BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Roku rokā esam kopā!»

«Roku rokā esam kopā!»

Svitenes senioru deju kopai «Šurpu turpu» – piecpadsmitais pavasaris


Svitenieku sirdīs 2006. gada pavasarī līdz ar dabas atmodu uzvilnīja dejotprieks. Radās senioru deju kopa «Šurpu turpu», kuras pamatsastāvā bija piecu ģimeņu pāru dejotāji, kas palikuši kolektīvam uzticīgi arī pašlaik. Pievienojās kopai arī citi interesenti. Mūsu nosaukums radies no pirmās apgūtās dejas «Šurpu turpu», kuras laikā vadītāja ļoti bieži lietoja frāzi: «Šurpu! Turpu!»

Tā kopā esam nodejojuši 15 gadu. Bijušas daudzas un dažādas dejas, kuras patikušas un kuras ne tik tīkamas, jo ir bijis grūti apgūt dejas soļus, un reizēm neesam varējuši izprast dejas stāstu.

Septiņu ģimeņu pāri

Esam ļoti atšķirīgi, katrs ar savu raksturiņu, taču mūs vieno dejotprieks, draudzība, atraktivitāte, radošums un spēja tikt pāri grūtībām dažādās dzīves situācijās. Protam pasniegt roku, uzmundrināt ar labu vārdu, dažreiz arī sabārties, pateikt kādu stingrāku vārdu, ja tas ir nepieciešams.

Sākumā bijām piecu ģimeņu pāri, tagad «Šurpu turpu» dejo septiņu ģimeņu pāri, tātad droši sevi varam saukt par ģimeņu kolektīvu.

Lepojamies, ka esam piedalījušies trijos Vispārējos dziesmu un deju svētkos Rīgā (2008. g., 2013. g., 2018. g.), dejojuši Doma laukumā, esam uzstājušies senioru deju festivālos Kuldīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Ventspilī.

Mēs lepojamies ar saviem veterāniem – Arvīdu Pēkali un Voldemāru Kočajevu, viņiem šogad 76, Veltu Kočajevu – viņai šogad 75, Jāni Burcevu – viņam 65, Ligitu Liepu – viņai 65 gadi. Tāpat lepojamies ar to, ka mūsu vidū ir pāri, kuri sagaidījuši un nu jau pārsnieguši 50 kopdzīves gadu jubileju, svinējuši zelta kāzas, – Velta un Voldemārs Kočajevi, 40 gadu – rubīna kāzu – jubileju – Daina un Jānis Burcevi, Ligita un Jānis Liepas, 35 gadu – koraļļu kāzu – jubileju – Sandra un Oskars Upīši, kā arī šajā pavasarī 30 gadu – pērļu kāzu – jubileju – svinēs Antra un Ivars Čerļenoki.

Tāpat minam arī tos, kuri vairākus gadus vai arī īsāku laika posmu bijuši kolektīva sastāvā: Austris Venners, Vaira un Aivars Šēniņi, Zinta Baltiņa, Inta Zelmene un citi. Paldies viņiem par kopā nodejotiem soļiem!

Jubilejas reizē gribas pieminēt arī Andri Zelmeni un Aināru Brežinski, kuri tagad noraugās mūsu dejas soļos no mākoņa maliņas.

Draugi tuvumā un tālumā

Mums ir daudz draugu tuvākā un tālākā apkaimē, arī ārpus Latvijas. Mūsu vistuvākie draugu kolektīvi ir senioru deju kopa (SDK) «SenBiguļi» Bauskā, SDK «Iecavnieks» no Iecavas, SDK «Ozols» Vecumniekos, SDK «SenValle» Vecumnieku novada Vallē, SDK «Brūklenājs» Jelgavas novada Svētes pagasta Jēkabniekos, ar viņiem kopā esam bijuši dažādos sadančos.

Kolektīva tradīcija ir katru gadu doties tuvākā vai tālākā ekskursijā pa Latviju. Šie izbraucieni ļoti saliedē kolektīvu, veido ģimenisku saiti. 2019. gada vasarā kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu «Līksme» no Burtnieku novada Matīšiem veselu nedēļu ceļojām pa Ukrainu. Tie bija neaizmirstami brīži. Pagājušajā gadā bija arī paredzēts kopīgs brauciens ar koncertprogrammu uz Horvātiju, bet pandēmija...

Mēģinājumus nevar vien sagaidīt
«Šurpu turpu» esošie un bijušie dalībnieki pārdomājuši, ko teikt jubilejas reizē kolektīvam, cits citam. Publicējam daļu no viņu teiktā.

Daina, kolektīvā no pirmsākumiem: «Todien, šodien un rītdien – pavasarī. Pavasaris to prot – no nekā radīt daudz. Tā notika arī tajā pavasarī, kad devos uz pirmo senioru deju kolektīva mēģinājumu. Toreiz nebija «Šurpu turpu». Bija vienkārši vēlēšanās nomest no pleciem biezo ziemas šalli un kaut kur izrauties, uzlidot, uzsmaidīt, aizsteigties pretim. Kam pretim? Toreiz nebija burtiskas atbildes. Nav jau nekas īpašs, bet cik mīļa un daudz lolota frāze – «šovakar mēģinājums». Un es gāju, un es eju, un es iešu, 15 gadu laikā ir noticis viss minētais – uzlidošana, izraušanās, aizraušanās, bet visam pāri smaidi un «Šurpu turpu» ģimeniskais siltums. Un tāpēc es turpināšu iet pretim. Tāpēc, ka tā nav tikai iešana pa ceļu. Tā bija, ir un būs iešana caur sevi pie citiem, bet tik ļoti pie savējiem – pie «Šurpu turpu».»

Jānis Burcevs (kolektīvā arī no pirmsākumiem – 15 gadus): «Kopā ar «Šurpu turpu» nekad nav bijis miera. Protams, dejojot jau uz visiem laikiem neizgaist stress, rūpes un nedienas. Tomēr dejošana tajā vienmēr izdara korekcijas. Laiks, esot visiem kopā, vienmēr rit brīvāk, lidojošāk, nu tā nerāmētāk, īpaši, kad vizinu kolektīvu, garākos un pavisam garos ceļos uz koncertiem, mājup, jautrās ekskursijās. Ko tik kopā neesam sadarījuši – rotājuši saulīti, peldējuši laiviņā, līgojuši Jāņu dienā, auduši villainīti, pat Laimai esam palīdzējuši mūžu likt un vēl, un vēl. Tās bijušas brīnišķīgas darbības. Sāk skanēt pazīstama mūzika. Debesis vaļā, zeme elpo, dvēsele dzied! Dejo «Šurpu turpu»!»

Ligita (kolektīvā danco 15 gadus): «Mēs neesam tikai deju partneri, bet arī labi draugi, kas pēc darbdienas sanākam kopā, lai dejotu, pasmietos un jautri pavadītu laiku, atslēdzoties no ikdienas steigas.»

Sandra (kolektīvā dejo 15 gadus): «Šajā kolektīvā slēpjas milzīgs potenciāls, bet tikai sarežģīti to dabūt laukā. Ir mirkļi, kad izlec «dzirkstele», un ir mirkļi, kad nelec nekas.»

Inese (kolektīvā danco 15 gadus): «Iekļūstot kolektīva virpulī, aizmirstas, ka esi seniors, jo ideju un joku «dzirksteles» sit augstu vilni.»

Arvīds (kolektīvā ir 10 gadus): «Sveiciens «Šurpu turpu» 15 gadu jubilejā! It sevišķi kolektīva veterāniem, kas stāvēja klāt pie tā šūpuļa, un Aigai, kas visus šos gadus nepagurstot pacieš dažu stiķus un niķus. Ir labu vārdu daudz, ar tiem var sveikt un sumināt, bet labāk visiem jautrā pulkā būt! Tā turēt vēl ilgus gadus!»

Austris, bijušais dejotājs (līdz 2018. gadam): «Ļoti patika Dziesmu un deju svētki, labs kolektīvs un dikti feinas deju partneres! Viss labs, kas labi beidzas!»

Zinta, bijusī dejotāja (līdz 2013. g. decembrim): «Manas atmiņas par «Šurpu turpu» ir tikai vislabākās. Kolektīvā jutos brīnišķīgi. Mēģinājumus nevarēju vien sagaidīt. Aizbraucot uz tiem un satiekot dancotājus, aizmirsās visas dienas rūpes un raizes. Visfantastiskākās, foršākās atmiņas saistās ar Dziesmu un deju svētkiem 2013. gadā. Tik saliedētu un kolosālu kolektīvu nebiju satikusi. Gluži kā filmā: «Visi par vienu, viens par visiem!» Kā cits par citu rūpējās – vīri par sievām, sievas par vīriem. Jānis B. gatavoja gardas kūciņas meitenēm. Ivars masēja kājas meitenēm pēc nogurdinošiem mēģinājumiem un koncertiem. Tas bija super! Mēs laikam bijām vislielākie ēdāji. Braucot gan uz mēģinājumiem un koncertiem, mums vienmēr bija līdzi lielas somas ar ēdamo. Kaut bijām jau iestiprinājušies skolā, ierodoties uz mēģinājumiem, somas tika atvērtas, un ēšana turpinājās. Smiekli un jautrība mūs pavadīja visu nedēļu. Un vīri? Vai atcerieties rāpošanu uz jūru pēc svētku gājiena? Visi bijām nosmējušies līdz asarām. Vislielāko paldies saku visforšākajam kolektīvam un vadītājai, ka pieņēmāt mani kolektīvā un kopā pavadījām šo laiku!»

Inta, bijusī dejotāja (līdz 2019. gadam): «Iepazinu sirdsgudrus, atraktīvus, jautrus kolēģus. Atmiņā palikuši 2013., 2018. gada Dziesmu un deju svētki. Tie ir neaizmirstami mirkļi un fantastiskas izjūtas, piedaloties tajos. Tāpat atmiņā palikuši sadanči, koncerti, ekskursijas, kur kopā gan dejots, gan smiets. Katrs no deju kolektīva palicis ar kaut ko savu, neatkārtojamu. No dejām pati mīļākā «Ienes Māras baznīcā», kur es un Austris bijām solopāris. Paldies viņam, ka bija mans deju partneris! Arī citas dejas, kuras esam dejojuši, ir patikušas.
 
Deju kolektīvā jutos kā savējā, jo tas bija kā ģimene. Paldies visiem, ar kuriem kopā esmu pavadījusi šos burvīgos, neaizmirstamos gadus. Dzīve taisa savas korekcijas, un es tagad dzīvoju citur. Žēl bija šķirties, bet tā bija jādara.

Novēlu visiem veselību, izturēt šos grūtos laikus, atrast jaunus deju partnerus!»
Vaira un Aivars, bijušie dejotāji: «Mums tas bija ļoti interesants un jauks laiks. Ar mums nebija viegli. Paldies vadītājai Aigai un visam kolektīvam par izturību!»
Jolanta, kolektīvā dejo deviņus gadus: ««Šurpu turpu» ir liela saime, kur pāri ir ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē. Mūs vieno neredzamas, bet ļoti ciešas saites, jo esam radi, draugi, kaimiņi. Vairāku deju nosaukumā, kuras esam dejoši, ir Saules vārds, un Svitenē ir savs Saules dārzs, kur stādījām ozolu nākamajām paaudzēm, visam labajam un skaistajam vēlot saules mūžu.»

Silvija, kolektīvā ir sešus gadus: «Kolektīvs vienmēr optimistisks. Lai arī kādi vēji pūš, visi pūš pāri!»

Ilze, kolektīvā dejo trīs gadus: «Tas ir ceļš no Pilsrundāles uz Sviteni – šurpu, turpu. Atbraucot uz kolektīva pirmo mēģinājumu, sajutu pozitīvo dzirksti. Ir jūtams ģimeniskums, kur cits citu atbalsta, ir vienoti. Kopā ir ne tikai priekos, bet arī bēdās. Mēģinājumos ir pilnā sastāvā un dejo no sirds gan mēģinājumos, gan koncertos.»

Vaļasprieks, atslodze un darbs

Pašlaik kolektīvā ir 17 dalībnieku – Velta, Valdis, Ligita, Jānis L., Daina, Jānis B., Sandra, Oskars, Antra, Ivars, Inese, Arvīds, Silvija, Jolanta, Jānis K., Ilze, Edvīns. Par sevi sakām: «Roku rokā esam kopā!»

Visus šos gadus kopā ar mums ir vadītāja Aiga Vangale. Sirsnīgs paldies viņai par pacietību, jo ar mums nav viegli. Aiga kolektīvu vada 15 gadus, viņa teic: «Sākot strādāt Svitenes tautas namā ar «Šurpu turpu» kolektīvu, man bija liels stress. Es domāju, kā būs… Tomēr cilvēki ar deju pieredzi, bet īstenībā pa šiem 15 gadiem es sapratu, ka «Šurpu turpu» ir vienkārši. Nav tikai kolektīvs, bet tāda liela, draudzīga ģimene, kuri vienmēr ir kopā gan priekos, gan bēdās un cits citu atbalstām. Arī šajos laikos mēs turamies kopā un priecājamies cits par citu, par visu, kas mums izdodas. Man tiešām liels prieks strādāt ar šo kolektīvu, jo zinu, ka no tā vienmēr būs atbalsts!»
Rundāles novada kultūras nodaļas un Svitenes tautas nama vadītāja Sandra Kerēvica vērtē: «Kopīgie mēģinājumi, koncerti, Dziesmu svētki un tradīcijas ir ļoti saliedējuši kolektīvu. Vairumam SDK «Šurpu turpu» dalībnieku dejošana ir vaļasprieks kopš jaunības. Es domāju, ka dejotājiem deja – tā ir mīlestība, atslodze no ikdienas darbiem, atpūta, satikšanās ar līdzīgi domājošajiem un, protams, liels, nopietns darbs. Šajos piecpadsmit gados ir izdejotas tik daudzas skaistas latviešu tautas dejas, piedzīvoti spilgti, neaizmirstami mirkļi un jaukas atmiņas. Esmu lepna, ka Svitenes tautas namā darbojas tik atraktīvs un pozitīvs kolektīvs kā «Šurpu turpu»! Liels paldies par to vadītājai Aigai Vangalei un sirsnīgi apskāvieni visiem dalībniekiem! Novēlu arī turpmāk dejot, smieties un justies vajadzīgiem! Lai visiem veselība un dzīvesprieks!»