Plašākā administratīvajā teritorijā problēmas nepazudīs

2021. gada 7. aprīlis 00:00

997

Plašākā administratīvajā teritorijā problēmas nepazudīs

Diskusija: sociālajā jomā jauno Bauskas novada vadību aicinās uz dialogu ar biedrībām

Diskusiju ciklā par topošā apvienotā novada aprisēm un iespējamām problēmām un izaicinājumiem aizvadīta ceturtā diskusija «Lielāks novads – vai labāks sociālais atbalsts?». Uzmanību diskusijā pievērsa sociālajiem un vides pieejamības jautājumiem.
Diskusijā, kas notika 30. martā, piedalījās Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale, Montesori pedagoģe Jūlija Burmistrova, valsts sociālā aprūpes centra «Zemgale» pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Ineta Niedra un biedrības «Laiks jauniešiem» vadītājs Gints Jankovskis. Diskusiju organizēja biedrība «Laiks jauniešiem» un laikraksts «Bauskas Dzīve».

Par labāku nākotni
Pirmais jautājums skāra potenciālo pakalpojumu klāstu. Ir cerības, ka tuvāko divu gadu laikā būs izveidotas nepieciešamās būves novados, lai sāktu īstenot deinstitucionalizācijas projektu, – izveidoti dienas aprūpes centri, uzcelta grupu māja, un sniegs ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Visām šīm būvēm līdzi nāk virkne pakalpojumu, kuri paredzēti jau plānā. Tomēr – vai blakus šiem pakalpojumiem ir nepieciešami arī citi, par kuriem pagaidām vēl nerunā?

Baušķeniece un Montesori pedagoģe Jūlija Burmistrova atzina, ka tēma ir ļoti smaga, jo pašlaik tieši Bauskas novadā ir virkne pakalpojumu, kas ļoti trūkst. «Bērniem, kam ir īpašas vajadzības, kā arī pieaugušajiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem Bauskā nepiedāvā pakalpojumus, kas palīdzētu attīstīt intelektu, palīdzētu apgūt iemaņas. Ne vienmēr vecāki var palīdzēt – nepietiek laika vai zināšanu. Ir vajadzīgi speciālisti, kas atbalsta, lai cilvēks būtu patstāvīgs. Uzvedības un socializācijas terapijas Bauskā nav pieejamas. Vecāki, kam tas rūp, kam ģimenēs aug šādi bērni, meklē palīdzību citos novados. Esmu viena no tādiem vecākiem, esmu spiesta pirkt šos pakalpojumus no Jelgavas novada,» stāsta J. Burmistrova.

Baušķeniece pašlaik interesējas un meklē iespējas attīstīt šādu pakalpojumu Bauskā. «Nepieciešams attīstības centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mācīšanās grūtībām, lai palīdzētu socializēties, būt kaut nedaudz patstāvīgākiem, lai tuvāk dzīvesvietai būtu pakalpojums. Par to cīnos un uzskatu, ka tas ir ļoti vajadzīgi šeit, Bauskā. Lai palīdzētu, nav obligāti jābūt diagnozei bērnam – var būt parasts bērns, kam ir grūtības, kam nesanāk kā visiem. Ja uz vietas būtu tāds pakalpojums, visi būtu ieguvēji un mūsu nākotne kļūtu labāka. Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem – ko ieguldām bērnos. Ja bērns patstāvīgāks, vecāks brīvāks un spēs vairāk izdarīt sabiedrības labā,» pauž J. Burmistrova.

Jāattīsta esošais
Jāatzīst, ka Iecavas novada sociālais dienests jau ir paguvis piedāvāt virkni pakalpojumu, kas Bauskā vēl nav pieejami. Stāsta Sigma Strautmale, Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja: «Salīdzināt ir grūti. Esam sākuši ieviest pakalpojumu, kas palīdz attīstīt intelektu, palīdz apgūt iemaņas bērniem ar īpašām vajadzībām. Ne tikai bērniem ar garīgu atpalicību, bet arī hiperaktivitāti, uzmanības deficītu. Ar šiem bērniem ir jāstrādā no mazotnes, lai būtu gatavi skolā būt disciplinēti, gatavi mācīties un klausīties, kādu laiku nosēdēt, lai ar viņiem varētu strādāt. Ir pārrobežu projekts sadarbībā ar Lietuvu. Atvērām multifunkcionālo centru, kur pamatā ir sensorā telpa, sensorie materiāli, kas domāti, lai uzlabotu bērnu sajūtas, redzi, dzirdi un jūtas. Papildinām telpas ar Montesori materiāliem – esam sapratuši, ka logopēdija, sociālā pedagoģija un attīstības pakalpojumi ir nepieciešami.»

Runājot par to, kā šie piedāvājumi un sadarbība varētu izskatīties apvienotajā novadā, viņa atzīst, ka sociālie darbinieki vēl nav gatavi runāt par to, kas vēl būtu nepieciešams. «Pašlaik vajag attīstīt to, kas ir, nepazaudēt tos, kas tiešām strādā. Deinstitucionalizācijas procesā būs attīstīti daudzi pakalpojumi Rundālē, Vecumniekos, Iecavā un Bauskā. Jāattīsta šie pakalpojumi, jāskatās, kā tas kopā darbosies, un tad var domāt par jauniem piedāvājumiem. Ja runājam par grupu dzīvokļiem, nekad neesmu īsti atzinusi, ka jālikvidē valsts aprūpes centra nodaļas vai aprūpes centri. Vairāk esmu iestājusies par to, ka jāstrādā ar bērniem, lai nenokļūtu centros, un ar tiem, kam ir problēmas un kas dzīvo mājās. Jāstrādā ne tikai ar cilvēkiem, kam garīga rakstura traucējumi, bet arī ar tuviniekiem, lai viņu īpašie cilvēki nenonāktu aprūpes centros. Pašlaik jāattīsta tas, kas jau ir ieplānots,» uzskata S. Strautmale.

Trūkst informācijas
Negaidītu problēmu aktualizēja Gints Jankovskis: «Sociālajai jomai esmu pievērsies pirms nepilna gada. Esmu saticies ar ģimenēm, senioriem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem – viņu sāpe ir liela. Situācijas ir dažādas Bauskā, Vecumniekos un Rundālē. Galvenā problēma – cilvēki ir ļoti maz informēti par sociālo atbalstu. Ir dažādi reāli dzīves piemēri – tagad arī gadījums, kad Bauskā izdega dzīvoklis. Cietušie nezināja, ka šajā situācijā sociālais pabalsts pienākas. Ir kauns prasīt, un nezina, vai pašvaldība kaut ko piešķir. Ir jāstrādā informējot, vajadzīga komunikācija ar sabiedrību. Jāmeklē iespējas. Man pat nav atbildes – kādus uzlabojumus un iespējas, bet ir jāmeklē iespējas griezties pie sabiedrības, meklēt kontaktus, meklēt risinājumus palīdzēt. Atbalsts ir, bet jādomā, kā par to informēt.»

G. Jankovskis uzsvēra, ka visvairāk informācijas trūkums vērojams mazo pagastu iedzīvotāju vidū, kur ir ļaudis, kas vispār neko nezina par to, ka var saņemt kādu palīdzību. «Daudzreiz sanāk, ka biedrība «Laiks jauniešiem» esam tilts starp cilvēku un sociālo dienestu, kas sniedz informāciju. Ik nedēļas nogali piecus līdz septiņus cilvēkus par to informējam. Daudzi cilvēki dzīvo dziļos laukos, kur pat ceļa nav. Nesen braucām uz Vecumniekiem. Tur, lai tiktu līdz mājai, ir nepieciešams mērot 900 metrus pa pļavu. Piebraucamā ceļa nav. Arī uz ceļa, kas ved tuvāk mājai, iestigām dubļos. Šie cilvēki pat sociālā dienesta uzraudzībā nav, nezina, ka viņiem var palīdzēt. Jāatver sociālā palīdzība vairāk laukiem. Bauskas un Vecumnieku novadā tā ir aktuāla tēma,» pauda G. Jankovskis.

Jāveicina sadarbība
Arī Ineta Niedra piekrita, ka trūkst komunikācijas, īpaši sabiedrībā, kas nelieto internetu. «Jābūt arī citiem informācijas avotiem. Aktīvākiem jābūt sociālajiem darbiniekiem, piemēram, jāsadarbojas ar skolu sociālajiem pedagogiem, lai fiksētu problēmas. Ja apzināšana ir veikta nelielā apjomā, tad grūti atrast atbilstošus pakalpojumus, ko piedāvāt sabiedrībai. Lielā novadā pakalpojumiem jābūt vairāk nekā līdz šim,» uzskata I. Niedra.

Vērtējot situāciju Iecavas novadā, S. Strautmale pauda viedokli, ka novadā iedzīvotāji ir informēti par pieejamajiem pakalpojumiem: «Varbūt tādēļ, ka neesam tik liels novads, neteiktu, ka Iecavas novadā ir problēma apzināt attālākās nomales. Manuprāt, Iecavā zina, ko dara sociālais dienests un kādu palīdzību var saņemt. Ir vērts domāt par specializāciju – kad konkrēto nomali apzina nevis viens, bet divi darbinieki – ko nepamana viens, pamana otrs.»

Bailes uzrunāt
Vēl viena problēma – cilvēku nevēlēšanās un pat bailes uzrunāt sociālo dienestu. «No savas pieredzes varu teikt – cilvēki kautrējas no pašvaldības institūcijām, formalitātēm. Ar mums ir vieglāk – mums nevajag viņu dokumentus, mēs vienkārši varam palīdzēt. Tomēr problēma slēpjas cilvēkos, kam palīdzība ir nepieciešama, – viņiem jāpārkāpj pāri savām izjūtām un jāsaprot, ka sociālais dienests ir tāpēc, lai palīdzētu, nevis padarītu cilvēkus sliktākus par citiem,» stāsta G. Jankovskis.

Šajā situācijā I. Niedra norādīja, ka būtu vērts vairāk aktivizēties atbalsta grupu darbam, viņa skaidro: «Labi pārzinu pagastus un esmu pārliecināta, ka sociālais darbinieks pagastā zina savas grūtās vietas. Protams, ir sava vaina arī cilvēkos, ka viņi nevēlas prasīt vai kautrējas. Jāaicina uz sadarbību, kas atkarīgs no sociālā darbinieka, pagasta vadītāja. Varam atvest miltu paku viņam, bet tā nerisinās visas problēmas. Jāveido kaut vai atbalsta grupas pagastos, lai var izrunāties, uzzināt problēmas, iedrošināt. Pat ja cilvēks sēž maliņā – lai sēž, bet trešajā, ceturtajā reizē iesaistās, sāk runāt, un tad arī zināsim, kā risināt problēmas.»

Vajadzēs vēl
Problēma, ar ko apvienotajam novadam būs jātiek galā pēc deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas, – ar to vien nepietiks. «Ar vienas grupu mājas 16 vietām būs par maz tik lielam novadam, kāds būs Bauskas novads. Šis pakalpojums vispirms jāsaņem cilvēkiem, kas nav nonākuši institūcijās. Jārada atbalsta grupas personām ar garīga rakstura traucējumiem, mātēm, kam ir mazi bērni. Lai arī dienas aprūpes centra pakalpojuma saturs būtu atbilstošs – nosaukums vien ir viens, bet ir jābūt saturam visām klientu grupām,» pauda I. Niedra.

No vienas puses, plašāku pakalpojumu klāstu varētu piedāvāt pašvaldība, bet ir vēl viena sadarbības grupa – biedrības. S. Strautmale atzina, ka Iecavā šādu biedrību pašlaik ir maz, bet Bauskā ir vairāk – profesionālākus aprūpes pakalpojumus piedāvā Pestīšanas Armija un Latvijas Sarkanais krusts, iznāk sadarboties arī ar Bauskas biedrībām «Ābulis» un invalīdu sporta un rehabilitācijas biedrību «Bauska» un citām. «Zinu, ka ir biedrības Cēsīs un Siguldā. Ar biedrībām ir jāsadarbojas, un daudz kas ir atkarīgs no pašvaldības,» atzina S. Strautmale.

Tomēr pašreizējās biedrības nepiedāvā pakalpojumus, kas vērsti uz attīstību un rehabilitāciju. Iecavas novadā notiek sadarbība ar sociālo uzņēmumu no Jelgavas, kas piedāvā savus pakalpojumus Iecavā. «Svarīgi, lai pakalpojums būtu uz vietas. Mums ir attīstības stadijā vēl viens pakalpojums, bet sniedzēji atrodas Jelgavā. Kilometru starpība ir nosacījums, kas neļauj pakalpojumu veikt tik pilnvērtīgi, kā vēlētos. Piekrītu, ka pakalpojumam jābūt uz vietas, kur atrodas cilvēks,» atzina S. Strautmale.

«Jo vairāk biedrības iesaistīsies projektos, jo labāks rezultāts. Biedrības parasti ir ieinteresētas rezultātā. Jāveido ir biedrība un jāmēģina,» vērtēja J. Burmistrova. «Biedrības un NVO ir nozīmīgs resurss, bet tikai tad, ja ir balstītas un virzītas profesionālā virzienā. Jābūt profesionālam pakalpojumam. Ne visu novadā izdodas paveikt, sabiedrības līdzdalība ir ļoti vajadzīga, vienīgi nepieciešams to paveikt profesionāli,» uzsvēra I. Niedra.

Biedrību problēmas
Jautāts par to, vai biedrība «Laiks jauniešiem» varētu uzņemties arī papildu funkcijas, G. Jankovskis norādīja, ka tagad aktuālākas ir telpu problēmas un nākotnes situācija. «Pašlaik ir jādomā, kur pārvāksimies. Esam padarījuši Īslīces kultūras namu par labdarības ēku. Komunicēju ar Bauskas un Rundāles novadu par telpām, kur varam pašreizējos labdarības paku krājumus pārvest un uzglabāt. Biedrībā ir daudz diskusiju, vai to turpināt vai neturpināt. No malas saka, ka vajag turpināt, bet jāapzinās, ka mūsu jauniešu un mans resurss strādāt brīvprātīgi ir ierobežots. Kamēr esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, varu to darīt, bet, ja sāksies pilnvērtīgs darbs un darbdienās būs jāsēž birojā, – vai tad mani jaunieši būs gatavi to visu turpināt? Ja skatāmies uz tālāku nākotni, tad jaunajai administrācijai ir jāapsēžas pie galda kopā ar biedrībām un jāizveido kopējs liels projekts, palīdzot Bauskas novadam,» uzskata G. Jankovskis.
Arī S. Strautmale norāda, ka šī ir liela biedrību problēma – saglabāt to ilgtspējību. «Jaunieši ir aktīvi, labprāt iegulda savu brīvo laiku bez atalgojuma, bet viņi nāk un iet, un nezinām, vai pēc gada vai diviem būs citi jaunieši ar tādu pašu vēlmi darboties. Tas ir liels risks,» tā S. Strautmale.

Lētākie varianti
Vēl viena aktuāla tēma – kā padarīt sociālos pakalpojumus lētākus? Viens no iemesliem deinstitucionalizācijas projektu īstenošanai ir fakts, ka vispārējās aprūpes iestāžu pakalpojumi ir ļoti dārgi.

«Ja ceļ kādu jaunu pakalpojumu būvi, labāk kopā salikt vairākus pakalpojumus. Tas palētinās izmaksas, varētu atvieglot speciālistu atrašanu un nodarbinātību. Vienā ēkā pakalpojumu klāsts ir labāks nekā sadrumstalots pa citām vietām. Bet, ja nonākam tādā situācijā kā tagad ar «Covid-19», tad saprotam, ka lielas ēkas un skolas nedod drošību. Tomēr, ja domājam perspektīvā un ceram, ka viss būs kārtībā, tad lētāk redzu tikai šādi, jo citu variantu nevaru iedomāties,» teic S. Strautmale.

«Svarīgi, lai speciālists ir uz vietas. Ietaupa vecākiem gan laiku, gan transporta izmaksas. Vajag vienu centru, kur viss ir kopā. Nezinu pašlaik nevienu biedrību, kas šādus pakalpojumus varētu sniegt, bet tas viss ir atkarīgs no mums pašiem – ja nebūsim aktīvi, pakalpojumu nebūs,» vecāku viedokli pauda J. Burmistrova.

Savukārt I. Niedra uzskata, ka tas ir pašvaldības uzdevums, – nepieciešamo pakalpojumu veidošana. «Var iesaistīt biedrības, bet daudzfunkcionālais centrs ir lētāks un izdevīgāks. Tomēr tas ir pašvaldības kompetencē,» noslēdza sarunu speciāliste.

Vides pieejamībā – nesadzirdēti un nesaprasti
Reizē ar sociālajiem pakalpojumiem diskusijā tika aptverta arī tēma par vides pieejamību. Neapšaubāmi, ka visvairāk vides pieejamības jomā pēdējos desmit gados ir izdarīts Bauskā, – mēģinot sakārtot trotuārus un piemērot cilvēkiem ratiņkrēslos, vecākiem ar bērnu ratiņiem, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem ar velosipēdiem un elektriskajiem skrejriteņiem. Gan Iecavā, gan Vecumniekos pagaidām šādi vides piemērošanas pasākumi ir veikti ļoti mazā mērogā. Tomēr galvenā problēma, kas parādās Bauskā, – vides sakārtošanas pasākumus veic ļoti formāli, neievērojot nepieciešamos nosacījumus, kas beigās nekādi neatrisina situāciju, – darbi it kā paveikti, bet pilsēta cilvēkiem ratiņkrēslos vienalga nav pieejama.

«Strādājot sociālajā dienestā pirms desmit gadiem, ar skolas jauniešiem, ergoterapeitu un cilvēkiem ratiņkrēslos izstaigājām Bausku. Nekas daudz diemžēl no tā laika nav mainījies. Toreiz iesniedzām atzinumu Bauskas novada domē, kur vajadzētu mainīt situāciju,» atceras I. Niedra. Viņa arī norāda, ka papildus jādomā par drošību ielu šķērsošanā, kas nepieciešams ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, – izceltas viena līmeņa pārejas ar trotuāriem, kur mašīnām ir jāpiebremzē, piktogrammas, skaņas signāli. «Par to ir nopietni jādomā, piesaistot vides speciālistus, piemēram, biedrību «Apeirons», kas labi darbojas,» norādīja I. Niedra.

Pie šī komentāra G. Jankovskis atgādināja, ka Rīgā biedrība «Apeirons» aicināja partijas izbraukt pa Rīgu ratiņkrēslā. «Lielākā daļa piekrita, un deputāti saprata, ka ir nepieciešams domāt un sākt risināt jautājumus. Bauskā var izbraukāt kaut vai ar bērnu ratiņiem,» tā G. Jankovskis.

I. Niedra piekrita, ja apstākļi ļautu, varētu šādu akciju sarīkot arī Bauskā.
Savukārt S. Strautmale pievērsa uzmanību, ka jāuzrunā ne tikai pašvaldības iestādes, lai veido uzbrauktuves un palīdz invalīdiem iekļūt telpās, bet arī valsts iestādes. Šajā situācijā jāatgādina par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bauskas nodaļu, kas Bauskā, Uzvaras ielā, atrodas ēkas otrajā stāvā un nav pieejama cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.

Vērtējot situāciju – aktuālākais jautājums ir par to, kā panākt, lai pašvaldība projektus īsteno pareizi, nevis formāli, jo formāli izpildītie darbi beigās ir resursu šķērdēšana, kas neko neatrisina. «Jāraksta domei. Var pieslēgties līdzcilvēki ar cerību, ka izdzirdēs. Ir būvniecības likums, kur ir prasība sabiedriskajām ēkām, lai vide būtu pieejama,» tā I. Niedra. S. Strautmale norādīja, ka problēma ir tieši projektu vadītāju profesionālismā.

Iespējamais risinājums – mēģināt panākt no apvienotā novada vadības, ka novadā ir vismaz viens projektu vadītājs, kurš spēj izvērtēt topošo pārbūves projektu atbilstību vides pieejamības prasībām un bez kura nevar akceptēt topošos pārbūves darbus.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plašākā administratīvajā teritorijā problēmas nepazudīs

Kategorijas