Piecdienis un hibrīdā skola

2021. gada 23. marts 00:00

Vēstules no Nīderlandes. Kāda «kroņa» kārtība ir jāievēro maziem un lielākiem holandiešiem bērnudārzos un skolās?

Mans astoņgadnieks prasa: «Uz skolu šodien jāiet?» un, dzirdot manu atbildi, ka jāiet gan, ir manāmi vīlies: «Vells parāvis!» Kaut mācības tiešsaistē viņam nepatīk, jo «neko nevar saprast», taču uz skolu labprāt arī neietu. Ātri testētā klasesbiedra analīzes pēc divu dienu rezultātu gaidīšanas tomēr ir negatīvas. Nekāda mājās tupēšana desmit dienas nesanāks.

Sākumā gandrīz normāli
Mācību gads sākās daudzsološi. Izņemot roku mazgāšanu, nekādu dižu ierobežojumu mūsu skolās nebija. Pat puņķainīši varēja mierīgi nākt uz skolu. Nīderlandes Veselības un vides institūta (Slimību profilakses un kontroles centra jeb SPKC holandiešu variants) speciālisti atzina, ka vīrusa transmisijas no bērniem uz pieaugušajiem tikpat kā nav. Tā mēs dzīvojām gandrīz līdz oktobra beigām…

Tad sākās jezga ar maskām. Līdz pat decembrim tas bija tikai «silts ieteikums», kas attiecās arī uz vidusskolām (te no 12 gadiem), bet kopš decembra tā ir obligāta prasība. Mans divpadsmitgadnieks gan sakās, ka viņa skolā uz to skatījās un skatās «caur pirkstiem». Te vietā piebilst, ka vēl oktobra sākumā mūsu SPKC vadītājs publiski atzina, ka sejas maskas ir politisks lēmums, jo zinātnisku pierādījumu to efektivitātei neesot.

Divas dienas pirms Ziemassvētku brīvdienām valdība skolas slēdza. Toreiz pārsteigti bija pat daži no tā sauktās Slimību uzliesmojumu vadīšanas komandas, kas iesaka, ko valdībai darīt ar vīrusu, – nē, viņi neesot to pat pārsprieduši tikšanās laikā.

Klasesbiedrs testēts
Bija jāpaiet gandrīz diviem mēnešiem, lai pamatskolēniem atļautu atgriezties skolās (pamatskola te sākas no četru gadu vecuma). Dažas skolas (specializētās) gan turpināja darboties un bez pēkšņiem «kroņa» uzliesmojumiem. Vidusskolēniem bija jāgaida vēl pāris nedēļu, bet studenti joprojām gaida.

Maksim, tam pašam astoņgadniekam, kas bija vīlies rīta ziņās, skola gan beidzās pēc vienas nedēļas un divām dienām. Otrdienas pievakarē mēs, vecāki, saņēmām ziņu, ka viens klasesbiedrs testēts. Skolas vietnē sākās spraigas diskusijas par to, vai tiešām jāsauc bērna vārds un vai privātumu sargājošie striktie likumi to pieļauj. Noskaidrojās, ka bērnam nav ne vainas, – testēts tikai tāpēc, ka mamma slima. Lai vai kā, tas nozīmē, ka visai klasei jādodas obligātajā karantīnā vismaz uz piecām dienām, neraugoties uz simptomiem. Vecāki sāka skaitīt, ka tad visa nedēļa jāpavada karantīnā, bet kāds zinošāks iebilda, ka skaita no pēdējās dienas, kad bija skolā, nevis no brīža, kad saņemts testa rezultāts, šajā gadījumā – no piektdienas. Otrdienas vakarā mums paziņoja, un ceturtdien bērni jau varēja doties uz skolu. Tātad faktiski vienu dienu nācās pavadīt obligātajā karantīnā. Teorētiskais pamatojums šai kārtībai, ko ieviesa, gaidot un īsti nesagaidot lipīgo britu versiju, bija tāds, ka šādi varētu ierobežot aplipināšanu. Taču visa klase, izņemot testēto, skolā bija jau divas dienas, tātad vismaz teorētiski visi jau aplipināti.

Piecreiz vairāk
Nozīmīgs jaunums ir 2 – 12 gadu vecu bērnu testēšana. Līdz šim to ieteica tikai atsevišķos gadījumos. Tātad – ja kāds klasē ir «pozitīvs», visi dodas obligātajā piecu dienu karantīnā, neraugoties uz simptomiem. Pēc tam uz skolu var nākt tikai tad, ja tests ir negatīvs (nav gan vēl joprojām skaidrs, kā skola to pārbaudīs), ja ne – jāpaliek karantīnā vēl piecas dienas, pat tad, ja nav simptomu. No Makša klases tik puse skolēnu tika testēta, kaut gan brīvlaika dēļ divas atlikušās dienas tāpat bija tiešsaistes mācības. Nevienam tā arī neradās simptomi, pat pozitīvi testētajam.

Četru nedēļu laikā kopš šīs kārtības ieviešanas testu skaits vecuma grupā no 4 līdz 12 gadiem palielinājās aptuveni piecas reizes, sasniedzot 53 tūkstošus. Katrs tests nodokļu maksātājiem izmaksā 95 eiro. Pozitīvi testēto skaits šajā laikā pieaudzis divarpus reizes, sasniedzot 3000 (tātad – 50 tūkstoši karantīnā atradās bezjēdzīgi). Savukārt, ja rēķina procentuāli no kopējā testēto skaita, tad četru nedēļu laikā pozitīvie testi sarukuši aptuveni par 4%.

Atdot pie vārtiem
Vidusskolēniem ir hibrīda skola – divas dienas ar pusi klases ir skolā, atlikušās trīs – tiešsaistē. Vēl joprojām jāievēro pusotra metra distance pret skolotāju, vienvirziena kustība, maskas jālieto tikai starpbrīžos. Jaunums ir tas, ka vienā solā sēž divi, starp soliem ir vismaz viens tukšs sols. Vai meita Māra bija laimīga, atgriežoties skolā? Nē, viņai nepatīk jaunā kārtība, kaut citādi nav sūdzējusies par nomācošu gaisotni.

Bērnudārzi Nīderlandē bija slēgti tieši tikpat ilgi, cik pamatskolas. Tikai svarīgo profesiju vecāku atvasēm bija pieejams bērnudārzs, kā arī skola. Starp citu, tieši šāda iemesla dēļ kāda skola divas dienas pēc mācību atsākšanas klātienē tika slēgta, jo kāds bērns, kas iepriekšējā nedēļā bija to apmeklējis, izrādījās pozitīvi testēts. Viņam bija saskare ar dažādu klašu bērniem, tāpēc karantīnā bija jādodas visiem. Bērnudārzos bez maskām, arī pamatskolās tikai divu vecāko klašu skolotāji var nēsāt masku, bet tas nav obligāti. Vecāki nedz bērnudārzā, nedz skolā netiek ielaisti jau gadu. Bērni tiek atdoti personālam pie vārtiem/ durvīm, ja ir gana lieli – paši ieskrien skolā.

Kādus jaunumus ieviesīs jaunā valdība, nav zināms. Nav pat skaidrs, kā spēki tajā izkārtosies. Izskatās, ka dumpinieciskās partijas, kuras iepriekšējā parlamentā bija absolūtā mazākumā, šoreiz savākušas krietnāku balsu skaitu. Valdošā partija, neskatoties uz daudzām sastrādātām šmucēm, joprojām ir lielākā. Tā vismaz var spriest pēc aptuvenajiem vēlēšanu rezultātiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piecdienis un hibrīdā skola

Kategorijas