Katram savu siltumnīcu

Māris Narvils, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Laikraksta arhīvs

2021. gada 1. aprīlis 00:00

117

Vērā ņemamie faktori, lai siltumnīcas ekspluatācija būtu veiksmīga un nebūtu pakļauta riskiem

Klāt pavasaris un arī siltumnīcu būvēšanas laiks. Mūsu klimatiskajos apstākļos veģetācijas periods reti ir garāks par sešiem mēnešiem gadā, tikai pašās labvēlīgākajās vietās Latvijā par 2 – 3 nedēļām ilgāks. Daudzu siltumu mīlošo kultūru – tomātu, gurķu, paprikas, baklažānu – izaudzēšana bez siltumnīcas nav iespējama.

Lai siltumnīcas ekspluatācija būtu veiksmīga un nebūtu pakļauta riskiem, vajadzētu ņemt vērā vairākus faktorus, ko turpmāk akcentēšu.

Vējš
Spēj būtiski ietekmēt siltumnīcas ekspluatāciju. Tādēļ pirms izvēlas vietu, jāizpēta vēja uzvedība konkrētajā vietā – kādos virzienos pūš, kā siltumnīca tiks no tā pasargāta. Sevišķi svarīgi tas ir attiecībā uz aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem, daļēji arī rietumu vējiem.

Saules enerģija
Vietai ir jābūt tādai, lai agros pavasaros un rudeņos vismaz lielāko dienas daļu siltumnīcu apspīdētu tiešā saules gaisma, jo siltumnīca ēnā būs vairāk papildus jāsilda un jākurina, tātad prasīs lielākus izdevumus.

Vieta
Tai, protams, ir jābūt līdzenai, lai nebūtu kā bļodā, kad visi lietusūdeņi satecēs tieši tur. Tā ir jāattīra no akmeņiem un visa, kas var traucēt augu audzēšanu. Nederēs vietas, kur gruntsūdens ir augstāks par vienu metru. Var siltumnīcu būvēt arī nelielā nogāzē. Bet ne nogāzes apakšā vai pašā kalna galā.

Lietus drenāža
Tā ir svarīga, jo gadījumos, kad nokrišņi ir krietni vairāk par vajadzīgo, siltumnīcas apkārtne draud pārvērsties par dubļu vannu. Pats vienkāršākais veids pa perimetru apkārt izveidot grants sleju, lai lietusūdenim ir, kur aizsūkties. Smilšainākā gruntī pietiktu ar 25 – 30 cm, mālainā būtu labi pusmetru. Vēl labāk šajā slānī ielikt gofrēto cauruli, kuru novirza akā, kur ūdenim ir iespēja uzkrāties. To vasarā varēs izmantot siltumnīcas laistīšanai.

Pamatu izvēle
Šoreiz nerunāsim par kapitālu pamatu izbūvi no betona, bet par vienkāršākām alternatīvām. Pa siltumnīcas perimetru obligāti jānoņem viss auglīgais augsnes slānis. To parasti var atšķirt pēc tumšākas krāsas. Vienkāršs veids, kā izveidot, ir konstrukciju stiprinājumus ieskrūvēt augsnē, iedzīt zemē vai iebetonēt, un tālāk uz tiem būvēt siltumnīcas konstrukciju.

Konstrukcijas
Visbiežāk tiek izmantoti trīs veidi: ar divslīpņu jumtu, kā māja, bet tā nav pietiekami izturīga pret sniega spiedienu. Gotiskā stila, kam malas un jumts ir viens vesels. Tās ir izliektas, spēj labi pretoties vēja, sniega un citai mehāniskai iedarbībai. Ir iespējams pasūtīt rūpnieciski gatavotas vai izgatavot pašiem. Trešais veids ir angāra tipa, kuras šķērsgriezumā izskatās kā pusaplis. Ir laba mehāniskā noturība, bet ne tik laba kā gotiskā tipa siltumnīcām. Parasti ļoti bieži tiek izmantotas tieši rūpnieciski ražotām siltumnīcām.

Visvienkāršāk pašiem ir izgatavot siltumnīcas ar divslīpņu jumtu. Lai izveidotu gotiskā tipa siltumnīcas, jau vajadzēs nopietnākas zināšanas un prasmes. Izņēmums ir angāra tipa siltumnīcas, kuras var izgatavot arī no cauruļu lokiem, kurus veido no polietilēna caurulēm. Polietilēna caurulēm ir jābūt baltām, jo virs melnās caurules plēve pastiprināti bojāsies, jo saule tajās vietā plēvi vairāk sakarsēs.

Materiāli
Faktiski ir tikai trīs – tas ir koks, metāls un polietilēna caurules. Koks ir vispieejamākais materiāls, no kura var veidot vissarežģītākās konstrukcijas. Veidotās konstrukcijas var pastiprināt saskrūvējot vai salīmējot. Līmētās un liektās konstrukcijas noteikti izturēs pat vētras. Noteikti jāizmanto jau impregnētas konstrukcijas, var izmantot auksti spiestu lineļļu, kam pievieno vara sulfātu. Koka konstrukcijas visvairāk bojājas tur, kur ir saskare ar augsni, tādēļ visa augsne zem siltumnīcas pamata vainaga ir jāizņem. Otra vieta ir jumta konstrukcijas, kas saskaras ar kondensātu, kurš veidojas siltumnīcā.

Metāls
Vislabāk izmantot cinkoto, ko parasti lieto rūpnieciski ražotajām siltumnīcām. Ja taisa paši no kādiem metāla materiāliem, ieteicams tos nocinkot vai vismaz apstrādāt ar pretkorozijas krāsu.

Polietilēna caurules – 40 – 60 mm diametrā. Pavisam maziņām siltumnīcām var būt arī tievākas. Stabilitātes nolūkos tās vajadzētu uzmaukt uz iebetonētiem vai dziļi iedzītiem zemē atbilstoša diametra armatūras stieņiem.

Siltumnīcas augstums
Ļoti būtisks parametrs, pats mazākais, kas būtu vajadzīgs tomātu un gurķu audzēšanai, ir 2,5 m, ja tos audzē vismaz 3 – 3,5 metrus aug-stus, bet labāk vēl kāds metrs klāt. Siltumnīcā augi nekad nedrīkst aizpildīt visu tilpumu, augiem trūks gaisa, un tie daudz slimos.

Pārseguma materiāli
Stikls parasti ir vairs tikai vecajām siltumnīcām. Materiāls ir grūti pieejams, jo vairs pie mums logu stiklu neražo. Plīstošs, tādēļ bīstams. Gaismas īpašības ir ļoti labas, bet sliktas siltuma turēšanas īpašības.

Plēves – joprojām ļoti populārs materiāls. Liela ir to daudzveidība. Vienkāršākās ir polietilēna plēves ar vai bez piedevām. Atkarībā no tā spēj kalpot vienu, maksimums divas sezonas, jo saules ultravioletais starojums tās gluži vienkārši noārda.

Armētās plēves var izmantot, liekot valdošo vēju pusē, jo ieaustais polipropilēna diegs sniedz papildu stiprību. Burbuļplēves ir vajadzīgas tikai apkurināmām siltumnīcām papildus siltuma taupīšanai. Pēc termiņa beigām nezaudē mehānisko izturību, bet zaudē gaismas caurlaidību, kas mūsu apstākļos ir ļoti būtiski, ja siltumnīcu izmanto no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Šīs plēves maksimālo efektu dod, ja liek dubultu kārtu, bet to ir jāprot izdarīt kvalitatīvi.

Polikarbonāts – divdesmit pirmā gadsimta materiāls. Viegls, elastīgs, nav lēts, var kalpot līdz piecpadsmit gadiem. Dažāda biezuma – 4, 6, 8, 10, 12, 16 mm. Rūpnieciski ražotās siltumnīcas standartā aprīko ar 4 mm biezu, piemērots tikai pavasara un agra rudens sezonai. Ja grib arī apkurināt, jāizvēlas vismaz 10 mm biezu. Var likt dubulti 2x8 mm. Ļoti elastīgs materiāls garenvirzienā, bet ātri plīst pie liekšanas šķērsvirzienā. Obligāti pie montāžas ir jābūt cilvēkam, kas jau ir strādājis ar šo materiālu. Noteikti jāpērk visi papildu līdzekļi drošai uzlikšanai un ekspluatācijai. Laba gaismas caurlaidība, vienmērīgi kliedē saules gaismu. Biezākiem laba siltuma saglabāšanas spēja.

Vēdināšana
Vēdināmo virsmu rēķina pēc siltumnīca kvadratūras. Vēdināmai jābūt ir 25 – 30% no stādāmās platības. Ja tās tiek izvietotas pretējās pusēs, tām ir jābūt vienāda lieluma.

Pilināšanas sistēmas
Pašiem taisīt īsti neatmaksājas, jo piedāvājumā ir dažādas sarežģītības pakāpes pilinātāji. Svarīgākais ir ūdens kvalitāte, tādēļ vajag filtru, ūdens tvertni, maģistrālo cauruli, pilināmās caurules ar iebūvētiem pilinātājiem vai ieskrūvējamām «ūsās».

Pārpublicēts no žurnāla «Dārzs un Drava», 2020., Nr. 2.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katram savu siltumnīcu

Kategorijas