BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novārtā atstātais pilskalna parks

Novārtā atstātais pilskalna parks

Šajā laikā, kad ir iespēja un nepieciešamība daudz laika pavadīt pastaigās un citās fiziskās aktivitātēs ārā, arī es ar vērīgāku skatu vērtēju savu dzimto pilsētu. Priecājos par sakoptajām vietām Bērzkalnu un Īslīces ielas krustojumā, atpūtas vietu Dambja ielā, upes sakārtoto krastu Mēmeles ielā. Un redzu, ka šajās vietās arvien vairāk cilvēku grib uzturēties – staigāt, sportot un baudīt. Svētdienas pēcpusdienā ejot pa skaisti izbūvēto Mēmeles ielu, satieku cilvēkus, kurus nebiju redzējusi gadiem. Izrādās, daudziem tur patīk būt!

Bet ar skumjām parasti apmeklēju pilskalnu, kas ir mūsu pilsētas lielākais un Latvijā droši vien zināmākais parks Bauskā viduslaiku pils un rīkoto festivālu dēļ. Ieejot parkā, kreisajā pusē kā bieds jo-projām spītīgi «turas pie dzīvības» bijušais restorāns un bijusī arhitektūras pērle. Noplucis, aizmirsts un drūms. Tad kādu gabaliņu ir iespēja paieties pa asfalta taku, kas ved virzienā uz valsts nozīmes tūrisma objektu, viduslaikos celto Bauskas pili. Dažus desmitus metru pirms ieejas pilī asfalta klājums beidzas, un pavasaros un rudeņos, arī lietainās vasaras dienās līdz pils vārtiem jāizbrien dubļu jūra.

Ejot tālāk, paveras skaists skats uz senatnīgo parku, abām upēm – Mūsu un Mēmeli –, kas teju saplūdīs Lielupē un trauksies tālāk uz jūru. Daudzi pilsētas viesi man teikuši, ka šim parkam starp trijām upēm ir īpaša aura. Bet tā ir šīs pastaigas poētiskā daļa. Realitāte ir tāda, ka jau kuru gadu desmitu staigājam pa izlauzītu asfaltu centrālajā ejā, bet gājēju ceļi Mūsas un Mēmeles pusē ir neizbrienami, jo tur nav ne asfalta, ne bruģa seguma. Paldies par skaisti izgaismoto parku ziemā, bet, kad sals atkāpjas, pilskalnā pieejama ir tikai «centrālā iela». Domās uzburu ainiņas par iespējamiem bērnu laukumiem, āra trenažieru plačiem, skaistiem stādījumiem, kas papildinātu parka dabisko ainavu.

Mēs būvējam objektus par miljoniem, celtniecības gaitā arvien palielinot izmaksu apjomu, bet mums aizvien trūkst līdzekļu, lai sakārtotu vietu pilsētā, ko daba pati radījusi tik skaistu un unikālu. Lai to padarītu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem baudāmu, nav nepieciešami desmitiem tūkstošu vērti projekti, kas ieguļ plauktos ar katru nākamo deputātu sasaukumu. Ir nepieciešama tikai pilsētas saimnieku vēlme sakārtot dabas doto unikālo vietu, aiz kuras upes satiekas...