Atklājums ceļotājiem

2021. gada 19. marts 00:00

Dosimies dabā! Āra pastaigas un vēsture Dobeles un Jelgavas apkaimē

Vējainas nedēļas nogales izbraukumam kāds pāris no Rundāles novada par galamērķiem izvēlējies vietas Zemgalē – Dobeli, kur gada nogalē pabeigti darbi Livonijas ordeņa pils kapelas restaurācijas un pārbūves projektā, bet atceļam – Vilces dabas parku Jelgavas novadā.

Senais sadzīvo ar moderno
Iebraucot Dobelē no Elejas puses, pirms šķērsot tiltu pār nelielo Bērzes upīti skatam paveras pilskalns ar savulaik iespaidīgās pils drupām virsotnē. Jau pa gabalu uzmanību piesaista pārmaiņas, kas ienākušas pilsdrupu ainavā līdz ar kapelas pārbūvi, – kā simbolisks vēstījums par senās pils torņiem un kā augstākais punkts pilsdrupās redzams «kičīgs» jumtiņš ar smaili galā. Tas liek saprast, ka, glābjot senās būves paliekas restaurējot, vienlaikus ir tapis kas jauns. Radās liela interese to visu redzēt tuvplānā.

Nonākot drupu apjoma iekšpusē, redzams, ka kapela ir tikai neliela daļa no reiz varenās pils. Restaurētais un konservētais kapelas mūris tagad sadzīvo ar mūsdienīgām, jaunām konstrukcijām un materiāliem. Interesants šķita risinājums nodrupušo kapelas palodžu aizvietošanai – tās it kā nevīžīgi pārklātas ar viļņotu betona «sedziņu». Kā zināms, pašlaik kapelā jeb jaunajā daudzfunkcionālajā kultūras centrā iekļūt nav iespējams. Tāpēc savu ziņkāri ceļotāji atļāvušies apmierināt, ielūkojoties caur ēkas stiklotajām durvīm vairākās ieejās.

Aiz pilsdrupu sienām gājēju celiņi un kāpnes noved pie Bērzes upītes. Tur var vērot upes plūdumu un labiekārtoto atpūtas laukumu ar pilsētas ainavu fonā. Otrpus upei izbūvētā promenāde atved līdz skatu laukumam pie upes. Veroties pilsētas virzienā, saskatāma pirmajā brīdi nenosakāmas funkcijas moderna būve – devušies noskaidrot. Atklājies – tā ir jauna koncertzāle ar āra koncertvietu, kas piederīga Dobeles mūzikas skolai. Pirms pāris gadiem arī skolas vēsturiskā ēka piedzīvojusi renovāciju un ir glīts akcents pilsētvidē.

Pēc ainavu baudīšanas un kāpšanas pilskalnā pāris reizes augšup un lejup, lūkojuši pēc pusdienu maltītes. Izrādījies, ka lielākā daļa sabiedriskās ēdināšanas vietu ir slēgtas…, taču tas devis papildu iespējas «burgernīcām». Vilinošāks šķitis «Burgeru nams», kura ārpusē bija gan jūtama ēdienu smarža, gan neliela izsalkušo rinda.

Ziemeļu kara liecības
Pa ceļam uz Vilces dabas parku nolēmuši apskatīt vietas, kas saistītas ar Ziemeļu kara laiku, – zviedru karavīru atdusas vietu un Mūrmuižas kauju piemiņas pieminekli. Karavīru apbedījumu vieta atrodas dažus simtus metru no autoceļa un ir viegli pamanāma. Tur apskatāms no akmens veidots piemineklis ar uzrakstu zviedru un latviešu valodā: «Šeit atdusas 1705. gadā 16. jūnijā kritušie Zviedrijas armijas karavīri.»

Pirms Vilces parka iegriezušies pie norādes uz Mūrmuižas kauju vietu jeb Zviedru pieminekli. Bet, ak vai – aizbraukuši garām, jo pēdējā norāde uz pieminekli ir visai nepamanāma un saplūdusi ar meža fonu! Nebija jau tik traki, atgriezušies no nelielā maldu ceļa, un atpakaļbraucienā arī norāde atklājusies. Kauju piemiņai uzstādītā stēla vēsta par zviedru armijas uzvaru pār skaitliski spēcīgāko pretinieku. Netālu aiz piemiņas vietas saglabājies zviedru armijas būvēts trīs velvju akmens tilts.

Saistošas pieturas un brieža cepetis
Īsts atklājums ceļotājiem izrādījies Vilces dabas parks. Lai gan norādes uz parku autoceļa malā «kaitinājušas» jau gadiem, nekad tur nebija iegriezušies. Ja pateikt vienā teikumā, tur bija viss dabas pastaigu tūrismam – izsmeļošas informācijas stendi ar maršrutu piedāvājumiem, izkoptas taku vietas, kāpnes uz stāvām nogāzēm, dabas baudījums un saistoši pieturas punkti. Izvēlējušies garāko no maršrutiem, apmēram 2,5 km garumā.

Neliels posms ceļa uz pirmo iezīmēto objektu nebija daudzsološs – to atkušņa laikā pamanījušās izbraukāt automašīnas. Taču drīz vien nonākuši «Zaķu pļavā», kur paveras plašs laukums brīvdabas izklaidēm ar soliņiem, galdiem un nojumi atpūtai, un pašu «Zaķi Garausi» koka notēla veidā. Pēc tiltiņa šķērsošanas pār Vilces upi stāvas kāpnes nācējus uzved seno zemgaļu nocietinājuma vietā – Vilces pilskalnā, no kura vērojama ainava uz Rukūzes un Vilces satekas vietu. Izrādās, ka Rukūzes upes ieleja ir stāvākā Zemgalē. Radusies atziņa – katrā Latvijas vietā ir kaut kas vienreizējs un tikai tur ieraugāms – stāvākais, lielākais, vienīgais vai senākais – ja tik varētu pagūt to visu redzēt!

Dodoties tālāk pa Barona taku, vairākās vietās liek piestāt īsi apraksti par meža iemītniekiem – var uzzināt, ar ko mielojas lapsa, kā būvē bebrs, un kā pamanīt tuvumā esošu mežacūku ģimeni, ar kuru nav vēlams sastapties. Citviet takas malā lasāms stāstiņš par Vilces muižas barona veiksmīgu medību dienu. Tiek atklāta arī brieža cepeša recepte, kas sākas tā: «Ņem brieža cisku..», bet, lai uzzinātu recepti līdz galam, katram pašam jādodas uz Vilci.

Muižas parkā – ķērējgrozi
Kad taka pa stāvām kāpnēm lejup bija otrreiz atvedusi pie Vilces upes, šķērsojuši tiltiņu, ceļotāji nonāca Vilces muižas parkā. Tur pārsteidzis izveidotais diska golfa laukums ar disku ķērējgroziem. Tobrīd varējis vērot, kā trīs jaunieši šo sporta veidu izmantojuši laika pavadīšanai svaigā gaisā. Nodarbe liek dalībniekiem kustēties, pārvietojoties no vienas starta vietas uz otru, vienlaikus ļaujot izbaudīt sacensības prieku.

Vilcē, muižas parkā, savulaik mērķtiecīgi veidota dažādu koku kolekcija. Lasot izvietoto informāciju par koku sugām, bija uzjautrinoši uzzināt, ka ir bērzs, kas dēvēts – «āra bērzs». Pārgājiena noslēgumā ceļotāji piestāja pie vēsturiskās muižas kungu mājas, kuru jau 100 gadu apdzīvo Vilces pamatskola, un tagad tur mājvieta arī pagasta pārvaldei. Pēdējā stendā izlasījuši un izpildījuši dabas parka saimnieku lūgumu nosūtīt īsziņu statistikai par pastaigu takās, ceļotāji pa apli bija nonākuši sākuma punktā. Līdzi paņēmuši necerētos un pārsteidzošos iespaidus par Vilci kopā ar apņemšanos atgriezties zilo vizbulīšu ziedēšanas laikā.

UZZIŅAI
Livonijas ordeņa pils kapela
Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela pēc restaurācijas un pārbūves pabeigšanas kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma attīstības centru. Kapela daļēji atguvusi savu veidolu un pārtapusi modernā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā. Te apmeklētājiem būs iespēja noskatīties uz senās pils aprisēm un Dobeli no augstākā skatpunkta. Jauni veidotajā multifunkcionālajā zālē būs iespējams organizēt lekcijas, seminārus un izstādes. Ekspozīcijā būs apskatāmas pilsdrupu kultūrslānī atrastās 13. un 14. gadsimta senlietas.

Avots: lsm.lv 18.12.2020.

UZZIŅAI
Vilces dabas parks un muiža
Līdzās Vilces dabas parkam atrodas vēsturiska 18. gadsimta 50. gados celta Mēdemu dzimtas muiža. Kungu mājas portālu rotā Mēdemu-Keizerlingu alianses ģerbonis, kurš ir viens no vērtīgākajiem šāda tipa 18. gadsimta mākslas pieminekļiem Latvijā. Ēka pārbūvēta 19. gadsimtā.

Angļu ainavu parkā ir iespējams sarīkot diska golfa turnīrus. Diskus ir iespējams iznomāt Vilces tūrisma informācijas punktā, iepriekš piesakot.

Dabas parks plešas 144 ha platībā. Tā ir viena no ainaviski skaistākajām vietām Zemgalē, kas ar Zemgalei neraksturīgo pauguraino reljefu dažādo lauksaimniecības līdzeno zemju ainavu.

Avots: visit.jelgava.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklājums ceļotājiem

Kategorijas