BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biedrība strādā Bauskas kultūrvēstures saglabāšanā

Kaspars Kalējs

2021. gada 23. marts 00:00

4
Biedrība strādā Bauskas kultūrvēstures saglabāšanā

Plāno atjaunot četrus Karpa dzimtas kapa pieminekļus pilsētas Vecajos kapos


Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē tika aktualizēts jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu biedrībai «Bauskas vecpilsēta».

Par šo jautājumu finanšu komitejas sēdē ziņoja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova. Viņa atklāja, ka biedrība «Bauskas vecpilsēta» ir lūgusi piešķirt domes līdzfinansējumu 1800 eiro apmērā, turklāt 1700 eiro līdzfinansējumu sedz Valsts kultūrkapitāla fonds, lai restaurētu četrus Karpa dzimtas ģimenes locekļu kapa pieminekļus Bauskas vecajos kapos. Kopējas restaurācijas izmaksas ir 3500 eiro.

«Gan šī dzimta, gan pieminekļi ir nozīmīgi Lietuvas un Bauskas vēsturei. Ir iespēja restaurēt vietu, kur godināt aizgājējus. Plānots rosināt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi iekļaut kapa pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,» finanšu komitejas sēdē atklāja D. Platonova.

Deputāts Gatis Skurba bažījās par tāmē iekļauto pieminekļu mazgāšanas cenu, kas, viņaprāt, esot diezgan augsta. «Ir jārēķinās, ka šis ir restaurācijas process. Projekts un tāme ir «izgājuši cauri Valsts kultūrkapitāla fonda sietam». Ja būtu kādas problēmas tāmē, projekts netiktu apstiprināts,» pārliecināti ir biedrības «Bauskas vecpilsēta» pārstāvji.

Naudas piešķiršanu atbalstīja visi komitejas deputāti, un to plānots izskatīt domes sēdē mēneša beigās.

Atgādinājumam
«Bauskas Dzīvē» mākslas zinātnieks Dainis Bruģis jau iepriekš rakstījis, ka Karpi ir sena Lietuvas poļu muižnieku dzimta. Ar Bausku saistītā Francišeka Karpa dzīve sākās toreizējās Kauņas guberņas Jonišķēles muižā (Lietuvā, ap 15 km no Pasvales, braucot  Pakrojas virzienā), kuru līdz ar citiem īpašumiem viņa tēvs  Eustāhijs Karps 1809. gadā mantoja no sava radinieka. Pateicoties mantojumam, Eustāhijs kļuva par tolaik lielāko zemes īpašnieku visā Kauņas guberņā, turklāt, pildot nelaiķa gribu, viņš jau 1810. gadā Jonišķēlē uzcēla iespaidīgu skolas ēku un atvēra slimnīcu – pirmo slimnīcu Lietuvas laukos.

1830. – 1831. gada poļu sacelšanās (tā sauktās Septembra sacelšanās) laikā, būdams tikai 17 gadu vecs, Francišeks metās cīņas virpulī, kļuva par adjutantu vienam no sacelšanās vadoņiem – ģe-nerālim Henriham Dembinskim (1791–1864) – un iemantoja sacelšanās varoņa slavu. 1863. gadā, kad sākās nākamā poļu sacelšanās (tā sauktā Janvāra sacelšanās), vairs neticot poļu panākumiem, Francišeks atteicās tajā piedalīties un ar ģimeni pārcēlās uz Bausku, kur nodzīvoja atlikušos deviņus sava mūža gadus. Tā muiža un parks, ko baušķenieki dēvē par Korfa muižu un dārzu, patiesībā piederējusi Karpam un tā arī būtu saucama.

Francišeks bija izglītots un erudīts cilvēks, kas Lietuvā bija pildījis Kauņas guberņas skolu kuratora pienākumus.

Francišeks miris 1872. gada 23. janvārī 57 gadu vecumā un apglabāts ģimenes kapavietā Bauskas veco kapu katoļu draudzes daļā, kur jau 1865. un 1869. gadā bija apbedīti divi viņa mazgadīgi mirušie bērni. Līdzās Francišekam te vēlāk guldīta arī viņa otrā sieva Sholastika, kura pārdzīvoja vīru par 18 gadiem un nomira 1890. gada 23. jūlijā.