Vissvarīgākais resurss

2021. gada 16. marts 00:00

232

Augsnes auglība – veselības ķīla nākamajām paaudzēm

Šomēnes starptautiskā projektā «Best4Soil» interneta tiešsaistē notika divu dienu seminārs, kura virsuzdevums bija vērst lauksaimnieku uzmanību uz augsnes auglības un veselīguma dažādajiem aspektiem. Latvijas lauku izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) to rīkoja kopā ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas zinātniekiem un praktiķiem.
Augsne lauksaimniekiem ir vissvarīgākais resurss, un, jo veselīgāka tā būs, jo labāka būs mūsu raža un mazāk būs zaudējumu izmantoto resursu un izmaksu ziņā. Tāpēc svarīgi nodrošināt pieredžu apmaiņu vienlīdzīgā līmenī un veiksmīgu metožu iepazīšanu, lai pēc tam zemnieki tās varētu ieviest savās saimniecībās. Daudzas gan mazas, gan lielas saimniecības Latvijā jau pašlaik demonstrē, ka tas ir sasniedzams.

Zinātnieku atziņas un zemnieku praktiskā pieredze
Semināra mērķauditorija bija Ziemeļaustrumeiropas reģiona – Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas – lauksaimnieki, konsultanti un zinātnieki. Tā dalībnieki varēja noskatīties prezentācijas un diskutēt par trim dažādām tēmām: slimību ierosinātājiem, kas mīt augsnē, un profilaktiskajiem pasākumiem slimību novēršanai; augsnes auglības veidošanu; augsekas pielietošanu veselīgākai augsnei, zaļmēslojumu un starpkultūru izmantošanu. Divās dienās bija iespēja noskatīties deviņas prezentācijas angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā, uzdot jautājumus, diskutēt un dalīties pieredzē ar runātājiem un citiem dalībniekiem. Pirmajā dienā no Latvijas ar prezentāciju uzstājās agronoms Andris Sabitovs un stāstīja par praktisko pieredzi, veidojot dzīvas augsnes saimniecībā «Tand Ukri». Otrajā dienā no Latvijas par starpkultūru audzēšanu un to izmantošanas labumiem pieredzē dalījās agronoms Mārtiņš Flaksis no zemnieku saimniecības «Krastmaļi» un SIA «Krastmaļu sēklas».

Speciālisti no Dānijas, Nīderlandes, Polijas un Lietuvas runāja par augsnes kompleksās mikrobioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanu, augu veselību; par nematodēm un to lietošanu augkopībā; par nozīmīgākajām kultūraugu slimībām, kuru ierosinātāji mīt augsnē, kā arī iztirzāja jautājumus par informācijas apmaiņas veidiem šajās valstīs un citur Eiropā.

Otrajā dienā uzstājās vairāki speciālisti no Lietuvas par augseku dažādošanu un augsnes apstrādes veidu optimizēšanu, augsnes bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un augsnes funkciju atjaunošanu. Kaimiņvalsts pārstāvji apskatīja arī uztvērējaugus, to audzēšanas iespējas un ieguvumus, kā arī iepazīstināja ar augsnes apstrādes un starpkultūru ietekmi uz augsnes īpašībām un nezāļu izplatību.

Lāsma Ozola, LLKC Augkopības nodaļas projektu vadītāja, atzina, ka tiešsaistes seminārs pulcēja ļoti daudz klausītāju: «Bija reģistrējušies vairāk nekā 900, bet sistēmā semināra laikā bija 680 interesentu. Vidējais klausīšanās laiks – ap piecām stundām. Pirmajā dienā no Latvijas bija ap 130 klausītāju, otrajā – ne mazāk kā 100. Kaimiņvalstu pārstāvji augstu novērtēja mūsu «pionieru» Andra Sabitova un Mārtiņa Flakša ieguldījumu augšņu auglības uzlabošanā, veidošanā un uzturēšanā. Ļoti vērtīgi bija Lietuvas zinātnieku pētījumi. Prezentāciju materiāli latviešu valodā drīz būs pieejami internetā. Gandarī tas, ka klausītāju vidū bija lielu zemnieku saimniecību pārstāvji, arī bioloģiskie audzētāji, klausītāju auditorija skaita ziņā bija ievērojama.»

Izmanto starpkultūras
Andris un Kārlis Ķikuri Bauskas novada Codes pagasta «Dzenīšos» augsnes ielabošanai starpkultūras izmanto ap 15 procentos no kopējās apstrādājamās platības. Kārlis Ķikurs stāsta: «Tādējādi var izpildīt gan Eiropas zaļināšanas prasības, gan dot atelpu augsnēm, kur lielākoties mijušies graudaugi ar rapšu sējumiem. Sākumā tam lieliski kalpoja lauku pupas, bet līdz ar liegumu tās iekļaut zaļināšanas platībās, ja lietoti augu aizsardzības līdzekļi, bez kuriem šīs kultūras audzēšanā grūti iztikt, nācās meklēt citu risinājumu. Patlaban zemniekiem tiek piedāvāti starpkultūru maisījumi, kas dažādās kombinācijās pārsvarā sastāv no zirņiem, auzām, sinepēm, griķiem u. c., un saimnieks var izvēlēties saviem mērķiem un augsnes īpatnībām atbilstošāko.»

Albīns Baļčūns kopj zemi Lietuvas pierobežā Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecībā «Cielavas». Viņš pastāstīja: «Mūsu starpkultūra pamatā ir eļļas rutki, tie dod ap 30 tonnām zaļmēslojuma uz hektāru. Tiem ir lielas lapas, pamatīga sakņu sistēma, kas iearot lieliski uzlabo un irdina augsni. Šogad plānoju izmēģināt baltās sinepes, tām sakne ir pat līdz pusotram metram. Vēl audzēju zirņus, pupas, āboliņu. Iearšanas laiks parasti ir ap vasaras vidu, pēc Jāņiem, tad rudenī var sēt ziemas kviešus. Ir arī cita pieeja – rutkus sēj tūdaļ pēc ražas novākšanas un iear vēlu rudenī, tad zeme gatava pavasara darbiem. Taču sausie rudeņi nenāk par labu, dīgšana lēna, un vajadzīgo lielumu var nesasniegt. Sauss rudens ir nelabvēlīgs arī tajos gadījumos, kad eļļas rutkus ar minerālmēslu sējmašīnu iekaisa vēl nenokultā labības laukā. Kad raža novākta, tie jau ir sadīguši un, ja pietiek mitruma, labi pieņemas spēkā. Tad vēl var pagūt ieart un iesēt ziemājus. Eļļas rutkus nav vēlams pāraudzināt, tad nākas tos smalcināt vai traktora priekšgalu papildināt ar smagumu, kas pāraugušos stublājus pieliec, lai iearšana veiktos labāk.»

UZZIŅAI
«Best4Soil» projekts tika sākts
2018. gada 12. novembrī, un pašlaik tajā tiek veidotas faktu lapas, datubāzes, video un tīklošanās aktivitātes.
Ar «Best4Soil» tiek veidots prakses kopienu tīkls visā Eiropā, savstarpēji savienojot audzētājus, konsultantus, izglītotājus un zinātniekus.
Šis tīkls piedāvā praktiskas zināšanas par četrām labākajām praksēm – kompostu, zaļmēslojumu, anaerobo dezinsekciju, (bio) solarizāciju–, lai apkarotu augsnē esošās slimības.

«Best4Soil» ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas «Apvārsnis 2020».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vissvarīgākais resurss

Kategorijas