«Savus gadus nekad neskaitu»

2021. gada 19. marts 00:00

1188

Baušķeniece Margarita Upeniece atzīmējusi 50. dzimšanas dienu

Jubilāre jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo Bauskā, bet viņas dzimtā vieta ir Brunavišķu ciems Gailīšu pagastā. Margarita bija vecākais bērns ģimenē, augusi kopā ar māsu Ludmilu un brāli Aleksandru. Viņa atklāj, ka, iespējams, nelielās vecuma starpības dēļ bērnībā bijuši savstarpēji ļoti draudzīgi un tuvi ar brāli un māsu ir joprojām. Viņa ir priecīga, ka tagad plašas attālinātas saziņas iespējas ļauj saglabāt pastāvīgus kontaktus arī ar māsu, kas dzīvo ārzemēs.

Pagājušā gadsimta 70. gados vārds Margarita nebija no populārākajiem, ko deva meitenēm Latvijā. Jubilāres mamma šo vārdu meitai izvēlējusies tādēļ, ka bijusi dziedātājas Margaritas Vilcānes talanta pielūdzēja. Jubilāre dzīvē daudz tiek saukta arī par Ritu, bet skolā bijušas iesaukas, ņemtas no slavenu sieviešu uzvārdiem, viena no tām – Tečer (Margarita Tečere, toreiz – britu premjere).

Bērnības laiks – ļoti piepildīts
Mamma bērnus audzinājusi viena, un jubilāre ar viņu īpaši lepojas. Smagi strādājusi, visas atvases virzījusi izglītībā, kopš mazām dienām iemācīja nebaidīties no darba. Mamma nereti mudinājusi: «Dariet un sasniedziet visu paši, lai neesat nevienam parādā!» Margarita kopā ar māsu un brāli iesaistījusies darbos – gan govju fermā, kur mamma strādāja par slaucēju, gan lopu un dārzu apkopšanā piemājas saimniecībā. Strādājuši cukurbiešu ravēšanā kolhozā, kur varējis nopelnīt cukuru ģimenei.

Skolas brīvlaikos vasarās vienu mēnesi parasti pavadījusi tolaik populārajās «Lotos» vienībās jeb skolēnu darba un atpūtas nometnēs, kur bērni nopelnīja katrs sev kabatas naudu un arīdzan autobusu kopīgai ekskursijai. «Lotos» vienību laiks bijis īpašs ar to, ka varēja būt kādu laiku prom no mājām ar zināmu patstāvību – tas bija kā piedzīvojums. Bet darbs nopietns – pārsvarā kaplējuši biešu un gurķu laukus, bet vecākās klasēs strādājusi arī konservu cehā.

Margarita atceras, ka mamma allaž atgādinājusi: «Dariet visu tā, lai man nebūtu par jums jākaunas!» Ne tik daudz darba sūrums kā agrā celšanās no rītiem patiešām esot bijis pārbaudījums. «Viss bērnības laiks bija ļoti piepildīts. Lai gan siens un lopu ganības toreiz nešķita nekas jauks, tagad tas raisa patīkamu nostalģiju. Esmu lauku bērns, vēl tagad izbaudu staigāšanu basām kājām, kā biju radusi bērnībā,» stāstīja jubilāre.

Paveicies ar skolotājiem
Vasaras brīvlaikos parasti viesojusies pie vecmammas Madonā. Tas laiks bijis īpašs ar atklāsmēm par kultūras dzīvi. Tur meitene kopā ar savām tantēm apmeklējusi daudz brīvdabas koncertu un teātra izrāžu. Margarita no vecākiem mantojusi divas dzimtās valodas – krievu un latviešu. Mācoties Bauskas 2. vidusskolā, viņas ikdienā vairāk dominējusi krievu valoda, tagad ar smaidu atceras: «Madonā ar mani neviens krieviski nerunāja.»

Skolā ļoti paveicies ar labiem skolotājiem. Kad mācījusies mazākajās klasēs, laimējies būt skolotājas Marijas Masaļskajas skolniecei. Margarita par skolotāju tagad saka: «Viņai bija ļoti plašas zināšanas, daudz stāstīja par savu dzīvi. Bija man ļoti tuva, gribējās viņai līdzināties, arī pašai kļūt par skolotāju.» Vēlāk, sākot ar 4. klasi, bija skolotāja, kas spēja aizraut gan mācībās, gan iesaistīties dažādos skolas pasākumos, – tolaik pavisam jaunā pedagoģe Rita Skorodihina. Skolotāja iedvesmojusi piedalīties aktivitātēs un konkursos, tiekties uz sasniegumiem. Viņas sacīto – «matemātika ir pats galvenais!» – Margarita atceras vēl tagad, un arī to, ka šo priekšmetu labi mācījusies.

Ieguldītas pūles atmaksājas
Pēc vidusskolas beigšanas izvēlējusies apgūt pārdevējas arodu profesionāli tehniskajā skolā Olainē. Arī tur mācībās bijusi centīga, par labām sekmēm izpelnījusies balvu – ceļojumu uz toreizējo Čehoslovākiju. Pēc skolas jaunā pārdevēja atgriezās darbā dzimtajā pusē Krievgaļu veikalā. Kad tas beidzis pastāvēt, strādājusi Pāces veikalā, līdz arī tas 90. gadu juku laikos aizvērts. Darbs pastāvīgā saskarsmē ar cilvēkiem paticis, tāpēc radusi prečzines un pārdevējas darbu Bauskā.

Strādājot veikalā pilsētā, viņu pamanījis Dzintars. Draudzējoties atklājuši, ka abi auguši līdzīgos apstākļos, abiem ir daudz kā kopīga un vienojoša, dibinājuši ģimeni. «Vīrs ir mans draugs, esam kā uz viena viļņa. Viņš mani vienmēr atbalsta, arī trakās idejās. Ja tās bijušas par traku, palīdz man atskārst to pašai,» atklāj Margarita. Reizēm esot tā, ka vienlaikus abi iedomājoties vienu un to pašu. Tad Dzintars mēdzot sacīt: «Tu laikam lasi manas domas!»

Ģimenē ir divi dēli, Emīls mācās 11. klasē, Arvīds – septītajā, un mamma ar viņiem lepojas. Bērniem centusies ieaudzināt svarīgus tikumus – darbu, atbildību un pienākumu, viņiem atgādinājusi: «Mācīties – tas ir jūsu darbs.» Ir gandarīta, ka dēli ir centīgi, patstāvīgi un mērķtiecīgi. Abi ir beiguši Bauskas mūzikas skolu, Arvīds spēlē flautu, Emīls – akordeonu. Pēdējā mācību gadā par labām sekmēm saņēmuši stipendiju, vecākais dēls to ir izpelnījies arī vidusskolā. «Viņi ir sapratuši, ka ieguldītas pūles atmaksājas,» atzīst Margarita.

Pusdienu galdā jābūt siltam ēdienam
Jubilāre stāsta, ka vislabāk jūtas laukos. Nedēļas nogales pavada vīramātes mājās Vecsaules pagastā. Tur dēli pēc savas iniciatīvas jau vairākus gadus nodarbojas ar ķirbju un ķiploku audzēšanu – paši audzē stādus, dēsta, ravē un novāc ražu. Bet Margaritas aizrautība ir dārzs un puķes, īpaši mīļas ir tradicionālās – peonijas un flokši. Pavasarī sajūsmina ziedošie ceriņkrūmi. Īpašs prieks par pašu stādītajām priedītēm aizvējam. «Tagad tās izaugušas kuplas kā princeses,» teic Margarita.
Jubilāre savus gadus neskaitot, patīk aktīvs dzīvesveids un ceļošana. Kopā ar ģimeni ik gadu dodas ekskursijās pa Latviju, bijuši arī jūras braucienā uz Stokholmu. Bet kā īpašu un iespaidiem bagātu atceras savu ceļojumu uz Izraēlu. Margaritai patīk slēpot, šoziem bieži devusies arī garās pastaigās ar uzticamo sunīti Džeku. Ļoti pietrūkst peldēšanas, kopš peldbaseins slēgts pandēmijas dēļ.

Sievietes loma virtuvē un ēdienu gatavošanā Margaritai kopš bērnības ieaudzināta kā tikums, vecmamma sacījusi: «Bērni un vīrs vienmēr labi jāēdina, pusdienās galdā jābūt siltam ēdienam.» Ģimene ir radināta pie zupām, svētdienās tradicionāli tiek gatavota ķirbju biezzupa. Bet Ziemassvētkos galdā ceļ pildītas vistas cepeti, pēdējos gados par svētku ēdienu kļuvis cepeškrāsnī cepts pildīts ķirbis.

Darbu uztver kā misiju
Pēc pārdevējas pieredzes, kad bija jāstrādā gan brīvdienās, gan svētku dienās, skolas dežurantes darbs Bauskas 2. vidusskolā bijis īsts atradums, kad brīvajās dienās varēja būt kopā ar ģimeni. Skolā Margaritai nu jau aizritējuši desmit gadi, un darbs ļoti iemīļots. «Man patīk strādāt ar cilvēkiem, bērni skolā ir tik dažādi. Pašlaik, kad mācības notiek attālināti, man viņu ļoti pietrūkst,» atklāj jubilāre. Savu darbu uztver kā misiju – ir pirmā, kas sagaida ikkatru skolā ienākam, ikkatru pavada, no tās izejot. «Būt dežurantei – nav tikai izsniegt atslēgas, bet arī radīt pirmo iespaidu par skolu, rītos sagaidīt ar uzmundrinošu «Labrīt!»,» pārliecināta M. Upeniece. Diena no dienas atšķiras – jāseko notiekošajam, kādam jāpalīdz, jāpaskaidro, reizēm kāds arī jāsamīļo.

Jubilāre pauž prieku par Bauskas attīstību – daudz sakoptu vietu, aktīva kultūras dzīve. Atzīst, ka mūsdienās bērniem dots daudz iespēju dažādām interesēm, nodarbēm un attīstībai. Taču sāpina tas, ka Latvijā joprojām pilnībā no valsts līdzekļiem nenodrošina ārstēšanu smagi slimiem bērniem, reizēm glābj tikai ziedotāju atbalsts. Arī pati iesaistās labdarības ziedojumos. «Par maz ir atbalsta jaunajām ģimenēm, kas nejūtas finansiāli droši. Tas neveicina veidot kuplas saimes,» pauž Margarita.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Savus gadus nekad neskaitu»

Kategorijas