Vai atpūta labiekārtotā dabā visur pienākas bez maksas?

2021. gada 12. marts 00:00

Līdz ar ierobežotajām ceļošanas iespējām pandēmijas laikā cilvēki aktīvāk izvēlas iepazīt un no jauna atklāt Latvijas dabu, līdz ar to populārākās vietas piedzīvo teju neredzētu slodzi.

Dodoties uz kādu galamērķi, sagaidām ērtu piekļuvi, drošību, komfortu un zināmu labiekārtojumu, bet vai atpūta dabā ar šādiem nosacījumiem mums visur pienākas bez maksas?

Katram der zināt, kādas rūpes un finanses vajadzīgas dabas taku iekārtošanai un uzturēšanai, lai šos labumus izmantotu pēc iespējas saudzīgāk, tādēļ par to jomas speciālisti 24. februārī diskutēja Vidzemes inovāciju nedēļā tiešsaistes diskusijā «Vai atpūta labiekārtotā dabā mums visur pienākas bez maksas?».

Lielāka plūsma – lielākas izmaksas
Vidzemes augstskolas asociētais profesors, ģeogrāfijas doktors Andis Klepers uzsvēra, ka taku apmeklējums parasti ir sezonāls, taču pēdējā gada laikā staigāšana pa takām un dabas mantojuma apskate kļuvusi populāra visos gadalaikos, pat ziemā. «Ārkārtas situācija ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc dabas objektiem. Attālajās vietās tas ir palielinājies par kādiem 10 – 15 procentiem, bet ir vietas, kur pieprasījums ir pieaudzis 10 un vairāk reižu,» stāsta A. Klepers.

Lielajai apmeklētāju plūsmai ir arī mīnusi, piemēram, dabas postīšana un atkritumi. «Lai šīs skaistās vietas uzturētu kārtībā, apsaimniekotāji daudz iegulda to attīstībā un uzkopšanā. Jānodrošina gan infrastruktūra, gan jāizved atkritumi, kā arī jāparūpējas par labierīcībām. Tas viss konkrētajam apsaimniekotājam rada ļoti lielas izmaksas,» uzsver
A. Klepers.

Par ziedojumiem
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis Rolands Auziņš informēja, ka pārvalde apsaimnieko vairākus simtus kilometru taku un citus objektus. «Kad runājam par takām, tad saprotam, ka tās ir kāpnes, laipas, tiltiņi, pašas takas un arī labiekārtojums, kas nāk līdzi, – galdi, soli, ugunskuru vietas, atkritumu urnas, tualetes, stendi, norādes. Tāpēc arī takas ir tik dārgas, nemaz nerunājot par uzturēšanas izdevumiem,» tā R. Auziņš.

«Mēs nodrošinām bezmaksas apmeklējumu aizsargājamās dabas teritorijās – tā mēs noteikti arī turpināsim strādāt. Vienīgais, apsveram iespēju, ka tie varētu būt ziedojumi. Brīvprātīgi ziedojumi, lai īpaši šajā laikā, kad ir ļoti palielināta slodze, tomēr samazinātu ietekmi uz budžetu,» tā DAP pārstāvis.

Pašlaik vairāk neiekārtos
Atpūtas vietas ierīko arī VAS «Latvijas Valsts meži», tās lielākoties ir bezmaksas. «Mūsu politika ir tāda, ka mēs neplānojam paplašināt atpūtas vietu skaitu. Vienubrīd mums bija kādi 400 objekti, bet tad mēs sapratām, ka ir diezgan nereāli apsaimniekot tos visus. Pašlaik ir apmēram 350 objektu, no tiem 300 ir bezmaksas vietas. Šo 300 objektu apsaimniekošanai, atjaunošanai, uzturēšanai katru gadu plānojam izmaksas aptuveni 500 000 eiro apmērā. Vairāk nekā 300 000 ir investīcijas, kas nozīmē atjaunošanu, labiekārtošanu vai papildināšanu. Aptuveni 200 000 eiro jānovirza atkritumu apsaimniekošanai,» skaidro «Latvijas Valsts mežu» pārstāvis Vilmārs Katkovskis.

Simboliska cena
Savs skatpunkts ir arī privātīpašniekiem. Dziļezera–Riebezera dabas takas saimniece Jolanta Šporne diskusijā stāstīja, ka pērn cilvēku pieplūdums esot bijis ievērojams. Saimnieki piedāvā šajā takā doties jau 20 gadus, un pēdējos 10 no tiem par to iekasē simbolisku maksu – divus eiro no pieauguša apmeklētāja.

«Daudzi uzskata, ka objektam jāturpina būt bez maksas, bet visam ir izmaksas. Uzturēt šādu objektu nav nemaz tik lēti, ja mums nebūtu cita maizes darba, tūrisma taku uzturēt nevarētu,» tā takas saimniece.

Rosina uz izpratni
Lai arī jautājums par to, vai atpūta dabā mums visur pienākas bez maksas, iespējams, nav viennozīmīgs, un pie konkrētas atbildes uzreiz nonākt nav iespējams, eksperti rosina ikvienu doties dabā ar izpratni – nemēslot un nebojāt dabas vērtības, kā arī infrastruktūru un, dodoties prom, aiz sevis atstāt vēl labāku vidi, nekā tā bija sākumā, pa ceļam salasot arī citu atstātos atkritumus. Ja godīgi ievērosim šos principus, tas jau būs solis uz priekšu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vai atpūta labiekārtotā dabā visur pienākas bez maksas?

Kategorijas