BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apvienojot novadus, jādomā tālredzīgi

Kaspars Kalējs

2021. gada 16. marts 00:00

581
Apvienojot novadus, jādomā tālredzīgi

Diskusija: uzņēmējdarbības veicināšanā svarīgs ir pašvaldības atbalsts


Uzņēmējdarbības atbalsta sistēma un uzņēmēja ikdiena, sadarbība ar pašvaldībām un ceļu kvalitāte, jaunu uzņēmumu veidošana – šīs bija tēmas, par kurām laikraksts «Bauskas Dzīve» kopā ar biedrību «Laiks jauniešiem» diskutēja ar uzņēmējdarbības ekspertiem mūspuses novados diskusijā «Uzņēmējdarbība – ar vai bez pašvaldības atbalsta?».

Tuvojoties administratīvi teritoriālajai reformai, kad topošajā Bauskas novadā ietilps pašreizējais Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, laikraksts «Bauskas Dzīve» un biedrība «Laiks jauniešiem» turpina iesākto ekspertu diskusiju ciklu par dažādu dzīves jomu nākotni pēc reformas. Piektdien, 12. martā, norisinājās tiešsaistes diskusija «Uzņēmējdarbība – ar vai bez pašvaldības atbalsta?».

Par sarunas ekspertiem tika aicināti Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes vadītājs un pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA «Kronis» valdes loceklis Aivars Svarenieks, Vecumnieku novada Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Miklaševičs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs un zemnieku saimniecības «Urštēni» Rundāles novadā vadītāja Vēsma Veģere. Diskusijas ieraksts skatāms laikraksta «Bauskas Dzīve» sociālo tīklu kontos «Facebook» un «YouTube».

«Covid-19» visu nav iznīcinājis
«Uzņēmējdarbības attīstību un uzvedību «Covid-19» ir ļoti ietekmējis, tādu standartsituāciju kā pirms gada vairs nav. Ir mainījusies cilvēku domāšana. Uzņēmējiem tas ir ļoti svarīgi, jo viņiem nākotnes lēmumi jāpieņem jau tagad, un tiem jābūt ļoti izsvērtiem. Šī unikālā pieredze, kas nav bijusi ne mums, ne mūsu vecvecākiem, deva iespēju mums pašiem apzināt īpašo situāciju un izdarīt labākos secinājumus. Kopumā Bauskas novads, kas ir orientēts uz lauksaimniecību un tās produkcijas pārstrādi, nav daudz cietis. Lauksaimnieki vairāk cietuši dažādu kampaņu, piemēram, augu aizsardzības kampaņas, dēļ. Lauksaimnieki pierādījuši, ka viņi prot pārdot gan graudus, gan rapšus,» sacīja A. Svarenieks.

Viņaprāt, lielākie cietēji pašlaik ir uzņēmēji, kas strādā izklaides un kultūras nozarē, mazie veikali, ēdinātāji un nepārtikas preču tirgotāji. «Šie uzņēmēji ir «nostādīti uz ceļiem», liela daļa būs spiesta pārkārtot uzņēmējdarbību, likvidēt esošo uzņēmumu un radīt jaunu. Pagājušais gads valsts budžetam bija veiksmīgs, un šogad prognozē lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu visā pasaulē, taču mums Latvijā nozīmīgākā ir vakcinācija, kas pašlaik notiek zem katras kritikas – faktiski nenotiek, tāpēc cerēt uz ātru dzīves normalizēšanos nav pamata,» uzskata Aivars Svarenieks.

Pietrūkst informācijas par iespējām
Ņikita Kazakevičs stāstīja, ka kopš 2016. gada jaunajiem uzņēmējiem pieejams biznesa inkubators. «Liela daļa iedzīvotāju nav informēta par iespējamo atbalstu, piemēram, skolēni, kam ir iespēja dibināt skolēnu mācību uzņēmumus. Ne visi jaunieši ir informēti, un ne visas skolas to piedāvā. Tā ir potenciāli attīstāma iespēja. Ne visi jaunie uzņēmēji zina, ko dara Jelgavas biznesa inkubators. Dati liecina, ka tiem, kuri saņem atbalstu no Jelgavas biznesa inkubatora, 2020. gads bijis veiksmīgs, raugoties arī uz eksportu un apgrozījumu. Protams, pieaugums nav tik liels kā citus gadus, bet kopējais vektors ir vērsts uz attīstību,» atklāja Ņ. Kazakevičs. Viņš minēja, ka visi Jelgavas biznesa inkubatora uzņēmēju rādītāji eksportā ir 52% no kopējā apgrozījuma. «Tas ir par 12% vairāk nekā 2019. gadā, neraugoties uz pandēmiju. Strādājot jaunajiem uzņēmējiem ir iespējams attīstīt eksportu. Inkubatoram jāpiedāvā sabiedrībai savas iespējas,» pārliecināts Ņikita Kazakevičs.

Jānis Miklaševičs piekrita, ka šis laiks uzņēmējiem ir liels izaicinājums: «Ne visiem šis izaicinājums nāk ar pozitīvu rezultātu. Vairākiem uzņēmumiem darbība nav iespējama, piemēram, tūrisma jomai. Lai cik radoši būtu šajā nozarē strādājošie, šajā laikā viņiem nekas nesanāks. Arī mazumtirgotāji, ēdināšanas uzņēmumi strādā ar grūtībām. Katram ir sava pieeja, Ministru kabineta noteikumi tiek dažādi interpretēti, daudzi mēģina uzņēmumu pielāgot, lai tas vispār darbotos. Šajā laikā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas. Tagad tās tiek izmantotas daudz vairāk. Daži kļūs gudrāki un stiprāki, taču daļai būs jādomā, kā darboties citādāk,» diskusijā pauda J. Miklaševičs.
Vēsma Veģere vēlas, lai tad, kad Rundāles novadu pievienos Bauskas novadam, tiktu saglabāts uzņēmējdarbības atbalsts laukos. «Laukos jābūt uzņēmējdarbībai, cilvēkiem, infrastruktūrai, ceļiem un labai izglītībai. Rundāles novads piedāvā atbalstu jaunajiem uzņēmumiem, kas nav vecāki par trim gadiem. Lauksaimniecībā, manuprāt, ir ļoti nepareiza nekustamā īpašuma nodokļa sistēma. Nekustamā īpašuma nodoklis drīkstētu būt tikai administratīvs,» teic V. Veģere.

Lai būtu paaudžu maiņa
Otrais idejas bloks tika vērsts uz uzņēmēju ierosinājumiem, idejām, kā uzņēmums var sadarboties ar pašvaldību. Aivars Svarenieks uzskata, ka uzņēmuma un pašvaldības sadarbība veidojas atkarībā no tā, kā domes deputāti spējuši lobēt savas vajadzības.
«Lielai daļai cilvēku pēc tam, kad viņi tiek ievēlēti par deputātiem, mazliet «zobrati galvā samainās» un viņi aizmirst laiku pirms vēlēšanām, viņi domā, ka tagad dzīve kļuvusi priekšnieciskāka. Pa to laiku, kamēr esmu sadarbojies ar Bauskas novadu, nav bijis viegli iespaidot pašvaldības budžetu, mainīt to bijis ļoti grūti. Deputāti domā, ka uzņēmēji ir bagāti, viņiem neko nevajag, dome atbalsta izglītību un sociālo jomu. Uzņēmēji rada kopējo bagātību. Ja viņiem nebūs ideju un darba vietu, ne jau pašvaldība tās radīs. Nav pareizi, ka pašvaldība veido uzņēmumus, kas nav pievienotās vērtības radītāji. Jebkuru uzņēmuma produktu veido pašizmaksa un peļņa. Peļņa, ko uzņēmums iegūst, rada uzņēmuma izaugsmi. Šī nauda nekur nepazūd, to investējot, tiek radīta jauna pievienotā vērtība,» skaidro A. Svarenieks.

Viņš uzskata, ka ir jārada saikne starp zināšanu nodošanu no vecajiem uz jaunajiem, un novados neprotot to novērtēt un izmantot: «Ļoti laba lieta, ko mēs nespējam izmantot, ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma struktūrvienība Saulainē. Lai būtu paaudžu maiņa, lai uzņēmumi iegūtu sev darbiniekus, vajadzīgi speciālisti. Mācības pie darba devēja ir ļoti nepieciešamas. Turklāt ilgtspējība nav sakārtota, dokumentos ir ierakstīta, bet lielā mērā atkarīga no pašvaldības vadītājiem. Izsekojamība un projektu vadīšana no sasaukuma uz sasaukumu «klibo»,» pauž A. Svarenieks.

Sadarbība būs liels izaicinājums

Ņikita Kazakevičs piekrita, ka Bauskas uzņēmējiem, lai iekļūtu inkubatorā un saņemtu atbalstu, ir lielāks konkurss, jo Bauskas biznesa inkubators tika apvienots ar Jelgavas inkubatoru. «Iepriekš biznesa inkubators Bauskā aptvēra Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu, tagad Jelgavas biznesa inkubators aptver desmit novadus. Konkurss ir lielāks,» teic Ņ. Kazakevičs. Viņš piekrita Aivara Svarenieka komentāram par pieredzes apmaiņu. «Pieredze ir lielākā vērtība, ko Jelgavas biznesa inkubatorā var iegūt, jo mēs primāri sekmējam uzņēmumu komunikāciju. Nebiju pārliecināts, ka naudas balvas vai grantu konkursi jauniešiem un jaunajiem uzņēmējiem sekmē uzņēmuma attīstību, bet, komunicējot ar pretendentiem un uzklausot viņu idejas, manas domas ir mainījušās. Pašvaldības atbalsts viņiem bija ļoti svarīgs, lai būtu papildu impulss,» pārliecināts Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs.

Jānis Miklaševičs papildināja Ņikitu Kazakeviču par pašvaldības iesaisti: «Uzņēmumus varētu sadalīt divās daļās – ir jaunie uzņēmēji un uzņēmumi, kas pastāv ilgu laiku. Vecajiem uzņēmējiem drīzāk vajadzīgs, lai pašvaldība netraucē strādāt tāpēc, ka viņi jūtas pašpietiekami un viņiem viss ir skaidrs. Vajag, lai ļauj strādāt. Svarīgi, lai tiek radīti jauni uzņēmumi. Slikti, ka viss centralizējas un Bauskas inkubators ir apvienots ar Jelgavu. Granti no pašvaldībām ir nozīmīgi. Vecumnieku novadā, tāpat kā Rundāles novadā, ir grantu konkursi, kur var iesaistīties jauns un arī pieredzējis uzņēmējs. Runājot par uzņēmumiem, kas pastāv ilgu laiku, mēs esam pašpietiekami, no vienas puses, mūs traucēt nevajadzētu, bet mēs esam cilvēki, mums patīk, ka mūs pamana. Ja novads vai pagasts dzīvo savu dzīvi, uzņēmums – savu un viens par otru izliekas neko nezinām, reizēm nonākam pie secinājuma – mēs šeit strādājam, dodam darbu, piedāvājam pakalpojumu, gribētu sadarbību. Turpmākais atkarīgs no pašvaldības, cik tā nāk pretī.»

J. Miklaševičs kopā ar biedrību ir apkopojis pašvaldības un uzņēmumu sadarbības plānus no citām pašvaldībām. «Ir pašvaldības, kas atbrauc parunāties un padzert tēju, tā uzzinot, kas notiek ar uzņēmumu, kādas ir problēmas, kas pašvaldībā jāattīsta. Arī uzņēmums uzzina vairāk par pašvaldību, piemēram, par iespējamu dalību projektos, konkursos, ir labdarības pasākumi. Bieži vien arī mazā novadā mēs pārāk maz cits par citu zinām. Ja pašvaldība nevēlas sadarboties, uzņēmums visu laiku pie pašvaldības durvīm ar aicinājumu neklauvēs,» domā J. Miklaševičs.

Vēsma Veģere ir pārliecināta, ka topošajam Bauskas novadam sadarbība ar uzņēmumiem un pašvaldību būs liels izaicinājums. «Pašlaik neesmu ievērojusi, ka perifērijas Bauskas novadā attīstītos. Viena no iespējām, ko es saredzu, ir izglītība – Saulaines skola. Rundāles novads gribēja skolu attīstīt, bet tas neizdevās, varbūt topošajā Bauskas novadā tas izdosies,» cer V. Veģere.

Aivars Svarenieks ir pārliecināts, ka uzņēmējam svarīgākā ir ideja. «Ja ir ideja, tad vienalga, kur atrodies. Grūtākais ir starta kapitāls, ko arī tagad var piesaistīt. Mēs dzīvojam laikmetā, kad naudas ir daudz, bet nav ideju,» rezumē A. Svarenieks. Jānis Miklaševičs piebilda: «Ja vēlies veidot uzņēmējdarbību Bauskas novadā, tad jāsaprot, ka nepārdosi automašīnas «Rolls-Royce».»

Vēsma Veģere sacīja, ka šis ir labs laiks, lai radītu uzņēmumu. «Ja mēs skatāmies uz uzņēmējdarbību no savas senās prizmas, daudz kas vairs nestrādā,» teic
V. Veģere.

Nozīmīga ir ceļu kvalitāte

Visspraigākās diskusijas eksperti sāka tad, kad tika jautāts par ceļiem un to nozīmi uzņēmējdarbībā. Jānis Miklaševičs uzskata, ka uzņēmējiem ceļu kvalitāte ir ļoti būtiska.

«Dzīvoju Misā, kas Vecumnieku novadā ir otra lielākā apdzīvotā vieta. Mēs Uzņēmēju biedrībā esam cīnījušies par ceļu, vairākas reizes rakstījuši Satiksmes ministrijai. Taču tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Ja uzņēmējam ir jāstrādā un iedzīvotājiem ir jādzīvo teritorijā, kur ceļš nav sakārtots, tiek bojātas automašīnas, un uzņēmumam ir lieli izdevumi par to remontu, kā arī tiek apdraudēta uzņēmējdarbība. Misas ciemā strādā kūdras uzņēmums, kravas mašīnas atved kūdru, to safasē un vēlāk ved prom. Gada laikā ir vismaz 10 000 reisu. Jebkurā brīdī, ja ceļš nav sakārtots, var parādīties zīme ar kravas ierobežojumiem, tad ražošana jāaptur. Viena lieta, ka ceļu nav, otra lieta ir solījumi. Visu sola kaut kad paveikt, taču, līdzko tuvojas solītā termiņš, nākas saprast, ka solījumi vairs nav spēkā, ir parādījušies jauni, un nākotne aizvirzās tālāk,» situāciju ieskicē J. Miklaševičs.

Uzņēmējs atminas padomju laikus, kad ceļi tika sadalīti vietējās nozīmes, reģionālajos un valsts nozīmes ceļos. «Paiet gadi, noteiktas teritorijas attīstās, citas kļūst mazapdzīvotas, bet mēs neesam redzējuši, ka ceļi tiktu pārdalīti. Tad, kad ar ministriju runājām, viņiem likās interesanta šī pieeja, bet nekas nenotiek. Ja mēs, uzņēmēji, redzam, ka noteikts produkts nedarbojas, to vairs neražojam. Ceļš zināmā mērā ir produkts, ko izmanto daudzi,» piemēru sarunā aktualizēja J. Miklaševičs.

Ceļš Vecumnieki–Misa–Iecava– Bauska savieno daudzas apdzīvotas vietas. Lielākā daļa posmu ir grantsceļi. «Ikreiz, kad runājam ar ierēdņiem par šo brauktuvi, viņi saka, ka šis ir C kategorijas ceļš, kur diennaktī pārvietojas mazāk nekā 500 automašīnu, to saskaitījis kāds apakšuzņēmējs pēc viņiem zināmas formulas. Ierēdņi pie šī cipara paliek, bet mēs redzam, ka mašīnu ir ļoti daudz. Sanāk, ka ticam papīram, nevis cilvēkiem, un nemēģinām noskaidrot. Pārņemt brauktuvi, kā to izdarīja Rundāles novads ar ceļu uz Sviteni, var tad, ja ir nauda, par ko to remontēt,» pauž J. Miklaševičs.

Vēsma Veģere piekrita Jānim Miklaševičam: «Ceļu kvalitāte ir svarīgākā, lai attīstītu uzņēmumu. Daudzu funkciju apvienošana novedīs pie tā, ka «gudrās galvas» būs pilsētā. Neredzu, ka jaunais novads spēs domāt par perifērijām. Saliekot visu naudu kopā un apvienojot novadus, naudas nebūs vairāk.»

Aivars Svarenieks diskusijas dalībniekiem piekrita un piebilda, ka Mēmeles iela Bauskā vispār nebija remontēta un nebija caurbraucama desmitiem gadu. «Gan Bauskas apvedceļš, gan lauku ceļi ir mūžīgā problēma. Man radies iespaids – ja no ārpuses nepasaka vai nedod impulsus, mēs pinamies un stagnējam. Šī ceļu problēma ir ļoti liela, jāpieņem kritiskāki lēmumi,» uzskata Aivars Svarenieks.
***
«Bauskas Dzīve» aicina iedzīvotājus iesaistīties diskusijās. 19. martā plānota diskusija «Teritoriālā reforma – tikai uz papīra?», 26. martā paredzēta saruna par sociālo jomu «Kā palīdzēt tiem, kuri nonākuši grūtībās?». Diskusijas plānotas līdz aprīļa vidum.


Skatītāja komentārs

«Lielie milži» Bauskā

Dzintars Rīders platformā «Facebook» uzņēmējiem piedāvāja savu komentāru: «Manuprāt, uzņēmējdarbību Bauskā bojā «lielie milži» – «Rimi» un «Maxima», kas atņem vietējiem jau tā mazo tirgu.»

Aivars Svarenieks uz to atbildēja: «Es ar «Rimi» sāku strādāt sen, kad Bauskas universālveikalā bija veikals. «Bauskas klēts» tolaik bija daudzreiz lielāks un jaudīgāks uzņēmums par manējo. Ceturtdienās mēs, visu uzņēmumu vadītāji, sanācām kopā un spriedām par «Rimi». Citi man teica, ka es esmu traks – «Rimi» mūs atstās bez peļņas. Ja firma ir ražojoša un var strādāt ar starptautisku uzņēmumu, tas veicina attīstību. Mums nebūtu tik daudz produktu, ja mēs nestrādātu ar dažādiem veikalu tīkliem. Kad man Bauskā bija četri mazumtirdzniecības veikali, kur katrā bija viena pārdevēja un Bauskā gatavojās ienākt «Rimi», bija jādomā – palikt vai cīnīties. Ir jāredz nākotne, nepilna gada laikā veikalus ar zaudējumiem pārdevu. Uzņēmējam konkrētajā brīdī jāatrod pareizs lēmums.»