Deju laukumā kā zivs ūdenī

2021. gada 26. marts 00:00

926

Aizraušanās. Elvitas Beikules ieteikums, kā gūt dzīvesprieku un pārvarēt ikdienišķo sevi

Baušķenieces un Latvijas Kultūras koledžas 1. kursa studentes Elvitas Beikules dzīve norisinās ap deju. Pati Elvita uzskata sevi par aktīvu cilvēku, jo viņas dzīvē vienmēr notiek kustība un ir vēlme izmēģināt ko jaunu. Ja Elvitai vajadzētu uzskaitīt savus dzīves hobijus, to būtu daudz un dažādi, jo paralēli dejošanai Elvita pavisam nesen pašmācības ceļā apguva ukuleles spēli, un pirms Ziemassvētkiem viņa pievienojās dziedāt Rundāles novada ansamblī «Naktsvijoles», taču viennozīmīgi Elvitas vismīļākais vaļasprieks ir dejošana.

No piecu gadu vecuma
Jau kopš agras bērnības Elvitai ir bijis maz brīvā laika, jo vienmēr viņa to veltīja kādam pulciņam, koncertam vai konkursam, taču savu deju ceļu E. Beikule sāka piecu gadu vecumā.

«Viss sākās 2005. gadā, kad deju grupā «Lēra» dejoja manas mammas krustmeita. Mamma paņēma mani līdzi uz mēģinājumu, paskatījāmies, kā es iejūtos, vai man patīk, un tad deju grupas vadītāja Kitija Upelniece saprata, ka es būšu dejotāja, un iedrošināja manu mammu vest mani uz mēģinājumiem. Tolaik nebija tik mazas vecuma grupas, tāpēc man bija jādanco kopā ar lielākiem bērniem, taču, jau maza būdama, es sapratu, ka patika pret dejām man nezudīs,» atminas E. Beikule.

Līdztekus deju grupai «Lēra» Elvita pamatskolas laikā trīs gadus veltīja tautiskajām dejām. Viņa uzsver, ka tie bija viņas labākie pamatskolas gadi, kas aizvadīti ar superīgu deju kolektīvu un vadītāju Santu Zemīti. Tādējādi nenoliedzami līdz pat šai dienai ar deju ir piepildīta katra Elvitas diena.

Turpina attīstīt prasmes
Dejošana bija un ir liela daļa Elvitas dzīvē. «Deju laukumā jūtos kā zivs ūdenī. Deja manu ikdienu piepilda ar dzīvīgu enerģiju un piešķir katrai jaunai dienai spilgtas krāsas,» pauž E. Beikule. Un tieši šī iemesla dēļ piecpadsmit pavadītie gadi deju grupā «Lēra» neaizvēra Elvitai deju zāles durvis tālākajā dzīvē.

Nespēdama atmest ar roku savas dzīves visnozīmīgākajam hobijam, viņa pēc vidusskolas nolēma turpināt attīstīt savas deju prasmes Latvijas Kultūras koledžā, mācoties par horeogrāfi jeb deju kolektīva vadītāju laikmetīgajā dejā ar specializāciju mūsdienu dejā. Reizēm Elvita izbauda iespēju paciemoties deju grupā «Lēra», novadot dalībniekiem dažas nodarbības.

Grūtāk nodot dejotājiem enerģiju
Kopš stājās spēkā stingrie kovidlaika ierobežojumi, Elvita turpināja augt un attīstīties attālinātā vidē ar dažādu datorprogrammu palīdzību. Viņa nenoliedz, ka dejot attālinātā vidē ir liels izaicinājums, jo pašreizējā situācija neļauj izjust deju un tās patiesās emocijas tiem dejotājiem, kurus māca Elvita.

«Es droši varu apgalvot, ka vadīt dejošanas nodarbības attālināti ir grūtāk un nav tik forši kā klātienē, jo tu jau īsti neredzi, vai dejotājs kustības izpilda pareizi vai nepareizi. Un caur ekrānu es nevaru nodot dejotājiem savu enerģiju un emocijas, līdz ar to arī es enerģiju nesaņemu pretī.»

Neskaitot to, ka Elvitai daudz laika un spēka nākas patērēt, dejojot tiešsaistes lekcijās, viņa pēc lekcijām vēl labprāt atvēl savu laiku, lai novadītu fizisko treniņu draudzenēm. «Draudzenes mani ļoti iedvesmo, it īpaši mājsēdē, kad ir liels slinkums saņemt sevi grožos. Es pierādu, ka mēs varam saņemties un uzturēt sevi formā,» pauž E. Beikule.

Iecienīti vairāki stili
Piecpadsmit gadu laikā Elvita ir apguvusi dažādus deju stilus, un tas viņai liek patiesi lepoties ar sevi. Nav nekā tāda, ko Elvita no deju tehnikas nemācētu, jo, viņasprāt, viņai padodas kaut kas no visa.

Studente atklāj, ka mūsdienu dejā nav noteikts viens partneris: «Dejot var gan viens, gan arī divatā vai kopā ar draugiem.» Īpaši viņai patīk ātrās dejas, tādas kā hiphops, lokings, «house», džeza dejas, bet šad tad viņu pārņem arī vēlme padejot emocionālas un lēnas dejas, kas ir jau pieskaitāmas pie laikmetīgās dejas stila.

«Ļoti patīk «vogue» deju stils, kurā jāieliek savas emocijas un jābūt veiklām roku kustībām, kā arī sirdsmīļa ir latviešu tautas deja. Dejas izraisa sava veida atkarību. Tās ir viens no veidiem, kā gūt dzīvesprieku, kā mācīties mīlēt savu ķermeni. Kad es dejoju, es uz mirkli aizmirstu par ikdienas problēmām, bēdām un pārdzīvojumiem,» stāsta E. Beikule.

Nepadoties pie mazākajām grūtībām
Protams, Elvita nenoliedz, ka viņas dzīvē ir bijušas arī dienas, kad ir izjūta, ka nekas nesanāk, un viņas prātu ir pārņēmusi doma pamest dejošanu. Taču tie ir vājuma brīži, kuri ātri izgaist un ar kuriem ātri vien Elvita spēj tikt galā. «Vienmēr jāatceras, ka nekad nevajag padoties pie mazākajām grūtībām. Tādējādi mans dzīves moto ir – dejo, un tu būsi kas vairāk – lielāks, skaistāks un spēcīgāks par ikdienišķo sevi,» teic Elvita.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Deju laukumā kā zivs ūdenī

Kategorijas