Rokas bremzes efekts

Anita Velmunska, Bauskas mūzikas un mākslas skolas direktore

2021. gada 12. marts 00:00

Pagājušā gada marta vidū skolas radošajam un mācību procesam klātienē tika «norauts» ja ne stopkrāns, tad vismaz pamatīga rokas bremze. Bija liela neziņa, daudz neskaidrību par ārkārtējās situācijas nepieciešamību. Atceros, ka pirms gada, 13. marta piektdienā, bija ieplānots koncerts, kurā skanētu skaņdarbi flautai, un Bauskas novada klausītājiem būtu iespēja dzirdēt un redzēt mūsu skolas talantīgo absolventi, jauno mūziķi Klēru Kuļikausku un viņas kolēģes. Diemžēl – nekā. Vēl joprojām ceram uz šādu koncertu klātienē.

Aizvadītā gada martā viss notika tik strauji un negaidīti, ka valdīja liels apjukums, bet 2020. gada rudenī jau bijām vairāk sagatavojušies un pielāgojušies situācijai. Bijām precīzi un zinošāki norādījumu sagatavošanā, dokumentu izstrādē, telpu pielāgošanā, epidemioloģisko prasību ievērošanā, plūsmu organizēšanā.

Ierobežoti resursi
Mūzikas un mākslas pedagogi iepriekš nebija izmantojuši tik daudz dažādu digitālo rīku, kā to piespieda kovidlaiks. It sevišķi mākslā tādas vajadzības nebija. Tomēr gada laikā esam šo jomu apguvuši. Protams, ka nespējam pietiekami nodrošināt skolotājus ar tehniskajiem resursiem. Bet pamazām, uzklausot pedagogu vēlmes un priekšlikumus, iespēju robežās esam uzlabojuši tehnisko nodrošinājumu, lai gan, jāatzīst, daudzi skolotāji, kuri strādā mājās, izmanto savus privātos datorus, telefonus, mūzikas instrumentus, materiālus.

Bija sarūgtinājums, ka mūsu jomas izglītības iestādēm netika piešķirta datortehnika ne no Kultūras ministrijas, ne Izglītības un zinātnes ministrijas. Skolas budžetā tādu finansējumu atrast ir ļoti, ļoti sarežģīti.

Sāpīgi zaudējumi
Tagad visvairāk pietrūkst radošās gaisotnes skolā, koleģiālu sarunu, smaidu un uzmundrinājumu, izlaidumu, eksāmenu, koncertu, kopīgu tematisku pasākumu, ekskursiju. Ļoti, ļoti mums pietrūkst kolēģa, mūsu skolas «Gada skolotāja» Jura Krūmmaļa, kurš diemžēl savu «dzīves skaņdarbu» ir nospēlējis. Tas ir zaudējums, ko vēl līdz galam neapzināmies, jo šķiet – viņa kabinetā atkal ieskanēsies saksofons.

Mēs, abu skolas nodaļu vadības komanda, esam zaudējušas radošo brīvību, jo bieži vien visa diena paiet gan plānotos, gan pēkšņos digitālajos pasākumos, kuros ir noteikti jāpiedalās, un reizēm vienas dienas laikā saziņai jāizmanto piecas sešas digitālās vides no dažādām ierīcēm. Tas ļoti nogurdina un nerada gandarījumu par paveikto. Arvien vairāk dominē paroles, lietotājvārdi, QR kodi, e-paraksti, karšu lasītāji, iestatījumi, hipersaites, dokumentu plūsmas.

Dažas priekšrocības
Tomēr attālinātajām mācībām un darbam ir arī priekšrocības. Lielākā daļa skolotāju ir paaugstinājusi savu digitālo pratību, uzlabojusies sadarbība ar vecākiem. Paldies visām audzēkņu ģimenēm, jo ir jāveic audio vai video ieraksti, kuri aizņem daudz laika, bet audzēkņiem tālab jāstrādā daudz rūpīgāk. Bet – ko līdz dators un tehnika, ja mājās nav mūzikas instrumenta vai nepieciešamo mākslas piederumu? Mazāka izmēra instrumentus bērniem lielākoties sagādā vecāki vai atsevišķos gadījumos uz noteiktu laiku piešķir lietošanā skola, bet nepārvietojamos instrumentus audzēkņi var apgūt tikai skolā.

Manuprāt, skolas kolektīvs ir kļuvis pat saliedētāks, jo attālinātās sanāksmēs un sarunās piedalās daudz vairāk kolēģu. Prieks, ka spējām lieliski tikt galā ar lielāko mācību gada izaicinājumu – mūzikas programmu attālināto akreditāciju.

Pateicoties mūsu skolotājam Laurim Krasņikovam, skolai tagad ir savs kanāls audzēkņu ierakstu atskaņošanai, un saviem spēkiem tiekam galā ar ierakstiem programmā. Aktīvi darbojas motivētākie mākslas programmas audzēkņi, šogad ir tapuši pārsteidzoši labi patstāvīgie darbi.

Ātri un elastīgi
Šis laiks ir piespiedis kļūt ļoti elastīgiem, ātri pielāgoties situācijai. Vairs izbrīnu nerada valdības pēkšņie lēmumi vēlā ceturtdienas vakarā… Tad lielākais izaicinājums ir sniegt precīzu informāciju vecākiem par profesionālās ievirzes izglītības norisi.
Kamēr vispārizglītojošo skolu pedagogi par attālinātu darbu saņem piemaksas pie algas, tādas joprojām nav sagaidījuši mūzikas, mākslas un citu profesionālo jomu skolotāji.

Katrā ziņā man kovidlaiks ir prasījis daudz enerģijas, jaunu iemaņu un risinājumu, lai komunikācija ar skolotājiem, jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem nepazustu un lai mācīšana korelētu ar cilvēcību, iekšējo līdzsvaru un pasaules izpratni. Pašlaik profesionālās ievirzes mācību režīmā notikušas nelielas pārmaiņas – valdība nolēma atļaut individuālas konsultācijas klātienē mūzikas, mākslas un dizaina skolu šī gada absolventiem.

Mēs, pedagogi, novērtējam katra jaunā mūziķa un mākslinieka radošo potenciālu – dārgāko, kas viņam ir. Skolotājam ir jāatrod pareizā atslēga, īstā vieta sirsnīgai sarunai, precīzas darba metodes un uzdevumi, lai netiktu palielināta psiholoģiskā spriedze un darba rezultāts, lai arī attālināts, satuvinātu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rokas bremzes efekts

Kategorijas