BauskasDzive.lv ARHĪVS

Policijas Bauskas iecirkņa teritorijā – 754 ierobežojumu pārkāpumi

Kaspars Kalējs

2021. gada 2. aprīlis 08:00

556
Policijas Bauskas iecirkņa teritorijā – 754 ierobežojumu pārkāpumi

«Bauskas Dzīve» veica pētījumu, cik un kādi sodi Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā gada laikā piemēroti saistībā ar «Covid-19» epidemioloģisko noteikumu pārkāpšanu.

Jāmin, kopš Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija, 2020. gada 12. martā, līdz 2021. gada 12. martam valstī mainīta administratīvās atbildības noteikšanas kārtība. 2020. gada 1. jūlijā Latvijā sāka darboties Administratīvās atbildības likums, kas nomainīja 1985. gadā spēkā stājušos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Administratīvās atbildības likumam papildus nāk klāt Sodu reģistra likuma VI nodaļa, kas apraksta Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 255. pantu nolēmuma par sodu izpildi organizē un kontrolē tā iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par sodu.

Vismazākais pārsūdzību skaits Zemgales reģionā
«Bauskas Dzīve» Valsts policijai, Bauskas novada pašvaldības policijai, Zemgales rajona tiesai lūdza sagatavot datus par notikumiem, kas saistīti ar epidemioloģisko noteikumu pārkāpšanu Bauskas novadā un Valsts policijas Bauskas iecirkņa teritorijā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (VP ZRP) vecākā speciāliste Dace Kalniņa informē, ka VP ZRP Bauskas iecirknī no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 12. martam reģistrēti 754 notikumi par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu pārkāpumiem.

«Mazākais piemērotais sods Bauskas iecirknī bija brīdinājums, lielākais – 2000 eiro. Prāvākie sodi piemēroti divām personām, kas ārkārtējās situācijas laikā noteiktajā mājsēdē pārvietošanās aizliegumā no pulksten 22 līdz 5 ne tikai atradās ārpus dzīvesvietas un nevarēja uzrādīt pašapliecinājumus par dzīvesvietas atstāšanas iemeslu, bet arī ļaunprātīgi nepakļāvās policistu likumīgajām prasībām, sabojājot likumsarga formas tērpu un dienesta automašīnu,» situāciju raksturo D. Kalniņa. Viņa skaidro, ka savas likumiskās tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu ir izmantojušas 14 personas no Bauskas iecirkņa teritorijas. VP Zemgales reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā tas ir vismazākais pārsūdzību skaits, apstiprina D. Kalniņa.

2020. gadā zvērinātajiem tiesu izpildītājiem tika nodoti 89 procesi soda naudas piedziņai, taču trīs mēnešu laikā 2021. gadā – jau 94 procesi.

Izveidota jauna sistēma, ko pilnveido
Diemžēl no Zemgales rajona tiesas precīzu statistiku tieši par Bauskas reģionu portālam nebija iespējas iegūt. Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Jelgavā Sanita Grinšpone skaidroja, ka efektīvākam darbam ar administratīvā pārkāpuma lietām ir izveidota jauna tehnoloģiskā platforma «TIS2», tā tiek pilnveidota, tāpēc pašlaik nav iespējams atlasīt un sniegt precīzu informāciju par sūdzībām saistībā ar «Covid-19» epidemioloģisko noteikumu pārkāpumiem.

Tiesas priekšsēdētājas palīdze sacīja, ka atbilstoši Zemgales rajona tiesas Lietu sadales plānā noteiktajai tiesnešu specializācijai Zemgales rajona tiesā kopumā seši tiesneši izskata sūdzības administratīvo pārkāpumu lietās, tām nav noteikta teritoriālā piekritība pēc Zemgales rajona tiesas atrašanās vietām. «Ņemot vērā iepriekš minēto, tika iegūta provizoriska informācija, ka Zemgales rajona tiesā kopumā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 12. martam saņemtas 11 administratīvo pārkāpumu lietas, kurās iesniegta sūdzība par pieņemtajiem lēmumiem par «Covid-19» epidemioloģisko noteikumu pārkāpumiem un par tiem piemērotajiem sodiem,» atklāja S. Grinšpone.

Neievēro komandantstundu
Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Aelita Meimere, kuras piekritīgā teritorija ir Iecavas un Vecumnieku novads, kā arī daļa no Bauskas novada, sacīja, ka šajā gadā no aptuveni 500 saņemtajiem lēmumiem par administratīvajiem procesiem viena trešdaļa lēmumu, kas nonākusi pie zvērinātas tiesu izpildītājas, ir saistītas ar epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem.

«Cilvēki visbiežāk pārkāpuši komandantstundas ierobežojumu, īpaši svētku laikā, otrs «populārākais» pārkāpums ir pulcēšanās ierobežojumi, ļoti daudz ir arī likumpārkāpumu saistībā ar «Covidpass»,» stāsta A. Meimere.

Iespēja soda apmaksu sadalīt termiņos
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka 2020. gadā stājies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas ir nomainījis Administratīvā pārkāpuma kodeksu.

«Ja noticis administratīvais pārkāpums, kas fiksēts, un noteikts naudas sods, tad mēneša laikā kopš lēmumpieņemšanas tas jāsamaksā. Ja pārkāpējs saņem protokolu tā izrakstīšanas laikā, var samaksāt uzreiz. Ja cilvēks nepiekrīt sodam, 30 dienu laikā kopš soda izrakstīšanas dienas ir iespēja iesniegt sūdzību par šo lēmumu no sākuma augstākstāvošajai personai, pēc tam, ja neapmierina personas lēmums, to var pārsūdzēt Administratīvajai rajona tiesai. Lēmumā par soda piemērošanu būs norādīta pārsūdzēšanas kārtība un termiņi,» skaidroja I. Kruka.

«Ja soda apmērs ir, piemēram, 300 eiro, ne katrs to uzreiz spēj samaksāt, tāpēc ir iespēja lūgt soda apmaksu sadalīt termiņos. Par soda apmaksas termiņa sadalīšanu jārunā ar to iestādi, kas izrakstīja sodu. Termiņa pagarinājums jāsadala līdz sešiem mēnešiem.» Iveta Kruka atzina – lielākā kļūda ir neziņot, ka sodu vēlas sadalīt. «Ja ar šādu lūgumu cilvēks nav vērsies iestādē, kas izrakstīja sodu, nav zināms, kādi plāni ir sodītajam. Var notikt tā, ka par atlikušo daļu, kas nav nomaksāta 30 dienās, iestāde sodu nodod piespiedu izpildei, jo cilvēks nav palūdzis sadalīt samaksu termiņos,» pastāstīja I. Kruka.

Pēc 30 dienu termiņa, ja sods nav samaksāts, tiek izsūtīts brīdinājums par nepieciešamību sodu apmaksāt. «Ja nekas nemainās, lieta tiek nodota piespiedu izpildei. Tie ir papildu izdevumi. Līdz brīdim, kad lieta nonāk pie tiesu izpildītāja, jāveic vesela virkne darbību,» teic I. Kruka. «Kad lieta nonāk pie tiesu izpildītāja, viņš sūta paziņojumu par pienākumu izpildīt lēmumu. Liela problēma ir tā, ka nereti iedzīvotāji nesaņem viņiem adresētos sūtījumus. Valda mīts – ja nav vēstules, var nelikties ne zinis. Tā ir kļūda. Izdevīgāk ir sodu nomaksāt laikus. Pašlaik  iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas izveidot e-adresi. Tas ir ērtāk.» Iveta Kruka brīdināja – ja pēc šī tiesu izpildītāja paziņojuma apmaksa netiek veikta, sāk piespiedu izpildes darbības.

Stingrāk vēršas pret privātajiem pasākumiem
Rundāles novada pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Brikers sacīja, ka iedzīvotāji lielākoties ir godprātīgi, taču atsevišķi pārkāpumi ir fiksēti. «Mājsēdes laikā bija pārkāpumi, iedzīvotāji neievēroja privātu pasākumu rīkošanas ierobežojumus, biežāk bija pārkāpumi par pulcēšanos. Divas trīs reizes mēnesī tiek noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par privātiem pasākumiem,» sacīja M. Brikers. «Soda apmērs visbiežāk ir desmit eiro, ar 50 eiro parasti sodīti tie, kas rīkojuši privātus pasākumus, speciāli pulcējušies.»

Laikrakstam M. Brikers atklāja, ka Rundāles novada pašvaldības policija lielāko naudas sodu noteikusi 50 eiro apmērā, neviens iedzīvotājs vairākkārt nav sodīts.

Par mutes un deguna aizsega nelietošanu – brīdinājums
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis sacīja, ka pašvaldības policija bieži noformējusi rakstveida brīdinājumu, maksimālais sods bijis 500 eiro par komandantstundas pārkāpumiem. «Iedzīvotāji tiek sodīti par mājsēdes pārkāpšanu, divu metru distances neievērošanu, daži bez maskas dodas uz tirdzniecības vietām. Parasti sods ir līdz 100 eiro. Ja nākas sodīt otrreiz, tad lielāka soda nauda tiek piemērota,» sacīja B. Ostrovskis.

Bauskas novada pašvaldības policijas inspektore Irīna Mincenberga «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam Bauskas novada pašvaldības policijas darbinieki noformējuši piecus administratīvā pārkāpuma protokolus par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā privātu pasākumu rīkošanu, piemēroti sodi. Savukārt no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 12. martam par epidemioloģiskās drošības pasākumu «Covid-19» infekcijas izplatības ierobežošanai neievērošanu pašvaldības policijas darbinieki sākuši 56 administratīvā pārkāpuma procesus un piemērojuši sodus.

«Lielākoties policijas darbinieki ir piemērojuši naudas sodu, bargākie no tiem par komandantstundas jeb mājsēdes neievērošanu – 500 eiro apmērā. Daudzos gadījumos piemērots sods 10, 20, 25, 30, 50 un 100 eiro apmērā. Par mutes un deguna aizsega nelietošanu vairumā gadījumu izteikts brīdinājums, kā arī, veicot preventīvos darbus, izteikts mutvārdu aizrādījums,» analizēja I. Mincenberga. «Pašvaldības policijas darbinieki veica daudz pārbaužu tirdzniecības, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās.»




Satversmes tiesa ierosina lietu par prasību veikt «Covid-19» testu pirms ieceļošanas Latvijā«Covid-19» krīzes laikā noteiktajā ārkārtējā situācijā arī Satversmes tiesa ierosinājusi lietu «Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 «Epidemioloģiskās drošības pasākumi «Covid 19» infekcijas izplatības ierobežošanai» 35.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 98. panta otrajam teikumam». Lieta ierosināta 24. martā.

Apstrīdētā norma –  Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 «Epidemioloģiskās drošības pasākumi «Covid-19» infekcijas izplatības ierobežošanai» 35.3 punkts. Apstrīdētā norma ir par to, ka pirms ieceļošanas Latvijas Republikā jāveic «Covid 19» tests (infekcijas molekulāri bioloģisko testu ar polimerāzes ķēdes reakciju  jeb PĶR) un šī testa rezultāts jāuzrāda negatīvs. Testa rezultātus uzrāda pārvadātājam pirms iekāpšanas transportlīdzeklī vai pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei, Valsts policijai vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai.

Tomēr pieteikuma iesniedzēja, kas ir Latvijas Republikas pilsone, kura jau vairākus gadus pastāvīgi dzīvo Vācijā un gribējusi janvārī vai februārī apmeklēt Latviju, uzskata, ka iepriekš minētā norma ierobežojot pieteikuma iesniedzējas tiesības brīvi ieceļot Latvijā, ko garantē Satversme, 98. panta otrais teikums: «Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.»


FAKTI


Valsts policijas (VP) Bauskas iecirknī no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 12. martam reģistrēti 754 notikumi par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu pārkāpumiem:
- 54 gadījumos noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli, redakcijā līdz 01.07.2020.;
- 613 gadījumos sākti administratīvā pārkāpuma procesi;
- divos gadījumos atteikts sākt administratīvā pārkāpuma procesu;
- 74 gadījumos pieņemts lēmums izbeigt lietvedību, norakstot materiālu lietā.
Šajā laikā reģistrēti 336 notikumi par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu:
- 56 gadījumos sākti APP (no 01.07.2020.);
- divos gadījumos atteikts sākt APP;
- vienā gadījumā atteikts sākt administratīvo lietvedību, redakcijā līdz 01.07.2020.;
- 277 gadījumos pieņemts lēmums izbeigt lietvedību, norakstot materiālu lietā, kas pārsvarā bijis saistībā ar tirdzniecības vietu pārbaudēm.

Avots: VP ZRP.


No 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 12. martam par epidemioloģiskās drošības pasākumu «Covid-19» infekcijas izplatības ierobežošanai neievērošanu Bauskas novada pašvaldības policijas darbinieki sākuši 56 administratīvā pārkāpuma procesus (APP) un piemērojuši sodus, to skaitā:
- divi APP par pašizolācijas neievērošanu, atgriežoties no valsts, uz kuru attiecināmi īpaši piesardzības un ierobežojošie pasākumi;
- trīs APP par mājas karantīnas neievērošanu;
- 10 APP par mutes un deguna aizsega nelietošanu;
- 30 APP par pulcēšanos un piedalīšanos privātos pasākumos;
- divi APP par «Covid-19» inficētās personas izolācijas neievērošanu;
- viens APP par apliecinājuma anketas neaizpildīšanu informācijas sistēmas tīmekļvietnē «covidpass.lv»;
- viens APP par ieceļošanu Latvijas Republikā bez apliecinājuma, ka ir veikts «Covid-19» tests;
- septiņi APP par pārvietošanās aizlieguma pārkāpšanu.

Avots: Bauskas novada pašvaldības policija.