Pastaigas Lieldienu noskaņās

2021. gada 1. aprīlis 00:00

490

Dosimies dabā! Lielās Juglas krastos Ropažu novadā gūtie iespaidi

Pirms Lieldienu nedēļas ģimene no Iecavas brīvdienu pavadīšanai svaigā gaisā par galamērķi bija izvēlējusies dabas taku dabas liegumā «Lielie Kangari», caurbraucot Lieldienu svētkiem saposto Zaķumuižu un iegriežoties Sauleskalnā Ropažu novadā. Bet maršrutā ieviesās arī negaidītas izmaiņas…

Sagaida baltais zaķis
Zaķumuiža (saukta arī – Zaķi) ir ciems Lielās Juglas kreisajā krastā. Iebraucot no Rīgas puses, pie tās robežas kā nepārprotama vietas identitātes zīme sagaida iespaidīga apjoma «baltais zaķis». Lieldienu gaidās arī skvērs ciema centrā bija pārvērties par daudzkrāsainu zaķu saieta vietu. Ciema piederību novadam akcentēja centrālās ielas malās izvietotie rotājošie karodziņi ar Ropažu novada simboliku. Atbilstīgi ciema nosaukumam tur atrodams arī «Zaķu krogs», savukārt kafejnīca «Valdenrode» savu nosaukumu guvusi no bijušās muižas vārda. Bija pārsteidzoši, ka šajos ierobežojumu apstākļos abas ēstuves sestdienā bija atvērtas.

Zaķumuižas centrā upi var šķērsot tikai pa gājēju tiltu, tāpēc, lai nokļūtu Sauleskalnā Lielās Juglas otrā pusē, turpinājuši ceļu cauri ciemam. Pēc dažiem kilometriem šķērsojuši upi, turpinot braukt pa visai izdangātu brauktuvi, Sauleskalnā tomēr nokļuvuši. Dabas veidotā skaistā vietā uz Lielās Juglas stāvkrasta atpūtas kompleksa saimnieki iekārtojuši pievilcīgu, aktivitātēm, izziņām un gleznainiem dabasskatiem bagātu pastaigu maršrutu. Par pastaigu baudījumu un izklaidēm atpūtas kompleksa teritorijā apmeklētāji ir aicināti ziedot pie informācijas stenda izvietotā kārbiņā.

Kustēties, redzēt un izzināt
Saules un Putnu takas izveidotas tā, lai pastaigas būtu tīkamas jebkura vecuma apmeklētājiem, taču īpaši piemērotas ģimenēm ar bērniem. Lai gan kopējais takas garums nesasniedz kilometru, tā ik pa laikam liek paieties uz vienu un otru pusi, lai aplūkotu izvietotos objektus un dabasskatus lejup uz Lielo Juglu.

Ejot pa Saules taku, ir iespējams iepazīt deviņas senlatviešu zīmes, saistītas ar latviskajiem svētkiem, kas pakārtoti Saules gājumam. Zīmju apjomīgais izmērs – apmēram 2x2 metri – un kinētiskais novietojums īpaši piesaistīja uzmanību un lika piestāt, lai vēja kustināto konstrukciju notvertu skatienam pretskatā. Bet, ja pastaigu vēlas bagātināt ar pašu apmeklētāju aktivitātēm, tad to var papildināt ar krustvārdu mīklas minēšanu, atbildes meklējot informācijas stendos. Izspēlējot spēli «Saulītei pa pēdām», var izmēģināt šaut ar milzu «kaķeni», krāt punktus, ripinot olas, metot bumbiņu Jāņu pūdelē un Ūsiņa zirga silē vai arī «izcepot» vērtīgāko Meteņu pankūku – ko, no malas vērojot, varētu nosaukt par «pannas» golfu.

Atrakcijas un skaņu mežs
Aizraujošas dabas ainavas baudītas, lūkojoties lejup uz pavasara ūdeņiem bagāto Lielo Juglu, ejot pa taku tuvu līdzās nedaudz biedējoši stāvajai krasta nogāzei. Radies līdzīgs iespaids, kā atrodoties kādā augstā vietā pie Gaujas. Kā spilgti akcenti upes straujo plūdumu rotāja laivotāju krāsainās smailītes.

Bērnu atrakciju laukumā sagādātas dažādas konstrukcijas, pārsvarā darinātas no dabas materiāliem. Tur bērniem patiešām ir, kur izskrieties. Var gūt prieku caur daudzveidīgu izkustēšanos – tur «štābiņš», kas vilina iekāpt pa kāpnītēm, un koka karuselis. Savu veiklību var pārbaudīt uz ritošiem koka spoļu skriešanas trenažieriem, bet līdzsvaru un koordināciju trenēt, pārvarot ķēdēs iekārtu kustīgu dēlīšu tiltiņu. Drosmīgākie var izmēģināt nobraucienu pa trosi.

Sauleskalnā izveidots «skaņais vēris», kur vēri (meža tips) katrs var pieskandināt pēc savas patikas, izmantojot dažādus speciāli veidotus perkusiju instrumentus. Tas ieintriģējis «muzicēt» arī pieaugušos – uz pannām, bļodiņām, metāla caurulēm, koka dēlīšiem un pat izvilināt akmens skaņas.

Saules dārzā izveidotajā Putnu takā var iepazīt vairākus Latvijas putnus, kurus satikt dabā reti kad laimējas, piemēram, pūci, medni, zaļo vārnu un vēl citus. Tie apskatāmi koka figūru veidā, pietuvināti putnu spalvu krāsai dabā.

«Lielie Kangari» – sliktā ceļa dēļ nesasniegti
Pēc iesildīšanās pastaigas Sauleskalnā ceļotāji devās uz plānoto galveno mērķi – dabas liegumu «Lielie Kangari», kur tūrisma ceļvežos pastaigām solīta dabas taka divu kilometru garumā, skatu tornis un Ropažu novada ainavas vērošana.

Pārsteigumu sagādājis autoceļš P4, kurš kādu gabalu pēc tam, kad bija beidzies asfalta segums, vairākus kilometrus pirms «Lielajiem Kangariem» bija pārvērties bedrēs, kuru apjomā var ietilpt vairāk par pusi no auto riteņa. Ar to vēl nebija gana – priekšā pamanījuši stāvošas vieglās automašīnas, kurās braucēji pārdomā risku ceļu turpināt. Aiz apjomīgajām dangām bija redzama bieza, izvagota dubļu masa visa ceļa platumā. Nolūkojušies, kā «džipīgākie» auto un azartiskākie braucēji pārvarēja ceļa dūksnāju, ceļotāji pievienojās tiem, kas grieza «ratus» apkārt un devās atpakaļ. Bijis liels pārsteigums satikt pretim braucošu satiksmes autobusu «ceļa purva» virzienā – vai tiešām šeit kursē autobuss? Brīdinājums visiem, kuri iekāro «Lielos Kangarus», – jāgaida, kad uz turieni būs ceļš!

Top pievilcīga atpūtas vieta
Ceļotāji likuši lietā iepriekš paredzētās maršrutu rezerves un devušies apskatīt Ropažu novada centru. Tur atklājies, ka bijušajā muižas parkā pašlaik notiek vērienīgi labiekārtošanas darbi. Parka celiņi vēl tiek veidoti, bet pievilcīgi un neparasti atpūtas laukumiņi ar soliem, zviļņiem ar skatu uz upes ainavu jau ir tapuši, un ļaudis tos aktīvi izmanto. Iztēlojoties parku pēc darbu pabeigšanas, iecavnieki nosprieduši, ka tā būs vieta, ko noteikti vērts apmeklēt vēlreiz. Senie koki, Lielā Jugla un parkam cauri plūstošais kanāls un ainava, papildināta ar apmeklētājus lutinošām atpūtas zonām un estrādi ar upes plūdumu fonā, kļūs par ļoti pievilcīgu vietu.

Parka vienā pusē aplūkojuši 19. gs. būvēto pagastmājas namu, kas tagad piedzīvojis atjaunošanu. Interesanti bija uzzināt, ka kopš pirmsākumiem līdz mūsdienām nams tiek izmantots pārvaldes funkciju veikšanai – sākumā bija pašvaldības un tiesas centrālā ēka, vēlāk izpildkomiteja, arī pašlaik to izmanto novada pašvaldība. Izskatās, ka ēkas atjaunošana lielā mērā saglabājusi vēsturisko ārējo veidolu, ja vien acīs nedurtos baltās plastmasas durvis…

Ropažos devušies aplūkot Livonijas ordeņa pilsdrupas, kur 14. gs. būvētās pils vietā tagad redzams vien neliels mūru fragments un nojaušams cietokšņa izbijušais apjoms. Arī 19. gs. beigās no akmens būvētā Ropažu baznīca ir ievērības cienīga, lai tai nepabrauktu garām. Baznīcas ēka piedzīvojusi posta laikus, bet kopš 90. gadu beigām pakāpeniski atgūstas – tā ir dižs, senuma apdvests akcents Ropažu centra ainavā.

Ceļotāji maršrutā novērojuši, ka tai pusē – gan Ropažu novadā, gan Tīnūžu ciemā Ikšķiles novadā – cieņā tiek turētas latvju zīmes, tās tika redzētas vairākās vietās un dažādos atveidos. Gaidot Lieldienas, ciemu centros neskopojas ar vidi dekorējošiem zaķiem un zaķīšiem, kas patiesi priecēja acis un omu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pastaigas Lieldienu noskaņās

Kategorijas