Konflikts par pagātni, ideja par nākotni

2021. gada 23. marts 00:00

555

Konflikts par pagātni, ideja par nākotni

Diskusija: pašvaldība var izvēlēties modeli, kā sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem novadā

Administratīvi teritoriālā reforma sāksies tikai pēc 1. jūlija – tā atzina eksperti tiešsaistes diskusijā «Administratīvi teritoriālā reforma – tikai uz papīra?». Viņi piedāvā variantus, kā strādāt pašvaldībām.

Tuvojoties administratīvi teritoriālajai reformai, kad topošajā Bauskas novadā ietilps līdzšinējie Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadi, laikraksts «Bauskas Dzīve» un biedrība «Laiks jauniešiem» turpina iesākto ekspertu diskusiju ciklu par dažādu dzīves jomu nākotni pēc reformas.

Diskusijā «Administratīvi teritoriālā reforma – tikai uz papīra?» piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Bauskas novada iedzīvotāja Eva Upīte, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, SIA «EPC» valdes locekle, Satversmes tiesas pieaicinātā eksperte Ikšķiles un Limbažu novada pašvaldības pētīšanā Raita Karnīte. Diskusijas ieraksts skatāms laikraksta «Bauskas Dzīve» sociālo tīklu kontos – «Facebook» un «YouTube».

Analizē iedzīvotāju skaita dažādību
Laikraksts «Bauskas Dzīve» piedāvā Raitas Karnītes sniegto atzinumu Satversmes tiesai, kurā minēts iedzīvotāju sadalījums: «Vērtējot pēc iedzīvotāju skaita apvienotajos novados, var secināt, ka reformas rezultātā nav panākts vienmērīgs Latvijas administratīvās teritorijas sadalījums. 34 apvienoto novadu vidū lielākais iedzīvotāju skaits ir Ogres novadā (57,9 tūkst. iedzīvotāju), mazākais – Valkas novadā (7,6 tūkst. iedzīvotāju).»

Ministrs A. T. Plešs uz šo atbildēja tā: «Administratīvi teritoriālā reforma jau sen bija akūti nepieciešama. To norādīja vairāki pētījumi gan Latvijā, gan starptautiski. Viens no reformas mērķiem – pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgi visos valsts reģionos, neatkarīgi no vietas, kur dzīvo. Ja Rīgu kā lielāko apdzīvoto vietu no kartes mēs izņemam, tad 119 pašvaldību modelī šīs atšķirības starp lielāko un mazāko novadu bija aptuveni 30 reizes, pēc reformas galējās robežas atšķirībās būs astoņas reizes. Skaidrs, ka ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu Latvijas teritorijā, mēs nevaram izveidot novadus ar precīzi līdzvērtīgu iedzīvotāju skaitu. Jāsaprot iedzīvotāju kustība un viņu paradumi.»

Ministram diskusijā nepiekrita Raita Karnīte. «Man šķiet, ka ir pretruna starp vārdiem un darbiem. Vārdi it kā ir pareizi, bet darbi un tas, ko es redzu skaitļos un dokumentos, neatbilst šiem vārdiem. Nekur reformas dokumentos neredzēju pierādījumu par milzīgo ekonomisko ieguvumu. Izpētīju dokumentu par pašvaldībām un to lielumiem un secinu, ka Latvijā tagad būs vienas no lielākajām pašvaldībām Eiropā,» teic R. Karnīte.

Diskusijas laikā akadēmiķei radās jautājums: «Vai tad tās pārējās valstis negrib attīstīties? Tikai Latvija grib, veidojot lielās pašvaldības?» Viņa vaicāja, kas var pierādīt, ka visas pārējās valstis neinteresējās par saviem iedzīvotājiem? «Ja runājam par ekonomisko attīstību, tad valstis ar lielām pašvaldībām ir ekonomiski attīstītas kā Dānija, piemēram, bet arī valstis ar mazām pašvaldībām ir attīstītas, piemēram, Vācija. Ja runājam par vārdu un darbu saskaņu, tad starptautiskās organizācijas savā vidē pieļauj to, ko tās nepieļauj Latvijai vai citām jaunajām dalībvalstīm,» komentāru noslēdza Raita Karnīte, taču Artūrs Toms Plešs tiešsaistes diskusijas laikā vēlējās oponēt.

Vai maza ir slikta?
«Reformas īstenošanas gaitā «Latvijas Banka» veica padziļinātu pētījumu par ieguvumiem no administratīvi teritoriālās reformas arī finanšu ziņā, ko pašvaldības varēs investēt jaunu pakalpojumu veidošanā. Ja vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībās svārstās no 20 000 līdz 25 000, kopējais nodokļu maksātāju ieguvums katru gadu var sasniegt 200 miljonus eiro. Tā ir nauda, ko pašvaldība var nodrošināt saviem pakalpojumiem. Mēs nevaram tāpat vien salīdzināt valstis un tās teritorijas, jo katrā valstī atšķiras pārvaldības modelis, ko pašvaldības veic,» skaidroja A. T. Plešs.

Diskusijā iesaistījās Māris Pūķis: «Ideja par to, ka lielāka organizācija ir labāka par mazu, ir populāra. Droši vien tas sākās ar tiem laikiem, kad lielāks bars varēja uzvarēt mazāku, bet vēsture neliecina, ka saimnieciski ekonomiski mazas vienības būtu sliktākas. Ja aizbraucam uz Vāciju, kas agrāk bija ļoti sadrumstalota, un paskatāmies tās kultūru, tad secinām, ka mazs ir slikts tikai tad, ja draud lielas briesmas. Atļaut būt mazām, spēcīgām pašvaldībām nav absurds, jo mums ir darba dalīšana. Katrai mazajai teritorijai ar ieročiem rokās nav jāaizstāv sava teritorija.»

M. Pūķis iebilda minētajam «Latvijas Bankas» pētījumam: «Mums bija skaidra diskusija, un mēs atklājām, kā «Latvijas Banka», proti, trīs eksperti, veica elementāru ekonometrisku pētījumu. Lai «piedzītu» rezultātus, viņi pētīja trīs jomas no desmit – sociālo, izglītību un pārvaldes izdevumu jomu pēc uzturēšanas izdevumiem. Iznāca tā – jo lielāka pašvaldība, jo prāvāki izdevumi izglītībā uz vienu iedzīvotāju. Izglītības joma pašvaldību izdevumos veidoja 51%. Lai ar to tiktu galā, «Latvijas Banka» rezultātus izdalīja ar vidējām algām katrā teritorijā, un tā viņiem izdevās «piedzīt», ka lielāka pašvaldība būs ekonomiskāka. Pārstāvim, kas veica šo pētījumu, Satversmes tiesnese prasīja, vai viņš var apgalvot, ka lielāka pašvaldība ir ekonomiski izdevīgāka, viņš atbildēja, ka nē, jo no pētījuma tas neizriet. Tas, ka «Latvijas Banka» veica pētījumu, ir apsveicami, bet šajā gadījumā uz to nevar paļauties.»

Satversmes tiesa nepēta ekonomisko nozīmīgumu
Raita Karnīte papildināja –, lasot Satversmes tiesas spriedumu, tiesa uzsvēra, ka viņi nav vērtējuši šo reformu pēc ekonomiskā nozīmīguma. «Tiesas uzdevums bija vērtēt, vai šie notikumi, kas bija iedzīvotāju ziņojumos, atbilst Satversmei. Ņemot vērā Ikšķiles piemēru, šī pašvaldība ir ekonomiski spēcīgākā no tās pašvaldību grupas, kur to pievieno. Kāds ieguvums spēcīgākajai pašvaldībai, ka to pievieno vājākai pašvaldību grupai?» jautāja R. Karnīte.

«Mēs varam runāt par katru pašvaldību, bet ko iegūs iedzīvotājs? Satversmes tiesa norādīja, ka šāds process ir nepieciešams, lai mēs parūpētos par visas Latvijas iedzīvotāju interesēm. Mēs varam rast ieguvumu plašākā sabiedrībā, nevis vienā mazā apgabalā. Mazām pašvaldībām parādījās augsta depopulācijas tendence pēdējo desmit gadu laikā. Pašvaldībām ar mazu iedzīvotāju skaitu daudz vairāk līdzekļu jāvelta uzturēšanas izdevumiem, ko nevar izmantot attīstībā. Bieži sanāk maz maksāt skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem, mēs padarām Latviju iztukšotāku,» atbildēja A. T. Plešs.

Svarīgi veidot nākotnes saturu
Diskusijai pievienojās Bauskas novada iedzīvotāja Eva Upīte: «Mēs ļoti daudz runājam par pagātni, par reformas mērķi. Politiķi un Satversmes tiesa savu vārdu ir teikuši, pēc būtības tā ir administratīvi teritoriālā reforma. Te vairāk ir runa par teritoriālo. Saturs vairāk ir pašvaldību ziņā. Svarīgi runāt par saturu, ko mēs ieliksim jaunajā pašvaldībā.»

E. Upīte uzsver – ir jāskatās, kā efektīvi izmantot jaunos resursus cilvēku interesēs. Reforma Bauskas novadā sāksies 1. jūlijā – tad, kad būs ievēlēta jaunā dome, un viņi lems, kā veidos pakalpojumus.

«Mani kā iedzīvotāju interesē, lai šī jaunā struktūra nav neefektīvāka par līdzšinējo,» teic E. Upīte. «Skatoties apvienotā novada profilu, kur ir izvērtēts Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, man ir jāpiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas argumentam, ka liela novada administratīvie izdevumi ir daudz zemāki nekā mazajiem novadiem. Skatoties šo profilu, viszemākie izdevumi ir Bauskas novadam. Man kā Bauskas novada iedzīvotājai ir svarīgi, lai atrod balansu kaut vai izdevumos pārvaldē.»

Eva Upīte pieminēja, ka tas, ko cilvēki no Ceraukstes vai Brunavas pagasta gaida no reformas, ir sakārtoti ceļi, jo zināms, ka Brunavas bērni caur Lietuvu brauc mācīties uz Skaistkalnes skolu. «Viņi ir sapratuši, ka tas ir valsts ceļš un reforma to neietekmēs. Viņi tagad gaida, lai viņu dzīves līmenis ar pakalpojumu pieejamību pieaugtu,» sacīja E. Upīte.

Pieejami atbalsta pasākumi
Eva Upīte sacīja, ka var lemt un diskutēt, bet galalēmumu pieņems jaunais deputātu sasaukums. «Mums jāpieņem lēmums, ko ievēlēt, jo tie būs cilvēki, kas lems par struktūru, par resursu novirzīšanu un attīstību. Pašlaik tās ir diskusijas par esošās situācijas apzināšanu,» sacīja E. Upīte.

Novada iedzīvotāju papildināja ministrs Artūrs Toms Plešs: «Politiskajai vadībai ir jādomā par to, kā izmantot politiskos instrumentus, kuri tiek doti pašvaldības rokās. Piemēram, ceturtdien valdība apstiprināja papildu 55 miljonus ceļu tīkla sakārtošanai reformas laikā. Šogad būs pieejami vairāk nekā 90 miljoni ceļu tīkla sakārtošanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādās pašvaldību investīciju programmu, kur pašvaldībām būs pieejami dažādi projekti, kas saistīti ar reformu. Valdība šajā gadā piedāvā 150 miljonu aizdevumu programmu 11 dažādos virzienos, pašvaldības var pieteikties un saņemt atbalstu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, pakalpojumu attīstībai un citiem mērķiem.»

Centri un nomales
Māris Pūķis sacīja, ka reformas pieņemšanas gaitā Latvijas Pašvaldību savienība norādīja uz divām galvenajām problēmām, kas attiecas uz jebkuru novadu pēc apvienošanas, – atbalsts centriem un nomales problēma.

«Ļoti daudzi centri ir vāji, centrs nav attīstītājs, ja grib, lai veidotos attīstība, ir jādara kas cits. Cilvēki nomalēs jūt bažas, ka apvienojoties viņu intereses tiks mazāk ņemtas vērā. Pašvaldībai ir jāsaprot, kā attīstīsies. Tas var būt monocentriski – visi brauc strādāt uz Bausku. Otrs modelis ir tāds, ka jebkurš novads ir sasniedzams, var veidot policentrisku attīstības modeli – izvietot ministriju Jelgavā ir muļķīgi, taču izvietot pašvaldības iestādes pa visu novadu nemaz nav muļķīgi, par to var domāt. Nav obligāti jākoncentrē viss vienā vietā,» pauž Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks.

Jaunajā pašvaldību likumā ir iezīmētas iedzīvotāju padomes kā līdzeklis, lai radītu jaunu instrumentu, kā iedzīvotāji savas intereses var aizstāvēt. Tas ir nebijis eksperiments, kas bez īpašas pārbaudes, kaut gan atsevišķi elementi ir pārbaudīti, Latvijā īsti nav realizēts. Tam var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas.

Sabiedrības iesaiste
Artūrs Toms Plešs papildināja Māri Pūķi: «Jaunajā pašvaldību likumā iedzīvotāju iesaiste pašvaldības procesos un lielāka demokrātijas veicināšana ir viens no galvenajiem elementiem. Papildu iedzīvotāju valdēm likumā iezīmēts līdzdalības budžets, kas pašvaldībai būs vismaz 0,1% no kopējā budžeta. Šajā līdzdalības budžetā iedzīvotāji varēs īstenot viņiem svarīgāko.»

Raita Karnīte atzina – pašvaldībām būs jādomā, kas ir ekonomiski izdevīgi. «Ja uzskatām, ka reformas mērķis bija ietaupīt, tad nākotnē var rasties lielas problēmas.

Sasniedzamība ir ļoti svarīgs jautājums, par to būs jādomā – kā cilvēki var piekļūt pakalpojumiem, piemēram, veselībā, izglītībā. Pēdējos ziņojumos par investīcijām redzēju, ka būšot dienesta viesnīcas skolās, tiks veidoti internāti. Tāla braukšana uz skolu, iespējams, neizskatās izdevīga. Mēs atgriežamies pie tā, ko agrāk izsmējām, – būs internāti pie skolām. Svarīgi, vai līdzdalības komandām būs pieejami finanšu resursi. Bez naudas var runāt, cik grib,» atzina eksperte Raita Karnīte.

Deputātiem jāsadarbojas
Diskusijas klausītāja Ingrīda Levko rakstīja – lai veidotu policentrisko attīstības modeli, deputātiem jābūt ļoti labām kompromisa spējām: «Baidos, ka Bauskas novadā katrs deputāts vilks deķīti uz savu pusi un rezultātā nekas neattīstīsies.»

Eva Upīte uzskata, ka ļoti liela nozīme būs vēlētājiem un deputātu sastāvam. «Kāda būs jaunā dome, atkarīgs no iedzīvotājiem. Iespējams, būs jāmeklē dažādi kompromisi. Novados ir sajūta, ka tie zaudēs attīstības centra statusu un kļūs par aizmirstām nomalēm. Svarīgi ar darbiem pierādīt pretējo. Ja skatāmies jaunās metodiskās vadlīnijas pašvaldībām, tur ir lūgts pašvaldībām izvērtēt sabiedrisko autobusu pārvadājumus, cik tie ir ekonomiski un lietderīgi. Ja to sadzird nomales iedzīvotāji, tad viņiem ir bažas, kā bērnus, piemēram, nogādāt uz skolu. Bieži vien viņi pārceļas uz Rīgu, jo tur bērni var atrast skolu un vecākiem nav jādomā, kā bērnus nogādāt mācību iestādē,» sacīja E. Upīte.

Māris Pūķis minēja, ka no iepriekšējās reformas ir palikusi kļūda, – 2013. gadā nebija objektīvu datu, kā pašvaldības izvērtēt. «Datu nebija, jo sāka tos vākt par administratīvajām vienībām. Pašlaik ir pārmaiņas, Centrālā statistikas pārvalde vāc datus par 2000 apdzīvotajām vietām, pilsētām un pagastiem. Līdzīgu ceļu reformas gaitā veica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, slēdzot līgumu ar «Jāņa sētu». Ja tam pievērsīs pietiekamu uzmanību, tad publiski varēs rādīt, kas notiek ar algām apdzīvotās vietās, pilsētās, šie dati jāliek uz galda, kad pašvaldības plāno gada budžetus. Vilkt deķi uz savu pusi ir grūtāk, ja ir objektīvi dati, informācija,» pārliecināts Māris Pūķis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Konflikts par pagātni, ideja par nākotni

Kategorijas