pārdotas ļoti atšķirīgā tehniskā stāvoklī, līdz ar to piedāvājumu cenu amplitūda ir milzīga. Atsevišķos gadījumos pie vēsturisku īpašumu iegādes tiek īstenota ES fondu finanšu līdzekļu piesaiste īpašuma atjaunošanai.
Mežotnes pils komplekss Lielupes krastā ir viens no spilgtākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā, ko vēl ievērojamāku padara harmoniskā ainava ap to, vienotā ansamblī savijot pašu pili, skaisto parku un līdzās esošo Lielupes upi. Nekustamais īpašums «Mežotnes pils» Bauskas novadā, sastāv no zemes ar kopējo platību 89,6 hektāri, pils 2 118 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēkas – 1 813 m2 platībā, sporta zāles ar piebūvi, garāžām 647 m2 un inženierbūvēm - laukumiem, celiņiem, kāpnēm, baseinu, strūklakām, parkā esošu pieminekli un tiltiņiem ar kopējo platību 5633 m2. Daļa īpašuma atrodas dabas parka zonā (~15 ha), savukārt pārējā nekustamā īpašuma daļa (~74,5 ha), ietilpst ainavu aizsardzības zonā. Pils kompleksa sakārtošanai pēc VNĪ provizoriskajām aplēsēm nepieciešami kapitālieguldījumi 4,39 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.
Kopš 2017.gada oktobra pils komplekss un parks tika iznomāts. Pandēmijas apstākļos saskaņā ar valdības pērn pieņemtajiem atbalsta mehānismiem VNĪ 2020.gadā 5 mēnešus nomniekam sniedzis nomas maksas atlaides 9,3 tūkstoši eiro apmērā. Ņemot vērā uzņēmēja parādsaistības pret VID, pārējā periodā pērn valsts noteiktās atlaides nomnieks nebija tiesīgs saņemt un parāda summai sasniedzot 43,35 tūkstošus eiro, VNĪ bija spiesta nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt.
Ņemot vērā, ka pils kompleksā iekļaujas 2018.gadā VNĪ atjaunotais gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles novadu un Bauskas novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī. VNĪ izteicis Bauskas un Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām. Tālākais vēsturiskā īpašuma liktenis tiek lemts, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu Bauskas vai Rundāles novada pašvaldībai vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā. Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā ietilpst teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošanas u.c. sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Rēķināts, ka Mežotnes pils uzturēšanas izdevumi rada valstij zaudējumus ap 70,5 tūkstoši eiro gadā.
Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, tiek atsavināti likumā noteiktajā kārtībā – pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem (piemēram, pašvaldībām u.tml.), tādējādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu. Piemēram, VNĪ 2020.gadā pārdevusi 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro, tostarp 2 senas muižas - «Lēnu pili» Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Ventas upes ielejā par 70 300 eiro un vēsturisku muižu Juglas ielā 14, Rīgā par 149 000 eiro. Abiem īpašumiem jāveic lieli kapitālieguldījumi to atjaunošanā un teritorijas labiekārtošanā, tie nodoti privātām personām, radot iespēju to jaunai attīstībai.
VNĪ īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar vairāk nekā 1000 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un ap 3700 zemes īpašumu 9,5 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»