BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Individuāli piemin 1949. gada deportācijas

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2021. gada 25. marts 17:08

645
Individuāli piemin 1949. gada deportācijas

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ir atcelti arī 1949. gada 25. marta deportāciju piemiņas pasākumi. Iedzīvotāji aicināti genocīda upurus atcerēties mājās, iededzot sveces, vai arī ziedus piemiņas vietās nolikt individuāli. Šogad aprit 72 gadi kopš 1949. gada marta deportācijām, kad no Latvijas tika izsūtīti ap 42 000 cilvēku uz attālākiem PSRS reģioniem. Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabali tālajā Sibīrijā kļuva par viņu turpmāko dzīves vietu – citam uz laiku, citam uz mūžīgiem laikiem.  

Šodien Bauskā pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī tiek atskaņota mūzika, ko organizē Bauskas Kultūras centrs. Ievērojot distanci, iedzīvotāji ierodas pie pieminekļa pa vienam vai diviem, lai noliktu ziedus un mirkli uzkavētos.

No Bauskas apriņķa izsūtīja 522 ģimenes jeb 1591 iedzīvotāju. Visi viņi bija latvieši. Kā kulaki skaitījās 442, bet kā nacionālisti - 80 ģimenes. ( 1949.gada 29.janvārī Maskavā tika pieņemts slepens PSRS Ministru padomes lēmums, kurā bija noteiktas Baltijas valstu izsūtāmo kategorijas: 1) kulaki un viņu ģimenes, 2) partizānu un viņu atbalstītāju, arī nelegālistu ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto partizānu ģimenes locekļi, 3) legalizējušies partizāni un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību. Par kulakiem dēvēja turīgākos zemniekus, lai gan tie bija izputināti ar paaugstinātām nodevām jau iepriekšējos gados (1947.gadā tika izstrādātas kulaku saimniecību pazīmes un apriņķu izpildkomitejās sākti veidot kulaku ģimeņu saraksti). Gandrīz viņi visi nonāca nometinājuma vietās Omskas apgabalā, Sibīrijā, bez tiesībām atgriezties mājās.

Vēsturnieki uzskata, ka 1949.gada 25.martā līdz 29.martam veiktā latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Šajās dienās bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 125 nevainīgi cilvēki, viņu vidū 10 000 bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki.

Daudzi no izsūtītajiem nomira ceļā, citi pavadīja garus un grūtus gadus Krievijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos cīnoties par savu un bērnu dzīvību.

Ešeloni ar deportētajiem no Latvijas piestāja lielākās vai mazākās stacijās starp Urāliem un Kluso okeānu – Sibīrijā. Izsēdināti ar savu trūcīgo līdzpaņemto iedzīvi un pārtiku, deportētie turpināja ceļu buļļu, traktoru un auto vezumos. Viņi tika aizvesti un nometināti trūcīgos kolhozos un sovhozos.

Tiem, kam pēc daudziem gadiem izdevās atgriezties mājās, bija sabojāta veselība, pazaudēts īpašums un ierobežotas iespējas veidot normālu dzīvi. Šie cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Padomju režīms pret viņiem izturējās ar aizdomām, radot šķēršļus viņu tālākai karjerai, traucējot iegūt izglītību, pat izvēlēties profesiju un dzīvesvietu.

1949.gada 25.marta deportācijas skāra apmēram 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kopumā izsūtāmo sarakstā tika iekļauti 9000 ģimeņu, un izsūtāmo cilvēku saraksts jau tika sagatavots 1949.gada 17.martā. 1956.gadā Latvijā no gandrīz 43 000 izsūtīto atgriezās tikai 31 600 cilvēki.
Kategorijas

Kategorijas