Skaisti skati un veselīga pastaiga

2021. gada 12. marts 00:00

Dosimies dabā! Siguldā, Krimuldā, Turaidā – visos gadalaikos rodams kas jauns un uzmanības vērts

Labi gan, ka pēdējās desmitgadēs daudzviet Latvijā izveidotas dažādas pastaigu vietas un takas! «Šajā ziņā pandēmijas laikam esam labi sagatavoti – pastaigas dabā ir teju vienīgā izklaides iespēja ārpus mājām,» tā spriež divas seniores no Iecavas. Viņas kopš rudens regulāri dodas izbraukumos dabā un kolekcionē iespaidus no redzētā, uzzinātā un izbaudītā vietās dažādos Latvijas novados.

Kad februāra salu strauji bija nomainījis pavasarīgi silts laiks un arī prāvo sniega kārtu beidza izkausēt saules stari, nolēmušas – īstais brīdis doties uz Siguldu. Zinot, ka Sigulda ir viena no populārākajām pastaigu vietām nedēļas nogalēs, braucienam izvēlējās darbdienu. Tas attaisnojies – pastaigu maršrutos sastapti vai drīzāk tikai iztālēm redzēti vien daži apmeklētāji.

Dabas glezna – iespaido un sajūsmina
Siguldā būts vairākkārt, šoreiz izvēlēti divi galamērķi. Lai dotos uz Paradīzes kalnu jeb Gleznotājkalnu, auto novietojušas takas sākumā izveidotajā stāvlaukumā, sekojot pārskatāmi izvietotajām norādēm taku krustojumos, pēc neliela pārgājiena to arī sasniedza.

Paradīzes kalns, kas slejas starp Vējupītes gravu un Gaujas senleju, atklājās ar gleznainu skatu galeriju dažādos virzienos. Pāri ielejai redzams Turaidas pils tornis, bet skatam lejup kā grezna lente senlejas ainavā plūst Gauja. Lai gan tobrīd dabā nebija ne rudens daudzveidīgā krāšņuma, ne ziemas baltuma un krāsu paleti veidoja vien egļu zaļās, brūnās un pelēkās krāsas toņi, dabas glezna – iespaidīga un sajūsminoša. Takās ap Paradīzes kalnu var sevi stiprināt, kāpelējot pa kāpņu pārvadiem gan augšup kalna virsotnē, gan lejup līdz Vējupītei un atpakaļ.

Lai aizkļūtu līdz Kraukļu aizai, arī sanāk labs kāpiens lejā un augšā. Smilšakmeņu atsegumā aizas klints sienā izveidojusies neliela trīsstūrveida ala. Uz iespaidīgā, sarkanbrūnā klints fona ir vērts fiksēt kādu piemiņas bildi! Taču daudzi apmeklētāji šeit iemūžinājuši piemiņu par sevi – aizas aug-stās, vertikālās sienas «rotā» iegravēti vārdi un gadskaitļi.

Pārsteidz neparastas figūras
Pēc pārvarēto neskaitāmo pakāpienu skaita ceļotājas lūkoja pēc pusdienām Siguldā. Pārlikušas atmiņā pusdienošanas pieredzi pilsētā citkārt – devās uz bistro «Kaķu nams», kuru atminas ar plašu ēdienkarti, gardu mielastu un pilnu apmeklētājiem… Izrādījās, ka tobrīd ēstuvē bijušas vienīgās izsalkušās. Bija pārsteidzoši ieraudzīt plašo ēdienu piedāvājumu arī apstākļos, kad apmeklētāju skaits, visticamāk, ir nesalīdzināmi sarucis un maltīti atļauts pārdot vien līdzņemšanai. Tas patiešām raisīja cieņpilnas pārdomas gan par «Kaķu namu», gan – ēdināšanas nozari kopumā.

Braucot pa Siguldas ielām, neiztika bez pārsteiguma, pat neliela izbīļa – pie kādas gājēju pārejas ieraugot spilgtu «mazu siguldieti», kurš teju tūliņ liks soli uz pārejas… Taču nelielais izbīlis braucējiem ir pilsētas saimnieku mērķis – saasināt autovadītāja uzmanību pirms pārejas šķērsošanas. Pašvaldība pērnajā rudenī pilsētā pie vairākām gājēju pārejām uzstādījusi atstarojošas figūras, kas atgādina samazināt braukšanas ātrumu un vajadzības gadījumā apstāties. Šī gada sākumā uzmanību piesaistošie elementi papildināti ar jauniem, periodiski tiek mainīta to lokācija un krāsojums.

Iztēlojas muižas centru senatnē
Gaujas otrā krastā ceļotājas apmeklējušas Krimuldas muižas kompleksu un pilsdrupas, kur pastaiga bijusi mazāk izaicinoša fiziskā ziņā, vairāk – izzinoša. Firstu Līvenu celtās dzīvojamās mājas veidols atgādina arī citus Latvijā saglabājušos tā laika muižu kungu namus, bet, dabas ainavas plašuma un daiļuma ieskauta, tā šķiet neatkārtojama.

Muižas kompleksā aplūkošanas cienīgas ir vēl citas ēkas. Iespaidīgā pārvaldnieka māja it kā nodala teritoriju starp kungu namu un saimniecības zonu. Arī virkne saimniecības ēku pārsteidz ar acij tīkamo arhitektūru un estētiku. Uz katra nama izvietota plāksnīte sniedz īsu vēstījumu par būves vēsturisko funkciju, tas palīdz iztēloties, kā ritējusi dzīve muižas centrā. Nebijis šīs informācijas, ierindas apmeklētājs, uzlūkojot zirgu stalli no parka puses – glītu namu ar diviem stāviem un jumta izbūvi –, varētu to noturēt par gana lepnu dzīvojamo māju. Izrādās, tā augšstāvā miteklis bijis vien staļļa puisim.

Atklājums – sauļotava un siltumnīca
Iepretim kungu mājai izvietota sauļotava – pusloka formas vienstāva koka būve ar daudz un tuvu līdzās sarindotām stiklotām durvīm. Noskaidrojušas, ka neparastā ēka savulaik ierīkota kaulu tuberkulozes slimnieku ārstēšanai ar saules un gaisa vannām, kad pagājušā gadsimta 20. gados Krimuldas muižā izveidoja kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi.
Taka caur parku aizved līdz muižas vēsturiskajai dārzniecībai, kur redzama labi saglabājusies no akmeņiem būvēta siltumnīca ar ķieģeļu skursteni. Ceļotājas sprieda, ka šādu būvi no muižu laikiem iepriekš redzēt nav nācies. Pa ceļam uz Krimuldas pilskalnu parka malā uzmanību piesaistīja «Šveices māja» ar kokgriezumu rotājumiem.

Pastaigā pa taku netālu no muižas kompleksa sasniedzamas Krimuldas pilsdrupas, kas ļauj vien nojaust nelielā viduslaiku cietokšņa apjomu un aplūkot ārsienu paliekas. No pilskalna atkal paveras kārtējā gleznainā ainava, kuru dziļumā rotā Gaujas plūdums, patiešām – «Bellevue»!

Atziņa – Siguldā visos gadalaikos var baudīt skaistus un neatkārtojamus dabasskatus un allaž atklāt ko jaunu. Slavējama arī rūpe par ceļotājiem – izkoptas neskaitāmas takas, stāvie kāpumi aprīkoti ar bagātīgu koka kāpņu tīklu, nojumēm un soliņiem, pārdomāts un svešiniekam draudzīgs informācijas dizains – gan norādes dabā, gan pieejamais tīmeklī.

UZZIŅAI

Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns
Paradīzes kalna ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senleju, gleznojuši ievērojami mākslinieki – J. Feders, J. Rozentāls un V. Purvītis, tā radies šīs vietas otrs nosaukums – Gleznotājkalns. Tā ir ērti sasniedzama vieta Siguldas pilsētā, atrodas 30 minūšu gājienā no pilsētas centra. No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā.

Krimuldas muižas firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822. gadā klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā «Šveices māja» ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Lielākā daļa saimniecības ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. «Šveices māja» ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Krimuldas pilsdrupas
Pils celta ap 1255. gadu un bijusi mazākā no visām trim Gaujas senlejas pilīm. Zviedru-poļu kara laikā 1601. gada pavasarī to nodedzināja, tā vairs netika atjaunota. 19. gadsimta 60. tajos gados te ticis izveidots viens no apkārtnes skaistākajiem skatu punktiem, saukts «Bellevue» (franču val. – ‘skaists skats’ – red.).

Avots: tourism.sigulda.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skaisti skati un veselīga pastaiga

Kategorijas