Monitoringā iespējams konstatēt vīrusa klātbūtni kanalizācijā

2021. gada 23. marts 00:00

Notekūdeņi par pandēmijas uzliesmojumu brīdina nedēļu pirms

Noslēdzoties piecu miljonu vērtajai valsts finansētajai pētījumu programmai «Covid-19» pandēmijas seku ierobežošanā, ievērību guva valsts zinātniskais institūts «BIOR». Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru tas izstrādājis pilnveidotu un Latvijas pašvaldībām piemērotu notekūdeņu monitoringa metodi, kas ļauj laikus konstatēt «Covid-19» vīrusa klātbūtni apdzīvotu vietu notekūdeņu kanalizācijas sistēmā. Pētījumos, kas veikti arī SIA «Jelgavas ūdens» attīrīšanas iekārtās, pierādījies, ka aptuveni nedēļu pirms «Covid-19» uzliesmojuma apstiprināšanas cilvēkiem veiktajās laboratoriskajās analīzēs tas jau ir pamanāms slimības uzliesmojuma skartās apdzīvotās vietas notekūdeņos.

Ozolnieku puisis kaut ko izdomājis
Institūta «BIOR» direktors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Aivars Bērziņš teic: «Tas nav gadījums, kad puisis no Ozolniekiem ir kaut ko izdomājis un mēģina par to pārliecināt pasauli. Jau ilgāku laiku vairāku Eiropas valstu institūti, arī mēs, izmantojam sadzīves notekūdeņus kā pētījumu objektu dažādiem mērķiem. Analizējot notekūdeņus, vairākās valstīs tiek veikts infekcijas slimības poliomielīta izraisītāja poliovīrusa monitorings, lai novērtētu tā klātbūtni konkrētā populācijā. Notekūdeņi ir sabiedrības veselības un uzvedības spogulis, tajos var redzēt, vai, piemēram, konkrētā pilsētā vai tās rajonā parādās jau zināmu vai pat jaunu narkotisko vai psihotropo vielu patēriņš. Šāda informācija ir ļoti noderīga policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu darbā. Analizējot notekūdeņus, pamatā tiek pārbaudīts, cik efektīvi darbojas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Svarīgi, lai tie ūdeņi, kas izplūst dabā, atbilst noteiktajām normām.»

A. Bērziņš piezīmē, ka beidzamos piecus, septiņus gadus institūtā tiek pētīti farmaceitiskie savienojumi notekūdeņos un no tiem izveidojušies metobolīti. Tie arī liecina par sabiedrības veselību un to, kādi medikamenti tiek patērēti. Sadarbībā ar «BIOR» iepriekš «Bauskas Dzīve» arī pētījusi farmaceitisko vielu klātbūtni Mūsā.

Somi ir priekšā zinātnes pētījumu ieviešanā
Institūta direktors uzsver, ka šo pētījumu juridiskais statuss ir starp zinātni un juridiski sakārtotu monitoringa sistēmu, kuru potenciāli var izmantot valsts iestādes. «Ja zinātne piedāvā jaunu pieeju veselības uzraudzībā, tad valsts sektorā jābūt sakārtotam jautājumam, kā to ieviest. Man bija attālinātā darba tikšanās ar Somijas Sabiedrības veselības institūtu, kas ir līdzīgs mūsu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC),» stāsta A. Bērziņš. Cenšoties ierobežot pandēmijas «Covid-19» uzliesmojumus, somi 28 pašvaldībās regulāri divas reizes nedēļā ņem notekūdeņu paraugus un, tos analizējot, nosaka inficēto skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. «Zinātnes pētījumu jomā mēs ar somiem jūtamies līdzvērtīgi, taču zinātnes izmantošanā praksē sadarbībā ar pašvaldībām somi mums tomēr ir priekšā,» secina «BIOR» direktors.

A. Bērziņš stāsta, ka pētījums par notekūdeņu kontroles sistēmu ir prezentēts valsts sekretāru krīzes vadības grupai. Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā atrodas «BIOR», pašlaik gatavo informatīvo ziņojumu valdības finansējuma piešķiršanai, un notekūdeņu analīžu metodi pavasarī vai vasaras sākumā varētu ieviest pilnā apjomā. Sadarbība notiek starpdisciplinārā līmenī. «Mūsdienās slimību nevar pētīt, izrautu no konteksta, – kā tā attīstās izolēti vienā cilvēkā vai mājdzīvniekā, jāredz visa slimības ekosistēma – vide, cilvēks, dzīvnieks un faktori, kas veicina šīs slimības pārnesi un izplatību. Svarīgi ir uzraudzīt un rūpīgi sekot situācijas attīstībai un laikus pieņemt zinātnē balstītus lēmumus tā, lai nebūtu ceturtā un piektā viļņa,» teic A. Bērziņš.

Viņš uzskata, ka, ņemot par paraugu Somiju, «Covid-19» uzraudzībā mūsu SPKC vajadzētu būt par vienotāju un karognesēju šīs infekcijas slimības ierobežošanā, kur būtu iesaistītas gan Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un to pakļautībā esošās iestādes. «Ņemot vērā to, ka pēdējos gados mums parādās arvien jaunas ziņas par zoonozēm (cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgām infekcijas slimībām), ir nepieciešama vēl ciešāka, koordinētāka un operatīvāka institūciju sadarbība. Cilvēku un dzīvnieku vienas veselības koncepts pašlaik tiek ieviests attīstītās valstīs. Tā iespējams laikus reaģēt uz jauniem slimību uzliesmojumiem un pandēmijām, kā arī būt gatavākiem to novēršanā nākotnē,» uzsver A. Bērziņš. ««Gatavība» ir atslēgas vārds slimību uzraudzībā mūsdienās. Latvijā SPKC acīmredzot ir pārāk maz resursu, tajā skaitā cilvēkresursu, salīdzinājumā ar analogām institūcijām Eiropas valstīs.»

Jelgavā sadarbība ar zinātniekiem bija sekmīga
Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece, atbildot uz jautājumu, kad tiks ieviesta praksē notekūdeņu uzraudzības sistēma saistībā ar «Covid-19» pandēmiju, uzsver, ka notekūdeņu monitorings ir kā papildu informācijas ieguves kanāls, ar kuru iespējams novērtēt epidemioloģisko situāciju konkrētā pašvaldībā, pilsētā un reģionā un prognozēt vīrusa iespējamo izplatības dinamiku.

«Monitoringa mērķis ir sniegt plašāku zinātniski pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanā un rīcības plānošanā atbildīgajām valsts iestādēm un vadošajiem epidemiologiem. Patlaban institūta «BIOR», RTU un Biomedicīnas pētījumu un studiju centru vadošie pētnieki sadarbībā ar SPKC vadošajiem ekspertiem lemj par konkrētām pašvaldībām, kurās būtu nepieciešams ieviest monitoringu. Paredzēts, ka monitoringā tiks iesaistītas līdz pat desmit pašvaldībām,» skaidro D. Muceniece.

SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna stāsta, ka sadarbība ar «BIOR» un RTU zinātniekiem, veicot notekūdeņu analīzes Jelgavas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, noritējusi sekmīgi. «No mūsu puses tas nekādus papildu izdevumus neradīja,» teic V. Juhna. Viņš piebilst, ka, analizējot notekūdeņus, svarīgi ir novērtēt to plūsmas ātrumu. V. Juhna spriež, ka, analizējot notekūdeņus, kas jau nonākuši attīrīšanas iekārtās, nevar precīzi noteikt, kurā pilsētas rajonā ir vērojams «Covid-19» inficēšanās palielinājums. Viņš uzsver, ka, analīžu paraugus ņemot, tika stingri ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi un inficēšanās no notekūdeņiem, kas satur «Covid-19» vīrusa atliekas, nav konstatēta.

Valsts zinātniskais institūts «BIOR» ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski izmantojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna.

Uzziņai

Poliomielīts ir akūta smaga infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss. Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.

Lai gan vakcinācijas dēļ Latvijā un lielākajā daļā pasaules valstu poliomielīts ir izskausts, vakcinācija pret šo bīstamo infekciju turpinās, jo pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām Āzijas un Āfrikas valstīm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Monitoringā iespējams konstatēt vīrusa klātbūtni kanalizācijā

Kategorijas