Bērzkalnu skeitparka konstrukcijas kļuvušas dzīvībai bīstamas; pašvaldība meneša laikā to sola nojaukt

Rampas Bērzkalnu ciema skeitparkā savu laiku nokalpojušas.
Konstrukcijas atverēs nu krājas atkritumi, ielāps pie ielāpa, te bleķa,
te skaidenes gabala formā, A4 formāta vēstījums, pienaglots pie
noskritušās būves, vēsta, ka skeitparku izmantot aizliegts, jo notiek
atjaunošanas darbi. Taču realitātē no renovācijas ne vēsts.
Skeitparks Īslīces pagasta Bērzkalnos 2014. gadā izbūvēts ar Eiropas
Lauksimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) simtprocentīgu atbalstu
21 335 eiro apmērā. Toreiz vietējā biedrība «Labums» startēja Bauskas
rajona lauku partnerības izsludinātajā konkursā un saņēma akceptu.
Biedrības «Labums» vadītāja Anna Urtāne atklāja, ka uzraudzības periods
ir beidzies un organizācijai nav līdzekļu, lai skeitparku atjaunotu.
Aptur nojaukšanu
Ar
pašvaldību panākta vienošanās par būves nojaukšanu. «Es sapratu, ka
nevienam neko nevajag. Kad mēs ar ģimeni vēl dzīvojām Bērzkalnos,
atklājās, ka mājas iedzīvotāji paši savu bērnu dēļ nevar ne zāli appļaut
apkārt skeitparkam, ne atkritumus savākt,» teic Anna Urtāne, kura ar
saimi nu jau pārcēlusies uz dzīvi Jēkabpilī, tālab arī interese par
objektu ir mazinājusies.
Pašvaldība jau pagājušā gada augustā
bija gatava sākt demontāžas darbus, bet buldozera šķūri apturēja tuvējās
mājas iedzīvotājs Sandris Viļumovs, kurš lūdza jaukšanu izbeigt, jo
bija gatavs uzņemties skeitparka konstrukciju atjaunošanu. To solījis
paveikt rudenī, bet nekādas aktivitātes nesekoja, un aina tur nav
mainījusies.
«Bauskas Dzīvei» S. Viļumovs apgalvoja, ka no sava nodoma nav
atteicies. Pašlaik, apstākļu spiests, viņš maizi pelna Norvēģijā, bet no
savas algas ir gatavs atlicināt līdzekļus, lai skeitparku savestu
kārtībā. «Ir nepiedodami ļaut sagraut šādu veidojumu. Iespējams, daļai
iedzīvotāju ir šaurs interešu loks, kas aprobežojas ar sēdēšanu uz
dīvāna un TV skatīšanos vai lūkošanos citos viedierīču ekrānos, tālab
arī nekas neinteresē. Te jaunajai paaudzei tiek piedāvāts aktīvi pavadīt
brīvo laiku, tikai vajag finieri, skrūves, darbarokas, lai nodrošinātu
piemērotus apstākļus, nevajag arī prāvu naudu,» pārliecināts
bērzkalnietis, kuram pašam aug trīs bērni, kas aktīvi izmantojuši
skeitparku.
Nav naudas
Īslīces pagasta pārvaldē, kuras
redzeslokā skeitparks bija līdz brīdim, kad Bērzkalnus pievienoja
pilsētai, šo situāciju ļoti labi pārzina. Pārvaldē Sandrim izlīdzēts ar
padomiem, vēstīts arī par Bauskas rajona lauku partnerības izsludināto
jauno projektu konkursu, taču viss palicis sarunu līmenī. Arī biedrības
«Labums» vadītāja A. Urtāne bērzkalnietim savu organizāciju sacījusies
par velti atdot, lai tikai procesu iekustinātu un skeitparku varētu
nenorakstīt, taču iniciatīva nav sekojusi. Kālab vārdi nerealizējās
darbos, to S. Viļumovs «Bauskas Dzīvei» neatklāja.
Īslīces pagasta pārvaldē apliecināja, ka skeitparku salabot vēl tagad ir iespējams, lielākā vaina esot virsējais klājums. Iekšējās pārsedzes, karkass neesot ļoti bojāti. Ja pieaugušie būtu ieinteresēti, vajadzīgo naudas summu būtu varējuši pa dzīvokļiem savākt, bet te nevienam neko nevajag, vien bērniem ir tā gribēšana. Pieaugušajiem tikai problēmas – liels troksnis, atkritumi, nekārtības. «Tur ir četras piecas daudzdzīvokļu mājas un vēl privātmāju ciemats, kur ir daudz bērnu, taču izrādījās, ka visā Bērzkalnu ciemā vienīgā aktīvā iedzīvotāja bija Anna Urtāne, kurai kaut ko vajadzēja, kura izveidoja bērnu rotaļu laukumu mājas pagalmā un realizēja skeitparka projektu. Pa šo laiku vairāk neviens interesi nav izrādījis,» sacīja Īslīces pagasta pārvaldē.
Cik pārvalde varējusi, tik mēģinājusi tikt galā ar šīs teritorijas
apsaimniekošanu. Tika uzliktas metāla mucas, kurās ievietoti miskastes
maisi, bet mucas ātri vien pazudušas. Novietoja atkritumu tvertni, tā
tika izdemolēta. Kad būve kļuvusi bīstama, tā apvilkta ar brīdinājuma
lentēm, taču tās noturējušās vien divas dienas. Lai būtu kārtība šādā
objektā, jābūt kādam atbildīgajam, kas kontrolē situāciju, uzskata
pārvaldē. Rudenī Bauskas novada dome aicinājusi skeitparku pārņemt
pagastam, taču no šādas rīcības Īslīce atteikusies, jo tas būtu vēlāk
jānodod pilsētai, bet kādu objektu varēja nodot, ja nav līdzekļu tā
sakārtošanai. Arī iepriekš novada domei lūgts atbalsts, bet atbildē
saņemts, ka svešā mantā ieguldīt naudu vietvara nav tiesīga. Tagad jau
novads pat elementārām lietām līdzekļus nevarot atvēlēt, kur nu vēl
skeitparkam. Katru gadu tiek startēts konkursā «Ģimenei draudzīgākā
pašvaldība», vēlme jau ir tikt šajā godā, bet, kad jāiegulda sava
artava, izturēšanās ir rezervēta, kā šajā gadījumā, – atjaunošanai
līdzekļu nav, bet nojaukšanai atrodas.
Dzīvībai bīstams
Bauskas
novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis uzsvēra, ka
skeitparka konstrukcijas kļuvušas dzīvībai bīstamas, tāpēc arī pieņemts
lēmums tās demontēt. Viņš atzīmēja, ka pašvaldība nevar pārņemt mantu,
kura neatrodas uz pašvaldības zemes. Nekustamais īpašums Bērzkalnu ielā
53 Bauskā, kur atrodas skeitparks, nav pašvaldības īpašums, un vietvara
to nav iegādājusies.
Skeitparka demontāžas izmaksas pašvaldībā gan nevarēja precizēt. Tika atzīmēts, ka nākamajā plānošanas periodā paredzēti Eiropas Savienības fondu līdzekļi aktīvās atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai un Bauskas novada pašvaldība noteikti startēšot šajos projektos. Līdztekus tiek uzskaitīts, kas Bauskā pēdējos gados tapis: uzbūvēts peldbaseins, sporta halle, 2. vidusskolas stadions ar vairākiem aktīvās atpūtas elementiem, ko var izmantot visi novada iedzīvotāji. Ir izbūvēti gājēju un velo celiņi uz Rītausmām un Bērzkalniem.
Lai arī brīdinājuma zīme aicina skeitparku neizmantot, brīvlaika
siltajās dienās te jauniešu netrūkst. Sastaptais 14 gadu vecais
bērzkalnietis Ričards Kuziks un 16 gadu vecais baušķenieks Ņikita
Ņikitins skaidro, ka Bērzkalnu skeitparks nožūst ātrāk nekā Bauskas
analogs, tālab arī vienmēr tas agrāk tiek izmantots. Puiši atzīst, ka
būve ir bīstama, taču brīvo laiku ir vēlme pavadīt aktīvi. Kad
skeitparks nav bijis sacaurumots, Ričards te bijis katru brīvu brīdi.
Viņš atzīst, ka būtu ļoti nožēlojami šādu būvi nošķūrēt un atdot
iekuram. Puiši ir vienisprātis, ka skeitparku ir iespējams atjaunot, vien
materiāls jāizvēlas izturīgāks par iepriekšējo.
Jaunieši aizmirsti
«Es
šeit sāku savu ekstrēmo sporta veidu karjeru. Lai būtu izaugsme,
nepieciešama dažādība – vienu dienu vienā skeitparkā, otru – citā.
Pārsvarā izvēlos braukāt ar BMX velosipēdu. Bauskā vecajam skeitparkam
nolietojoties, jaunu arī neviens negribēja būvēt, jo visur tas ir
traucēklis. Mani vecāki bija tikai par to, lai Bauskā būtu pieejama šāda
būve, arī gribētāju nodarboties ar šiem ekstrēmajiem sportiem netrūkst.
Tiesa, ar BMX braukā mazāk, jo izmaksas prāvākas, bet ar skūteriem
diezgan daudzi sākuši ņemties. Bauskas skeitparkā uz uzstādītajām sešām
rampām ietilpība ir maza, notiek drūzmēšanās. Tāpēc labāk, ja ir vismaz
divi skeitparki, tad plūsma sadalās. Tas izslēdz arī traumatismu, drošāk
braukāt,» stāsta Ņ. Ņikitins.
Jaunieši uzskata, ka pašvaldībai nerūp viņu intereses, drīzāk viņi
esot kā gruzis acī, jo velkot paralēles ar nekārtībām, troksni,
atkritumiem. «Mēs, kas braukājam, cenšamies rūpēties par šīm vietām. Te
atnāk arī dzērāji un pīpmaņi, kas rampas izmanto soliņam un atstāj savus
gružus. Tie ir cilvēki, kuriem ar ekstrēmo sportu vispār nav nekādas
saistības. 30, 40 gadus veci un vecāki iedzīvotāji te dzer, smēķē un
piespļauda ar saulespuķu sēkliņām. Mēs lūdzam, lai nedara, taču neviens
mūsos neklausās. Pie Bauskas skeitparka bija izvietoti tā lietošanas
noteikumi – tur bija rakstīts, ka bērni nedrīkst skraidīt bez
aizsarglīdzekļiem un pārvietoties bez speciāla transporta, taču jau
trešajā dienā tie pazuda. Taču mazuļi bizinē uz nebēdu. Nāk ar vecākiem,
prasām, lai vismaz zem riepām nelien, bērnu laukumiņš ir tepat blakus,
bet vecāki atteic, ka atvase grib izkustēties un nekur neesot rakstīts,
ka to nevar darīt.
Lai uzturētu kārtību, vajadzētu izvietot
videonovērošanas kameras. Tad varbūt kāds sāktu domāt par savu rīcību.
Mēs, tāpat kā vecāki, uzskatām, ka ideāli būtu, ja teritorija tiktu
norobežota, kā tas ir citās pilsētās, un rūpes par apsaimniekošanu
uzņemtos pašvaldība.
Bauskas skeitparkā ir labāka kārtība, tur
ir konteiners un arī atkritumu tvertne pie soliņiem. Bērzkalnos bija
tikai puļķis, uz kura uzkarināts atkritumu maiss, bet otrajā dienā koks
bija salauzts un maisu vējš bija aiznesis,» stāsta Ņ. Ņikitins.
Skeitos pie novada domes
Ņikita akcentē, ka daļai
Bērzkalnos mītošo bērnu vecāki uz Bausku neļauj braukt, tad nu jādzīvo
kā slazdā – ja pieaugušie nedodas līdzi, iemaņas un prasmes jānobremzē.
«Vai labāk, ja bērni dzīvo četrās sienās pie datoriem? Tagad jau skola
ir pie datora, visi sagūluši gultās, un muskulatūra netiek nodarbināta, viss atrofējas.
Vēl trakāk, ja brīvajā laikā 13 un 14 gadus veci pusaudži lieto dažādas
tabletes, smēķē zālīti.
Jā, es nodarbojos ar ekstrēmu sporta veidu, un te iespējams gūt traumas, bet labāk es sportoju, attīstu sevi fiziski un morāli, nevis apreibinos. Nav noslēpums, ka daļa Bauskas jaunatnes niekojas ar aizliegtajām vielām, vazājas pa ielām un bēg no policijas. Ja nav piedāvājuma, sanāk jau, ka tikai šiem netikumiem var pakļauties. Daudzi gribējuši kaut ko sākt, bet Bauskā nav, kur izpausties. Bērzkalnos skeitparks ir salauzts. Es braukāju ilgi, esmu pieradis. Ja ģimenes grib, lai bērniem būtu pilnvērtīgs piedāvājums, jāpārceļas uz citu pašvaldību,» domā Ņ. Ņikitins.
Peldbaseins «Covid-19» dēļ slēgts, vasarā arī durvis ciet,
alternatīva ir stadions, bet tur arī diezgan bieži uzturoties tādi, kas
dzer, pīpē vai lieto narkotikas. Tāpēc uzrunātajiem jauniešiem neesot ne
mazākās vēlēšanās uz turieni iet. Puiši apstiprina, ka darīs visu, kas
ir viņu spēkos, lai nepieļautu skeitparka likvidēšanu Bērzkalnos. «Ja
vienu dienu atnāksim un šeit būs tukša vieta, paņemsim pārvietojamo
rampu no Bauskas skeitparka un iesim pie novada domes laukumā atgādināt
par savu eksistenci,» sola Bērzkalnu skeitparkā sastaptie jaunieši.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»