Bauskas parki – atpūtai un pastaigām

Aigars Urtāns, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs

2021. gada 23. marts 00:00

781

Mūsu pilsētas parku kultūrai un vēsturei ir tikai 150 – 160 gadu

Astronomiskais pavasaris šogad sākās 20. martā, un pavisam drīz jau arī laiks tiek solīts pavasarīgi silts, tāpēc baušķenieki, tāpat kā daudzu citu pilsētu iedzīvotāji, dosies baudīt pavasarīgo laiku pastaigās Bauskas parkos. Kāda ir to vēsture?

Senākais – Pilsdārza parks
Parku kultūra Bauskā ir salīdzinoši nesena. Pilsēta šeit upju krastos pastāv jau vairāk nekā 400 gadus, turpretī senākais parks pilsētā tika veidots tikai pirms apmēram 150 – 160 gadiem. Un tas ir Brīvības bulvāra malā esošais Pilsdārza parks.

Brīvības bulvāris kā iela veidojās vecā ceļa vietā. Šis ceļš senākos laikos no pilsētas gar Mēmeles senkrastu veda uz pili un uz Mūsas upes pārceltuves vietu nedaudz augšpus tagadējam Mūsas tiltam, ko uzcēla 1888. gadā. Līdz ar tilta celtniecību iztaisnoja senākā ceļa trasi, novelkot taisnu līniju no tagadējās Rūpniecības ielas gala uz tiltu, veica apjomīgus zemes darbus, lai šim ceļam būtu vienmērīgs pacēlums. Mūsas upes pārceltuvi, vēlāk tiltu, un ceļu, kas kļuva par Brīvības bulvāri, izmantoja ne tikai tie, kas no Lietuvas cauri Bauskai devās uz Rīgu, bet arī laucinieki, kas pilsētā ieradās no Mūsas kreisā krasta pagastiem.

Ja neskaita individuālo apbūvi, kas atrodas uz Mēmeles stāvkrasta augšējās terases ielas vienā pusē, Brīvības bulvāra galvenā sastāvdaļa ir parks starp ielu un Mēmeli, kura veidošana sākās 1860. gadā. Dažu gadu laikā parks tika labiekārtots ar pastaigu celiņiem, apstādījumiem, puķu dobēm un kļuva par pilsētnieku iemīļotu atpūtas vietu, jo cita veida publisku parku tolaik Bauskā vēl nebija. 1886. gadā tika uzbūvēts Pilsdārza paviljons-restorāns ar āra terasi un nelielu brīvdabas estrādi, kur svētkos spēlēja pūtēju orķestris un siltākā laikā notika arī zaļumballes.

Pilsdārza parks kopā ar paviljonu-restorānu bija iemīļota pilsētnieku un pilsētas viesu atpūtas vieta arī pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, kur šad un tad notika arī kas ievērības cienīgs. Piemēram, 1927. gada 4. jūlijā apskatīt Rundāles pili automašīnā no Rīgas bija ieradies tautas labklājības ministrs Ansis Rudēvics kopā ar vēl dažiem sociāldemokrātiem – Saeimas deputātiem. Pēc Rundāles pils apmeklējuma Rīgas viesi kopā ar Bauskas pilsētas galvas biedru sociāldemokrātu Eduardu Rijkuru iegriezās Bauskas pilsdārza paviljonā atspirdzināties. Laikrakstā «Latvis» pēc tam varēja lasīt: «Nez, kā tas gadījās, ka atspirdzināšanās ievilkās līdz agrai rīta stundai, un, kad viesi devās mājup, tad kluso mazpilsētiņas nakts mieru pārtrauca lustīga dziedāšana.»

Pilsdārza paviljona pārbūve notika pēc Otrā pasaules kara. Būvdarbi sākās 1959. gada martā, un 1962. gada 19. maijā jaunuzcelto restorānu «Pilskalns» nodeva ekspluatācijā. Savukārt deviņdesmitajos gados un jaunās tūkstošgades sākumā senāk iecienītajam restorānam īpaši labi vairs neklājās. Tam vairākkārt mainījās īpašnieki, tika veiktas neveiksmīgas pārbūves, tika pazaudēts tā īpašais arhitektūras stils.

Ar vairākiem nosaukumiem
Ilgus gadu desmitus Pilsdārza parks bija vienīgais publiskais parks Bauskā, līdz 1930. gada 19. februārī Bauskas dome nolēma neizmantoto teritoriju starp pilsdrupām un Ķirbaksalu pārveidot par atpūtas vietu, ierīkojot tur pastaigu celiņus, dekoratīvus koku, krūmu un puķu stādījumus. Vērienīgi labiekārtošanas darbi tur notika 1930. gados – tika izveidoti uzbērumi celiņiem pāri aizsarggrāvjiem, veikta pilsdrupu nostiprināšana, restaurētas dažas sienu daļas, aizvākti nogruvušie akmeņi. Tālāk aiz pilsdrupām nolīdzināja laukumu bijušā Vairogmiesta vietā un izveidoja parku, kuru 1936. gadā nosauca par 15. maija parku. Tur ierīkoja celiņus, bet iestādītie kociņi norobežoja atsevišķus parka laukumus, kas tika nosaukti Vadoņa (Kārļa Ulmaņa), ģenerāļa Jāņa Baloža un ģenerāļa Krišjāņa Berķa vārdā. Bauskas pilskalna parka labiekārtošanai līdzekļus piešķīra arī Sabiedrisko lietu ministrija.

Pēc Otrā pasaules kara pilskalna parks tika pārdēvēts par Komjaunatnes parku, un tā labiekārtošana un pilnveidošana notika 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā. Tur tika uzbūvēta estrāde un skatītāju sēdvietas, asfaltēti pastaigu celiņi un ierīkoti vairāki karuseļi mazo baušķenieku izpriecām. Ķēžu karuseļa betona balstus parkā nojauca tikai 2018. gadā.

Pārsvarā privātas teritorijas
Pagājušā gadsimta 60. gados Bauskā sāka veidot vēl vienu parku, kuru tomēr līdz galam neizveidoja. Aiz tagadējās Bauskas novada pašvaldības administrācijas ēkas tika veidots Gagarina parks, kur nākotnē bija paredzēts ierīkot bērnu rotaļu pilsētiņu ar strūklaku un vairākiem rotaļu un atrakciju paviljoniem.

Pārējie Bauskā tagad esošie parki sākotnēji nav bijuši publiski pieejami. Tagadējais Saules dārzs Plūdoņa ielā ir bijusī latviešu Sv. Trīsvienības draudzes baznīcas vieta ar apbedījumu vietām apkārt baznīcai. Savukārt starp Salātu un Dārza ielu esošais Karpa (Korfa) dārzs bija muižas privātā teritorija, kas 19. gs. pat atradās ārpus pilsētas. Apkārt šai teritorijai bija uzsliets augsts dēļu žogs, un nosacītā parka teritorija bija diezgan nekopta ar dažiem aizaugušiem dīķiem un dūksnājiem. Parka labiekārtošana notika tikai 1960. un 1970. gados, kad tā tuvumā tika uzcelta 2. vidusskola un veidojās piecstāvu dzīvojamo māju kvartāls. Parkā tika izzāģēti vecie koki, izveidoti apstādījumi, pastaigu celiņi un soliņi, kā arī iestādīti jauni koki.

Vēl viens privātais parks Bauskā, kas nebija publisks, bija kādreizējais alusrūpnieka vācieša Lodinga ģimenes dārzs tagadējā bērnudārza «Pasaulīte» teritorijā starp Saules, Kalēju un Pasta ielu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas parki – atpūtai un pastaigām

Kategorijas