BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labdarības maratona virzītājs

Kaspars Kalējs

2021. gada 23. marts 00:00

597
Labdarības maratona virzītājs

Viena sestdiena biedrības «Laiks jauniešiem» valdes priekšsēdētāja Ginta Jankovska dzīvē


Ir sestdienas plkst. 5. Agrs rīts, un biedrības «Laiks jauniešiem» valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis Bauskas novada Īslīces pagastā sāk savu dienu. Viņš ir 22 gadus vecs, spēcīgs viedokļu līderis. Biedrība «Laiks jauniešiem» jau gadu aktīvi palīdz grūtībās nonākušajiem – piegādā pārtiku, higiēnas preces, nepieciešamības gadījumā palīdz ar malkas piegādi un mēbelēm. Gints Jankovskis ir labdarības maratona galvenais organizētājs.

Brīvdienu «aisberga neredzamā daļa»
Blakus šokolādes batoniņam Gints noliek dokumentus – pavadzīmes, norakstīšanas aktus, ceļazīmes. Šo «aisberga neredzamo daļu» citi neredz, taču G. Jankovskis ir pārliecināts, ka dokumentiem vienmēr jābūt kārtībā. Viņš ceļas agri, jo «papīrus sakārtot» citā laikā nav iespējams.

Tūlīt pēc plkst. 6.30 Gints sāks savu maršrutu uz Ventspili, tagad ir jāsaplāno maršruta pieturas punkti. Gints priekšā tur karti, palīdzības saņēmēju kontaktinformāciju, brīvprātīgo tālruņa numurus un futbola kluba «RFS» fanu kluba atribūtiku. Plānots, ka pēc ziedojumu paciņu izsniegšanas Gints kopā ar brīvprātīgajiem apmeklēs «RFS» spēli pret klubu «Ventspils». Tā vismaz rakstīts viņa plānotājā.

Jāpiegādā 27 ziedojumu paciņas
Pēc neilga laika, kad batoniņš ir notiesāts un dokumenti sagatavoti, Gints pošas braucienam. Iekāpj mašīnā un dodas uz Īslīces kultūras namu Bauskas novadā, kur ir biedrības galvenā mītne. Tur arī stāv ziedojumu paciņas, ko Gints ieliek automašīnā. Sarakstā redzams, ka Gints un brīvprātīgo komanda dienas laikā plāno piegādāt 27 paciņas, kurās ievietotas pārtikas un higiēnas preces. Vēlreiz pārbaudījis, ka visu ir sakrāmējis, Gints Jankovskis aizslēdz Īslīces kultūras nama galvenās durvis, iekāpj automašīnā un dodas uz Rīgu.

Ir jāmēro 70 kilometru, skan «Latvijas Radio 2», viņš pagriež radio klusāk, jo zvana Jānis Šauriņš, kurš Gintam jāaizved no Rīgas uz Ventspili. Turpmākais ceļš Gintam šķiet nedaudz vienmuļš, ja neskaita brīžus, kad, braucot pa autoceļu A7, ir jāapdzen kravas automašīnas. Tam viņš pievērš ļoti lielu vērību. Priekšā redzama zīme, kas liecina, ka Gints Jankovskis ir iebraucis Rīgā. Viņš dodas pie Jāņa, kas gaida pie tirdzniecības centra «Origo». Tur viņu sagaida arī ziedotāju ģimene, kas vēlas mazāk nodrošinātajiem nodot rotaļlietas.
 
Dzied līdzi solistam
«Paldies, ka jūs darāt šo darbu! Daudzām ģimenēm tas ir ļoti vajadzīgs,» sacīja ziedotāja Ineta. Ginta acīs aiz noguruma parādās smaids un cerība, ka pasaule kādreiz būs labāka. Jāpiemin, ka gan sejas aizsargmasku lietošana, gan roku dezinfekcija šajā pandēmijas laikā ir ierasta prakse, ko regulāri dara Gints un komanda.

Braucot cauri Rīgai, radio atskan Ojāra Grīnberga dziedātā «Dziesma nenosalst». Labdarības maratona organizators kā šlāgermūzikas cienītājs, protams, dzied šo dziesmu līdzi nu jau aizsaulē aizgājušajam Latvijas estrādes māksliniekam Ojāram Grīnbergam. «Māt, atkal logā zvaigznes kvēlo. Māt, atkal logā pelēks vakars blāv,» dzied Gints, bet viņa kolēģis Jānis vārda «kvēlo» vietā iesaka lietot «liesmo». Abi atminas epizodi, kad tāda pati situācija bija filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā».

Abi nule izbraukuši no Rīgas, Gints savā atpakaļskata spogulī pamana, ka viņam kāds mirkšķina tālos gaismas lukturus no mašīnas, kas Ginta «Opel Zafira» ir aizmugurē. Iezvanās telefons, un jaunietim top skaidrs, ka aizmugurē esošā automobilī atrodas viņa kolēģi Artūrs Rakausks un Reinis Puķītis vienā automašīnā, Kaspars Viļums un Eva Evisa Zemture ir otrā mašīnā.

Trio uz Ventspili
Jānis Šauriņš ieskatās Ginta plānotajā, kur sarakstīts dienas plāns. Jānis Gintam atgādina, ka ir jāiebrauc Jūrmalā paņemt ziedojumiem nepieciešamās preces. Tā viņi arī izdara. Gints ir punktuāls, plkst. 9 viņi jau ir paņēmuši visas mantas. Tieši tā, kā rakstīts viņa plānotājā. Trīs automašīnas var doties tālāk, jo vēl jābrauc vismaz trīs stundas, plānots iebraukt arī Tukumā.

Gints Jankovskis un Jānis Šauriņš runā par dažādām tēmām, jo ceļš ir tāls – 40 kilometru līdz Tukumam. Šķiet, ka Gintam patīk klausīties, viņš brauc ar atļauto ātrumu un klausās, ko par pagājušās nedēļas notikumiem stāsta Jānis. «Kā tev veicas diskusijās, ko tu rīko kopā ar «Bauskas Dzīvi»?» jautā Jānis. Var just, ka Gintam par to ir interese, viņš atbild: «Tagad notiek ekspertu diskusijas, katru piektdienu runājam par to, esmu vadījis diskusiju par pašvaldības atbalstu uzņēmējiem, bet tagad gaidu, kad pienāks laiks runāt par sociālo jomu,» teic G. Jankovskis. Abu sarunu pārtrauc «Facetime» zvans Jānim – grupas zvanā zvana Kaspars un Artūrs. Viņi ir pabraukuši gabaliņu uz priekšu un gaida Gintu un Jāni ierodamies Tukumā. Viņš atbild, ka tūlīt Tukums būs klāt, atliek tikai iebraukt «Hesburger» autokasē pēc pusdienām, un var satikt kolēģus.

Emocijas ir neaprakstāmas
Pusdienas paņēmuši, Gints un Jānis dodas pie kolēģiem pārējās mašīnās. Gints ir priecīgs, ka viss rit pēc ierastā plāna un plkst. 10.40 jau ir padarīts diezgan daudz. Trīs automobiļi dodas pie paciņas saņēmējiem Tukumā. Piebraucot pie namdurvīm, viņus jau gaida veca kundze un divi jaunieši – viņi palīdz paņemt iepirkumu maisu, tikmēr kundze pateicas Gintam par braucienu un saka, ka produkti noteikti noderēs ikdienā. «Ar 250 eiro pensiju ir diezgan grūti iztikt. Paldies jums, ka jūs esat tik labi cilvēki!» pateicas kundze un Gintam iedod sainīti. Gints to atver un ierauga kundzes adītas zeķes. Gintam acis mirdz pateicībā, viņš novēl kundzei un jauniešiem to, ko ikdienišķi, bet svarīgi novēlēt pandēmijas laikā – veselību un izturību.

Iekāpjot mašīnā, Gints vēl ilgi ar Jāni runā par kundzes dāvinātajām zeķēm. «Cik labi, ka ir tādi cilvēki, kuri māk pateikties! Protams, mans mērķis nav iegūt kādu labumu, emocijas ir ļoti neaprakstāmas, un tas ir labākais, ko šajā labdarības maratonā var iegūt,» Jānim teica Gints. Līdzīgas sajūtas Gints gūst tad, kad Tukumā jānogādā otra paciņa. Ir redzams, ka Gints dara to, kas viņam patīk.

Garš maršruts
Kad abas paciņas nogādātas Tukumā, Ginta komanda dodas uz Ventspili. Tagad tikai atlicis aizbraukt līdz Ugālei Ventspils novadā, kur jānogādā nākamā labdarības paciņa. Gints regulāri skatās pulkstenī, jo plkst. 13 sākas futbola spēle. Viņš nogādā paciņu vienai ģimenei, tad citai. Saraksts kļūst arvien īsāks, jo viņam palīdz arī domubiedri citās mašīnās. Pa Ventspils novadu izvestas 27 ziedojumu paciņas trūcīgajām ģimenēm.

Galveno darbu beidzis, Gints brauc uz Ventspils 2. pamatskolas stadionu, patiesībā viņš steidzas, jo ir plkst. 12.40 un ir jāizbrauc cauri teju visai Ventspilij. Radio dzirdama Andra Skujas dziesma «Mīļais, nesteidzies!», pēc šiem vārdiem Gints sāk smieties. Viņam ir laba humora izjūta, bet viņš nesaprot, kā varēja tā gadīties, ka šī dziesma skan brīdī, kad viņš ļoti steidzas. Slēpto nodomu viņš apzinās, samazina ātrumu, piecas minūtes no spēles viņš nokavē, bet izrādās, ka stadionā spēlētāji vēl nebija iznākuši.

Futbols maina izturēšanos
Uzkāpjot skatītāju tribīnēs, Gints it kā «uzvelk sev citu seju», viņa izturēšanās mainās. Viņš skaļi atbalsta savu komandu ar skaņas vālītēm, aicina saņemties grūtos brīžos. Līdzi braucošie domubiedri pievienojas viņa izsaucieniem: «Tu un es par «RFS», es un tu par uzvaru!»

Gādājot paciņas trūcīgajiem, Gints bija ļoti nosvērts un mierīgs, bet tagad, kad notiek spraiga futbola spēle, Gints pat neiedomājas klusēt. Vēl jo vairāk – viņš ir futbola komandas fanu kluba kapteinis, savu amatu aizstāv un rāda priekšzīmi, kā skaļāk atbalstīt «RFS». Spēle tuvojas noslēgumam, un Gints saprot, ka viņa entuziasms ne tikai labdarības maratonā, bet arī futbola spēlē ir atmaksājies. Spēle bija laba!

Mājās – tikai vakarā
Plkst. 15 Gints kopā ar domubiedriem dodas prom no stadiona, pēc tam piestāj tuvējā degvielas uzpildes stacijā, lai ielietu degvielu un iegādātos enerģijas batoniņu, tad dodas atpakaļ uz Rīgu.

Atpakaļceļā rit sarunas par futbola spēles labākajiem momentiem, labdarības braucienu, kas ir jau nākamajā dienā, svētdien, kad Gints kopā ar citiem brīvprātīgajiem izvadās paciņas pa Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas novadu.

Rīgā Gints pie tirdzniecības centra «Origo» izlaiž Jāni, tad dodas uz mājām Bauskas pusē. Plkst. 19 G. Jankovskis iestūrē sētā – Īslīces pagasta Rītausmās. Viņš jūtas noguris, bet apmierināts. Gints ienāk istabā, apskauj sievu Katrīnu, nesen dzimušo dēlu Oskaru un pie vakariņu galda pārrunā dienas notikumus.