Sākuši ražot «Rapu»

2021. gada 26. marts 00:00

801

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) «Iecavnieks & Co» līdztekus pārtikas eļļas, linsēklu un kaņepju produktu ražošanai sākusi gatavot arī proteīnbagātu lopbarību «Rapu».

Kā uzskata uzņēmuma speciālistu komanda – viss ģeniālais ir vienkāršs, arī barības nosaukums, kas veidots no tās sastāvdaļu pirmajiem diviem burtiem – rapši un pupas («Rapu»). Jaunās lopbarības gatavošanas procesā tiek izmantota ekstrudēšanas metode – barotermiska apstrāde (spiediena un temperatūras ietekme), kuras rezultātā uzlabojas barības sagremojamība.

Pupas – Latvijas soja
SIA «Iecavnieks & Co» paši arī audzē graudus, rapšus, sākuši pupas. Apstrādājamo lauku kopplatība ir ap 500 hektāru, pērn 100 hektāros bijusi pirmā labā pupu raža – pāri par piecām tonnām no hektāra. Lai gan daudzi zemnieki pupas nevēlas audzēt, Bauskas novadā esot saimniecība, kur septiņas tonnas no hektāra novākuši. «Iecavnieks & Co» vadītājs Dainis Lagzdiņš teic, ka agrotehnika jāievēro, tad sanāks: «Un pēc pieredzes zinām, ka nedrīkst sēt nekur tālos nostūros, krūmmalēs, jo tad iemetas dzērves.» Vēl viņš piebilst, ka tai kultūrai, ko sēj nākamā gadā pēc pupām, raža pieaug «ne no kā, tik piesaistot slāpekli». Pupas jāaudzē, un nevajag tās izvest uz Ēģipti, Turciju, bet vajag pašiem pārstrādāt, radot proteīnbagātu lopbarību, uzsver D. Lagzdiņš, minot, ka ar pupu audzēšanu tad arī radusies ideja par «Rapu» ražošanu. Lai nebūtu proteīnam jāieved soja, Latvijā to var aizstāt ar pupām.

Zemnieku saimniecība «Ataugas» Bauskas novada Īslīces pagastā pērn ieguvusi labu lopbarības pupu ražu – 7,7 tonnas no hektāra, «Bauskas Dzīvei» apliecina saimniecības pārvaldnieks Raivis Apse. Viņš uzskaita pupu audzēšanas plusus: pavasarī un vasarā ar pupām nav daudz darba, mazāk tām jālieto augu aizsardzības līdzekļi, fungicīdi, līdz ar to – gan lētāk, gan tik ļoti nepiesārņo vidi; turklāt pupas ir labas augu sekas ievērošanai un īstenošanai. Iespējams, kādi zemnieki nevēlas pupas audzēt, jo tās agri jāiesēj, vēlu jākuļ, sarežģītāka ir kaltēšana, baidās, ka pupās liels mitrums – pieļauj R. Apse. «Ataugās» šopavasar pupas sēšot kādos 300 hektāros, iespējams, jau nākamās nedēļas beigās to sākšot, bet jāraugās, kādi būs lauki.

Abas izejvielas ir vietējās
Soja vērtējama kā visaugstvērtīgākais proteīna barības līdzeklis, taču tā ir pārsvarā jāieved. Rapši ir gandrīz līdzvērtīgi sojas proteīnam, un pupas ir īpaši bagātas ar proteīnu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu pētījumos tiek minēts, ka aizsargātais proteīns pupās ir 46% no kopproteīna, vēl vairāk ir tikai alus drabiņās (50 – 55%).

Kā skaidro SIA «Iecavnieks & Co» ražošanas vadītāja Sanita Celitane, augstražīgu govju ēdināšanā meklē barības līdzekļus ar augstu aizsargātā proteīna daudzumu. Tādēļ kā barības līdzeklis labi ir gan rapši, gan pupas. Lopbarībai uzņēmums piedāvā rapšu raušus – izspaidas, kas atlikušas no rapšu sēklām pēc aukstās spiešanas pārtikas eļļas ieguvē. «Tomēr raušos vēl atlicis ap 13% tauku, un lopbarībai tas tauku saturs varbūt ir par lielu, tādēļ ir labi to samaisīt ar pupām. Ekstrūzijas procesā iegūstam viendabīgu barības maisījumu, kas nodrošina ar nepieciešamo tauku daudzumu enerģijai, proteīnu, aminoskābēm, turklāt šī apstrāde īpašajā iekārtā – ekstrūderī – palielina olbaltumvielu sagremojamību, lopi labāk izmanto barību,» procesa plusus apraksta S. Celitane.

Apvienojot rapšus ar pupām, tiek iegūts labi sabalansēts barības maisījums, kura abas izejvielas ir izaudzētas tepat Latvijā, saprotamas, izsekojamas un apskatāmas, ja ir vēlēšanās, «Iecavnieks & Co», rezumē D. Lagzdiņš. Pašlaik ekstrudētā barības maisījuma ražošanas apjoms ir 10 tūkstoš tonnu līdz jaunajai ražai, pēc tam to varētu dubultot, informē uzņēmuma vadītājs.

S. Celitane min, ka receptūru iespējams variēt un sadarbībā ar dažādu lopkopības asociāciju pārstāvjiem piemērot konkrētām grupām –, piemēram, liellopiem vairāk vajadzīga lēni noārdāma ciete, tādēļ tiek kombinēti rapšu rauši ar pupām. Savukārt putniem receptūrai klāt varētu pievienot graudus. Arī cūkām barības maisījums tiek nodrošināts ar nepieciešamajām aminoskābēm. Iespēju ir daudz.

Izmēģina ražojošos apstākļos
Anita Gražule, lopbarības ražošanas uzņēmuma «Vilomix Baltic» klientu konsultante, pašlaik saimniecībā ar augstražīgu ganāmpulku vada «Iecavnieks & Co» gatavotā barības līdzekļa «Rapu» izmēģinājumu. Viņa «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka galavērtējumu vēl nevar sniegt, jo izmēģinājums turpinās. Tas, ko atgremotāju ēdināšanas speciāliste jau var pateikt, – «šī barības līdzekļa piedāvājums ir viens no labiem pasākumiem ar pievienoto vērtību, ko ražo paši Latvijā. «Iecavnieks & Co» barības līdzekļa pievienotā vērtība ir ekstrudētās pupas, ko dzīvnieka organisms var labāk izmantot, tiek piegādāts proteīns un ciete ar lēnāku noārdīšanos – lēnāka caurplūde caur organismu, ieliek papildu enerģiju vietā, kur graudi beidz savu darbību, jo tie noārdās ātrāk».

A. Gražule skaidro, ka barības līdzekļa izmēģinājums notiek ražojošos apstākļos, tālab tas nav tik vienkārši –, piemēram, jānoturas pie vienas un tās pašas rupjās barības, izmēģinājuma trijās nedēļās nevajadzētu mainīt skābbarību, kas govīm tiek izēdināta, tad var precīzāk noteikt to pienesumu, ko šajos apstākļos dod jaunais barības līdzeklis. Lai precīzi konstatētu, kādu konkrētu labumu tas sniedz, vajadzīga vēl vismaz nedēļa.

SKAIDROJUMS
Ekstrudēšanas pamatā ir barības apstrāde temperatūrā zem spiediena – ekstrūderī graudi tiek saspiesti un pakļauti augstai temperatūrai, sasniedzot 25 – 50 atmosfēras un 130 – 150 grādu temperatūru. Produkta apstrādes laiks ekstrūderī ir līdz 10 sekundēm.
Pēc termiskās apstrādes barības garša uzlabojas, jo veidojas dažādas aromātiskas vielas. Ievērojami palielinās fermentu aktivitāte barības sagremojamībā, kā arī dažu toksīnu neitralizācija.

FAKTI
- SIA «Iecavnieks & Co» ar dažādām izmaiņām strādā 20 gadus, uzņēmumā 46 darbinieki – Iecavas un Bauskas novada iedzīvotāji.

- Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā, pēc lursoft.lv datiem, – 3 179 135 eiro.

- Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2019. gadā – 721 890 eiro.

- SIA «Iecavnieks & Co» piedāvā graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas, kā arī laboratorijas pakalpojumus.

- Ražo auksti spiestu pārtikas eļļu, linsēklu un kaņepju produktus.

- Jaunums – sākuši ražot ekstrudētu barības līdzekli «Rapu», to piedāvā lielākām un mazākām saimniecībām, arī uzņēmuma veikaliņā nopērkama barība 40 kg iepakojumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sākuši ražot «Rapu»

Kategorijas