Pietrūkst teātra un tikšanos

Aija Sietiņa, Iecavas novada Zālītes speciālās pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, internātskolotāja

2021. gada 12. marts 00:00

Liekas, vesela mūžība ir pagājusi no dienas pirms gada, 12. marta, kad kopā ar skolēniem braucām mājās no Zemgales reģionālā festivāla «Nāc līdzās!», kurš notika Jelgavā, un, atgriežoties skolā, uzzinājām valdības lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Tajā brīdī mums bija jārīkojas, lai otrā rītā nogādātu visus skolēnus mājās viņu dzīvesvietās, nebija laika pārdomāt, analizēt un pat apjaust, cik ilgs būs šis laika periods. Man tā bija vārdadiena, kuru tā arī nesanāca atzīmēt, jo bija vēlais vakars darbā. Kā izrādās, arī šī gada vārdadiena jāpavada mājās ar savējiem.

Mācības klātienē
Strādājot speciālajā skolā, mums darbs notiek klātienē – tam ir savi plusi un arī mīnusi. Mūsu skolēniem attālinātais mācību process neder, to izmēģinājām un sapratām pagājušā mācību gada noslēgumā. Tomēr, mācoties klātienē, mūsu skolas bērniem ir sarežģīti izstāstīt, kāpēc jānēsā maskas. Grūti arī ierobežot bērnu pārvietošanos pa skolu. Tas viss no pedagogiem prasa nepārtrauktu skaidrošanu, pacietību, modrību un koncentrēšanos. Pašlaik ļoti gaidām brīvdienas un siltāku laiku, lai vairāk varētu uzturēties un darboties ārā.

Biļetes uz nenotikušām izrādēm
Man šī gada laikā visvairāk pietrūka teātru un koncertu apmeklējumu. Tikko saņēmu atpakaļ naudu no «Biļešu paradīzes» par nenotikušo izrādi pagājušā gada 18. aprīlī «Asins kāzas». Šī izrāde bija paredzēta dēla dzimšanas dienā un bija domāta kā dāvana mums abiem. Vēl man glabājas biļete uz izrādi «Kaupēn, mans mīļais!», kurai bija jānotiek pērn 14. martā (tā bija mana vārdadienas dāvana un tika pārcelta uz šī gada 6. martu). Vai kāds pirms gada varēja iedomāties, ka arī šī gada martā būs aizliegts apmeklēt pasākumus?

Grāmatas un garas pastaigas
Visa tā vietā esmu atradusi laiku grāmatām, kuras man vienmēr ir paticis lasīt, bet sanāca arvien mazāk atvēlēt laiku lasīšanai. Tikko izlasot L. Dūmiņas «Artūra Skrastiņa Spoguliju», jutos tikpat kā teātrī, izdzīvoju no jauna visas tās redzētās izrādes, kurās kādu no lomām atveidoja Artūrs Skrastiņš. Iecavas bibliotēkā esmu pieteikusies rindā uz vairākām grāmatām un katru nedēļu arī tieku pie kādas. Lai ātrāk tiktu pie kādas kārotās grāmatas, atsākām papildināt ģimenes grāmatu plauktus, tās pērkot un pasūtot internetā. Ģimenē liels grāmatu lasītājs ir arī jaunākais dēls Emīls, kurš studē maģistrantūras programmā Dānijā, bet pandēmijas dēļ var atrasties šeit Latvijā un turpināt studijas no mājām.

Vēl mans ieguvums ir tas, ka kopš novembra katru dienu atvēlu laiku garām pastaigām svaigā gaisā. Dienā ātrā solī nostaigāju no septiņiem līdz desmit kilometriem, un tas nu ir kļuvis jau par ieradumu, no kura nevaru atteikties nekādos laika apstākļos. Staigājot man ļoti patīk vērot, fotografēt – saulrietus, dabasskatus, dabas parādības. Esmu pat domājusi, ka visas šīs fotogrāfijas varētu apkopot un sakārtot kādā albumā. Bet tas būs tad, ja pandēmija ieilgs vēl ilgāk nekā līdz vasarai, taču ļoti ceru, ka tā nebūs, jo pietrūkst tikšanos ar draugiem, radiņiem, kopīgu pasākumu un izbraukumu ārpus skolas ar audzēkņiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pietrūkst teātra un tikšanos

Kategorijas