Lielais žēlastības laiks – gavēnis

2021. gada 12. marts 00:00

426

Izlīgšanas un atjaunotnes nedēļas; iniciatīva «24 stundas Kungam»

Līdz pat aprīlim ir gavēņa laiks. Gavēnis bez lūgšanām ir kā puķe bez ūdens – ne īsti augt, ne ziedēt grib. Tā uzskata Janīna. Viņa sevi dēvē par stingro katolieti. Dieva vārds Janīnai ir likums.

Stiprina garu un dvēseli
Mēs sarunājamies pa telefonu, jo tikšanās, lai arī iespējama, tomēr nav vēlama. Tikpat kārtīgi kā Dieva likumus, Janīna ievēro arī valdības noteiktos ierobežojumus ārkārtas situācijā.

Viņa ir mazliet noskaitusies uz cilvēkiem, kuri nemitīgi gaužas: «Daudzi vaimanā, ka to nedrīkst un šito nedrīkst. Nu palieciet taču mierā! Domājiet par augstākām lietām, nevis par izklaižu trūkumu! Šis laiks ir ļoti svētīgs, lai mēs katrs iedziļinātos sevī un censtos atjaunot pazaudēto saikni ar Dievu. Uz svētdienas dievkalpojumiem Bauskas katoļu baznīcā vairs neeju, jo cilvēku skaits dievnamā ir ierobežots. Toties esmu sākusi darbdienās apmeklēt rīta Svēto misi. To pat strādājošie var atļauties, jo mise sākas pulksten astoņos. Cik labi es jūtos tajā agrajā stundā! Mana saruna ar Dievu ir piepildītāka un dziļāka, nekas nenovērš uzmanību.»

Gavēņa laiku Janīna uztver ar atvērtu sirdi. Viņa ir pārliecināta, ka ne jau atteikšanās no ēdiena ir vissvarīgākā, bet gan lūgšanas un Svēto Rakstu lasīšana, kā arī savu domu un rīcības apzināta, pastiprināta kontrole. Tas nozīmē nerunāt sliktu, neaizvainot citus, kļūt iejūtīgākai. Tie ir mazie upuri, ko uzņemamies Dievam par godu. Janīna atzīst: «Gavēnī mazāk laika pavadu virtuvē, sev un vīram gatavojot garšīgus ēdienus. Tagad mūsu maltītes ir pieticīgākas, bet nav tā, ka ēdam tikai sausiņus un dzeram ūdeni. Zinu, ka daudzi kristieši piektdienās tā dara. To es neatzīstu. Ja kādam tas der, tad ir labi, bet es vispirms pievēršos sava gara un dvēseles stiprināšanai.»

Kungam veltīta diennakts
Šodien, 12. martā, katoļi vienojas Lielā gavēņa iniciatīvā «24 stundas Kungam». Šo tradīciju iedibināja Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Visu piektdienu un arī sestdien pirms gavēņa ceturtās svētdienas dievnamos un citās individuāli pieejamās vietās notiek nemitīgas lūgšanas – sirdsapziņas izmeklēšana. Baznīcās tiek izstādīts Vissvētākais sakraments, kura priekšā, ceļos nometušies, ticīgie nododas grēku nožēlas klusai lūgšanai. Šogad iniciatīvas «24 stundas Kungam» moto – «Viņš piedod visas tavas vainas». Iniciatīvas mērķis ir mudināt ticīgos saņemt izlīgšanas sakramentu, vēršoties pie Dieva intensīvā lūgšanā, informē Rīgas arhidiecēze.

Šodien un rīt, 13. martā, «Radio «Marija Latvija»» translēs īpašu programmu. Tā sāksies pulksten 17 un beigsies tajā pašā laikā nākamajā dienā. Uz klausītāju jautājumiem atbildēs Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. Tiešajā ēterā ticīgie varēs dalīties pieredzē par grēksūdzes sakramentu. Programmā piedalīsies arī citi priesteri, tostarp bijušais baušķenieks Arnis Maziļevskis. Šovakar un rīt pēcpusdienā tiešraidē notiks aizlūgumi par klausītāju vajadzībām. Savus lūgumus ikviens varēs nosūtīt īsziņā vai piezvanīt uz «Radio «Marija Latvija»», vēstīts Rīgas arhidiecēzes sagatavotajā informācijā.

Pazaudētā saikne
Cilvēki, kuri nav praktizējoši kristieši, bieži vien gavēni uztver kā diētu. Tā ir gluži aplama un nenopietna attieksme, kas rodas, neizprotot baznīcas mācību par gavēni. Atturēšanās no barības – gavēšana – nav tikai kristiešu praksē. Tā pastāv arī citās reliģijās un ārpus tām.

Agrīnajā kristietībā gavēnis nozīmēja pilnīgu atturēšanos no ēšanas, sasniedzot izsalkuma stadiju, kas ķermeni noved līdz galējai robežai. Taču vienlaikus jāsaprot, ka gavēnis kā fiziska atteikšanās no ēšanas ir pilnīgi veltīgs bez garīgā satvara. Mūsdienās šis satvars izzūd, radot jaunu problēmu – dzīves sadalīšanu strikti norobežotās teritorijās: laicīgajā un garīgajā, neparedzot starp tām nekādu saikni.

Bibliskā jēga
Vietnē biblos.lv saprotami tiek skaidrota gavēņa bibliskā jēga. Ādams paradīzē pārkāpa «gavēni», apēdot augli no aizliegtā koka. Tas nav stāsts par mielošanos ar ābolu, bet gan par Dieva likuma pārkāpšanu. Aizlieguma ignorēšana kļuva dramatiska, jo tādā veidā mums atklāja pirmdzimto grēku – nespēju izturēt kārdinājumu.

Arī Kristus, meditējot tuksnesī, tika kārdināts, taču Viņš pārbaudījumu izturēja, iznīcinot nāves jēdzienu un paverot iespēju atgriezties paradīzē. Gavēnis ir saistīts ar dzīvības un nāves, pazušanas un glābšanas noslēpumu. Grēks nav tikai kāda noteikuma pārkāpums, kam seko sods.

Grēks vienmēr ir Dieva dotās dzīvības izkropļojums, tāpēc pirmdzimtā grēka vēsture ir attēlota kā ar ēšanu saistīta norise. Ābols simbolizē nepaklausību, Dieva likumu pilnīgu ignoranci. Pasaule cilvēkiem tika dota kā «barība» – iztikas līdzeklis dzīvei, bet dzīvība var pastāvēt vienotībā ar Dievu.

Gavēnis ir līdzdalība, vienošanās Kristus pieredzē, kas atbrīvo cilvēkus no ēdiena, matērijas, pasaules pilnīgas atkarības. Gavēšana nozīmē ārkārtīgi lielu garīgo piepūli, ticībā nostiprinot saikni starp ārējo un iekšējo dzīvi.

Bailēs aizmirst par dzīvi
Latvijā, īpaši katoļu vidē, valda pārspīlēta attieksme pret ēdienu gavēnī, uzskata Kurmenes katoļu baznīcas prāvests Andrejs Mediņš. Tas ir noticis poļu katoļu baznīcas ietekmē, jo baznīcas tradīcija Latvijā vēsturiski veidojusies, par paraugu izvēloties Polijas katolicismu.

Gavēnis mūsdienu cilvēkam ir uzdrīkstēšanās satikt sevi, veidot attiecības ar sevi, atzīt savu nespēku un mīlestības trūkumu, atjaunojot dzīvei jēgu, kas ir gavēņa mērķis. Šis laiks ir liela žēlastība – jo īpaši tiem, kuri tagad dzīvo nemitīgās bailēs un stresā no saslimšanas, darba zaudēšanas, neziņas par bērnu nākotnes izredzēm. Mēs tik ļoti baidāmies, ka aizmirstam par dzīvošanu. Esam sākuši paniski baidīties no dzīves.

Gavēt nozīmē arī atteikties no lepnības, iedomības, citu tiesāšanas gara. Cilvēks pats nespēj sevi mainīt, to var tikai Dievs. Lieldienu gaidīšanas laikā izmantosim katru dienu kā vislielāko Radītāja dāvanu. Tikai tā būs iespējams rāmu prātu izdzīvot pandēmijas laiku, nezaudējot pašu galveno – dvēseles mieru. «Nebaidieties, es esmu ar jums!» saka Jēzus.

«Gavēnis ir vislabākais laiks garīgiem vingrinājumiem, lasījumiem, Svēto Rakstu dziļākai iepazīšanai, individuālām vai kopīgām lūgšanām. To ikviens var praktizēt, jo saruna ar Dievu var notikt vienmēr un visur. Dzīves jēgu atjaunos mīlestība – pret Dievu, pašiem pret sevi, citiem cilvēkiem, pasauli,» teic prāvests Andrejs Mediņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielais žēlastības laiks – gavēnis

Kategorijas