Mārtiņš Cimermanis: Aizvien mazāk jauniešu izvēlas laukus

2021. gada 30. marts 00:00

243

Mārtiņš Cimermanis: Aizvien mazāk jauniešu izvēlas laukus

Saulaines profesionālās vidusskolas skolotāja šodien runās konferencē par lauksaimniecības nākotni

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 30. martā rīko tiešsaistes konferenci «Nākotne gudrā lauksaimniecībā», lai veicinātu skolu jauniešu informētību par iespējām jau pēc 9. klases iegūt profesionālu izglītību, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu iekļauties darba tirgū, kā arī mudinātu profesionālās izglītības iestādes fokusēties uz mūsdienīgu un pieprasītu mācību piedāvājumu.
Konferencē ar prezentāciju par Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālo struktūrvienību uzstāsies Sanita Brūdere, skolotāja, direktores vietniece audzināšanas darbā.

Ikviens interesents šajā dienā var iepazīties ar aktuālo profesiju pieprasījumu lauksaimniecībā, kā arī uzzināt, kurās skolās Latvijā tās iespējams apgūt. Pasākumā pieejama informācija par atalgojumu un izaugsmes iespējām dažādās lauksaimniecības profesijās, arī veiksmes stāsti, izvēloties dzīvi un darbu saistīt ar laukiem.

Kas traucē profesionālajai pēctecībai?
Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs, atgādina Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa savulaik sacīto: «Ja gribam strādāt līdzi Latvijas izveidošanā un nākotnes nodrošināšanā, ja gribam redzēt Latviju stipru, spēcīgu un mūžīgu, tad atminēsim, ka jāstiprina un jānodrošina vispirms pats spēka un mūžības pamats – lauki, lauksaimniecība, zemnieks.» M.Cimermanis vērš uzmanību uz to, ka no šī viedokļa Latvijas mūžīgumu varētu sākt apšaubīt, jo aizvien mazāk skolu jauniešu un jaunu cilvēku izvēlas dzīvi un darba mūžu saistīt ar laukiem un tajos nepieciešamajām profesijām. Kādēļ tā? Vai profesionālajai pēctecībai laukos traucē stereotipi par netīru darbu un zemu atalgojumu, vai ir vēl kādi citi iemesli? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem kopīgi tiks meklētas šajā konferencē.

Pieredzē par jaunu un zinošu darbinieku piesaisti dalīsies Latgales lielākās augkopības saimniecības «Kotiņi» īpašnieks Aldis Ločmelis. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dace Siliņa informēs par profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu augstākās izglītības iespējām LLU, bet Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko skaidros, kādēļ vērts izvēlēties studijas šajā fakultātē.

Konferencē piedalīties aicinātas 12 profesionālās izglītības iestādes no visas Latvijas, lai iepazīstinātu ar savas profesionālās mācību iestādes priekšrocībām. To vidū ir arī Saulaines profesionālā vidusskola jeb Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība.

Prakses iespējām jābūt vēl plašākām
Ar prezentāciju par Saulaines profesionālo vidusskolu uzstāsies Sanita Brūdere, skolotāja, direktores vietniece audzināšanas darbā. Viņa «Bauskas Dzīvei» pastāstīja: «Viens no uzdevumiem, protams, ir popularizēt lauksaimniecības izglītības vietu un nozīmi Latvijā. Vērojot audzēkņu plūsmu, varam secināt, ka interese par laukiem ir it kā viļņveidīga, pārsvarā grupu komplektēšanai skaits pietiekams, taču atsevišķos virzienos interese reizēm arī atslābst. Šogad ir pēdējais izlaidums lauku īpašumu apsaimniekotāju specialitātei, un mācības sākuši augkopības tehniķi. Nākamajā gadā to nomainīs lauksaimniecības mehanizācijas tehniķi. Priekšmeti tiek dažādoti, lai sekotu jaunākajām tendencēm nozarē. Esam ļoti pateicīgi pieredzējušiem zemniekiem, kas sadarbojas ar mūsu skolu un nodrošina prakses iespējas jaunajiem speciālistiem, turklāt papildina viņu zināšanas un izpratni. Tādas ir zemnieku saimniecība «Urštēni», SIA «Uzvara-lauks», SIA «PS Līdums», zemnieku saimniecība «Rogas», zemnieku saimniecība «Īskāji» u. c.»

S. Brūdere atzīst, ka skolas lepnums ir pasniedzēji. Viņa min Ivaru Straņķi, kurš organizē jauniešus praksēm minētajās saimniecībās un veido skolas reālos kontaktus ar laukiem. «Ja ieskatāmies ģeogrāfijā, no kurienes Saulainē ierodas audzēkņi, tad klātienē pārsvarā mācās mūsu apkaimes novadu jaunieši, kupli pārstāvēts Jelgavas novads, Dobele, Saldus, bet neklātienes mācībās ir gan jau minētie novadi, gan Liepāja,» stāsta direktores vietniece.

«Mūsu audzēkņi labus rezultātus uzrāda arī lauksaimniecības nozares konkursos. Skolas tradīcijas un nākotnes ieceres atbilst tam laika garam, ko prasa dinamiskā tehnoloģiju attīstība un līdzsvarotā lauksaimniecība tagad un nākotnē. Mūsu absolventi savulaik kļuvuši par izciliem lauku speciālistiem, vadītājiem un zinātniekiem, mūsu mērķis ir saglabāt skolas labo slavu arī turpmāk, nepieciešamais potenciāls tam ir,» pārliecināta
S. Brūdere.

Par skolas nepieciešamību vietējā novadā iestājas arī Vēsma Veģere, Rundāles novada zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece. Viņa atzīst, ka laukos tiešām briest nopietna paaudžu maiņa un tādas skolas kā Saulaine ir ļoti nepieciešamas mūsu reģionā. V. Veģere pauž: «Audzēkņu vidū daudz tādu, kam ir vecāku saimniecības, un praktiskās zināšanas un pieredzi viņi iegūst tur. Taču prakses iespējām jābūt vēl plašākām, skolas sadarbībai ar zemniekiem vēlami savstarpēji izdevīgi nosacījumi, jo mērķis ir viens – ar modernām zināšanām apveltīti speciālisti Latvijas laukos.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mārtiņš Cimermanis: Aizvien mazāk jauniešu izvēlas laukus

Kategorijas