Viss labākais jāsaglabā

2021. gada 9. marts 00:00

560

Diskusija: apvienotajā Bauskas novadā lielas pārmaiņas sporta jomā nav gaidāmas

Vai apvienotais Bauskas novads nesīs kaut ko jaunu, saglabās jau esošo vai kaut ko būtiski mainīs? Uz šiem jautājumiem ar uzaicinātu ekspertu iztaujāšanu mēģinājām gūt atbildi diskusijā «Sporta klubi – privāti vai pašvaldības?».

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, 2021. gada jūlijā plānots apvienot Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka apvienošanās palīdzēs uzlabot dažādu jomu darbību novados. Vai tā ir, to sadarbībā ar biedrību «Laiks jauniešiem» laikraksts «Bauskas Dzīve» mēģinās skaidrot sešās diskusijās, kas līdz aprīļa sākumam notiks pa vienai katru nedēļu. Sarunas sākām par sporta jomu.

Diskusijā piedalījās Iecavas novada basketbola treneris Voldemārs Pārums, sporta centra «Mēmele» galvenā speciāliste Inga Ūbele, florbola spēlētājs un Ceraukstes pagasta sporta organizators Artūrs Dulbe un futbola spēlētājs, treneris un Codes pagasta sporta organizators Jānis Rotbergs. Diskusijas videoieraksts skatāms laikraksta «Bauskas Dzīve» interneta vietnes youtube.com lapā.

Pašvaldības nauda
Sākām ar komandu sporta veidu nākotni – kādam jābūt vienību statusam un finansējumam? Tēma vienlaikus bija gan vienkārša, gan sāpīga – var just, ka topošā apvienotā Bauskas novada klubiem trūkst attīstības iespēju, nav nedz atbilstoša finansējuma, nedz cilvēku resursu.

«Florbola komandai pašlaik ir nodrošināts pirmssezonas atbalsts un treniņi – bet tas ir minimāls atbalsts. Pats, pats minimums, ar ko komanda var pastāvēt. Lai būtu rezultāta izaugsme, jāiegulda trīs, piecas reizes vairāk naudas,» pauda A. Dulbe.

«Jānolaižas uz zemes un nav jārunā par profesionālajiem klubiem. Visi klubi, kas ir pašvaldībā, dzīvo no pašvaldības budžeta. Tas ir arī tāpēc, ka vāji attīstīta klubu sistēma novadā. Ļoti sarežģīti bez pašvaldības piesaistīt privāto vai uzņēmumu finansējumu. Jārēķinās, ka esam lauksaimniecības rajons, un nedomāju, ka uzņēmējiem prioritāte ir sporta klubu atbalstīšana. Kad sporta centrs atbalsta klubus, tad ir atdeve, kad klubu spēlētāji pārstāv novadu Latvijas līmeņa sacensībās, piemēram, Latvijas Olimpiādē,» vērtēja I. Ūbele.

A. Dulbe uzskata, ka problēmu rada finansējuma sadrumstalotība. «Mēs atbalstām trīs, četrus, piecus sporta veidus. Citi koncentrējas vienā sporta veidā, kur arī ieliek simt tūkstošus, ko mēs izdalām vairākiem sporta veidiem,» uzskata sportists. «Nepiekritīšu, ka atbalstīsim vienu sporta veidu, ieguldīsim 150 tūkstošus, un pārējie dzīvojiet, kā gribat! Neesmu pret profesionāļiem, bet jārēķinās ar savām iespējām,» oponēja I. Ūbele.

Vajag «caursitēju»
Jautājumā par to, vai Bauskas novadā vajadzētu profesionālu sportistu komandu, lielākā daļa pauda viedokli, ka šādai komandai trūkst gan finansējuma, gan resursu.

«Vispirms jāatbalsta vietējie sportisti, lai veidojas pēctecība. Bērni, jaunieši, pieaugušie un tad veterāni. Lai komandas kodolu veido vietējie, bijušie vai esošie novadnieki! Nevar būt tā, ka pašvaldība piešķir finansējumu, bet komandā ir 90 procentu citu novadu spēlētāju. Par profesionālo komandu piekrītu Ingai – viņi to vien dara, kā trenējas un spēlē. No vietējiem resursiem tas ir neiespējami – bez papildspēkiem no malas neiztikt. Tas topošajam novadam nav panesams ne no finansiālā, ne resursu viedokļa,» vērtēja A. Dulbe.

Savukārt futbolists J. Rotbergs uzsvēra, ka nevar domāt par labiem rezultātiem, ja nepiesaistīs no citiem novadiem lieliskus spēlētājus. Viņš pauda viedokli, ka vispirms ļoti liels darbs jāiegulda pašiem kluba organizatoriem, meklējot finansējumu, nevis cerot tikai uz pašvaldību.

Vērtējot iespēju izveidot profesionālu klubu, diskusijas dalībnieki atzina, ka šajā gadījumā ļoti liela nozīme ir personībām – gan kluba veidotājam, gan arī pašvaldības vadītājiem.

«Vispirms jātrāpās vajadzīgajiem cilvēkiem – menedžerim caursitējam, lai tādu klubu uztaisītu. Jābūt labās attiecībās ar pašvaldības vadītāju un deputātiem. Tad jāmeklē treneris – šādas klases speciālists jāņem no malas. Un vēl finansējums. Ja nemaldos, Latvijas Basketbola līgas vidusmēra klubam kopējais budžets ir 150 tūkstoši. Rēķini, ka pašvaldība iedod apmēram pusi, pārējais ir jāmeklē,» atzina V. Pārums.

Arī A. Dulbe piekrita, ka liela nozīme ir personībām tieši novada vadībā. «Bauskā vadības līmenī nav viena celmlauža, kas iet kā tanks un cīnās par sportu,» tā A. Dulbe. «Kā sabiedriskā organizācija nodibiniet klubu, pierādiet savu varēšanu un tad prasiet 150 tūkstošus!» sacīja I. Ūbele.

Kritēriji vēl miglā
Vēl viena tēma par klubiem skāra kritērijus – pēc kāda principa klubiem jāatvēl nauda? Šeit gan eksperti pārsvarā no vērtējuma atturējās – kritērijus noteikt esot grūti. «Paeksperimentējam – iedodam vienam sporta veidam 150 tūkstošus un skatāmies – izsitīsies, neizsitīsies,» pauda A. Dulbe. «Ko darīt, ja eksperiments neizdosies? Sanāk, ka būsim izmetuši naudu vējā, un arī pārējās biedrības būs cietušas,» piebilda J. Rotbergs.

Tomēr A. Dulbe uzskata, ka stingru kritēriju izveide var radīt nepatīkamas sekas. «Atbalstīt vajadzētu vienkārši tāpat vien, ka klubs trenējas un spēlē. Ja nesasniedzam līmeni, ko paredz pašvaldība, mēs zaudējam naudu. Kritēriji – tas ir šausmīgi mānīgi,» tā A. Dulbe. «Viens labs kritērijs, kas atbilst gan individuālajiem, gan komandu sporta veidiem, – cik daudz dalībnieku ir biedrībā, kas aktīvi piedalās sacensībās. Labs kritērijs ir rezultāti – kā mēs novada vārdu nesam valsts līmenī,» uzskata J. Rotbergs.

Jāsaglabā personības
Diskusija norisinājās arī par sporta dzīvi pagastos. Pašlaik ir atšķirības starp to, kāda ir sporta organizācija Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadā. Rundāle ir līdzīga Bauskai, savukārt Vecumniekos ir savas atšķirības, bet Iecavā vēl vairāk.
«Vienam galvenajam organizatoram vajadzētu būt. Pašlaik Iecavā tas ir Valdis Šusts, bet viņam darba ir ļoti daudz – gan stadions, gan fiziskā sagatavotība. Vajadzētu Iecavā vienu kārtīgu sporta dzīves vadītāju pieaugušajiem un veterāniem,» atzina V. Pārums.

Diskusijas dalībnieki pārliecināti, ka neliels atalgojums nepieciešams sporta darba organizatoriem, bet šajā nodarbē ne jau atalgojums ir galvenais. «Šis darbs ir tīrākais entuziasms, jo pirmais un galvenais darba pienākums ir iesaistīt sporta notikumos sava pagasta cilvēkus,» pauda A. Dulbe. «Tautas sports Bauskas novadā ir ļoti labā līmenī, arī sporta centra «Mēmele» vadība mūs baksta un tirda, lai vairāk iesaista pagasta iedzīvotājus,» atzina J. Rotbergs.

«Esam konsultējušies ar kolēģiem gan individuāli, gan tiešsaistē. Bauskas novadā visos pagastos ir sporta organizatori – šogad būs arī Dāviņu pagastā. Vecumniekos dažos pagastos organizatora nav, bet ir jāsaglabā esošās personības un jārod iespēja piesaistīt organizatorus pagastiem, kur to nav,» sacīja I. Ūbele.

Aktuāla tēma ir pagastu sporta spēles vasarā. Vecumnieku novadā šīs sacensības ir plaši apmeklētas, notiek turnīri, kur iesaistās arī citu pagastu pārstāvji. Savukārt Bauskas novadā šādas sacīkstes vairāk ir vietējiem. «Lai notiek kaut vai visos 17 pagastos vienlaikus, jo pagastu sporta spēles ir domātas pagastu iedzīvotājiem! Viņiem ir interesantāk sacensties savā starpā,» uzskata I. Ūbele.

«Pagastu vietējās sporta spēles var pārklāties. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, kas piedalās citu pagastu sporta spēlēs. Pagastos spēlē kaimiņš pret kaimiņu, bērnības draugs pret bērnības draugu, tie ir pagasta mazie svētki,» piekrita A. Dulbe.

Čempionāti paliek
Ir viena joma, kur pašlaik lielas skaidrības nav – līdzšinējie novadu iekšējie čempionāti.

«Basketbolā ir Vecumnieku, Iecavas un Bauskas čempionāti. Ideāli būtu, ja katrā vietā un atsevišķā laikā būtu savs čempionāts. Vajag savus čempionātus un arī kopējo,» vērtē V. Pārums.

«Jābūt novada sacensībām individuālajos un komandu sporta veidos. Uzvarētājiem piedaloties augstāka līmeņa sacensībās, arī šādi Bauskas vārdu var nest Latvijā un pat Eiropas līmenī. Pakāpeniski pašiem jāceļ latiņa un jācenšas sevi pierādīt,» uzskata J. Rotbergs.

V. Pārums uzskata, ka vietējie turnīri basketbolā varētu notikt cits pēc cita, taču I. Ūbele atzīst, ka interesanti būtu, ja turnīrus rīkotu vienlaikus un pēc tam labākās komandas tiktos finālā.

Diskusijas dalībnieki atbildēja arī uz skatītāju jautājumiem. Reinis Lapiņš no Iecavas interesējās par to, vai viena sporta veida klubiem būtu jāapvienojas. «Vai Bauskai un Iecavai vajadzētu apvienot spēkus, izveidojot vienu spēcīgu klubu?» vaicāja arī Rolands Kovaļevskis.

«Domāju, ka nav nepieciešams. Iecava un Bauska – kāpēc vajadzētu apvienoties? Ja apvienos – kas trenēs, kas brauks trenēties uz Bausku, kas – uz Iecavu?» nepiekrita V. Pārums. «Kāpēc jāapvienojas, ja klubi spēj darboties?» sacīja J. Rotbergs.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka noteikti jāsaglabā viss labais, kas pašlaik ir topošā apvienotā novada sporta dzīvē, un tad varēs vērtēt, kā veicināt novada sporta dzīves attīstību.

Jābūt sadarbībai
Ārpus diskusijas aicinājām sporta skolu direktores izvērtēt, kādai jābūt pieaugušo sporta vadībai apvienotajā novadā un sporta skolu sadarbībai ar pieaugušo sportu.

«Jābūt vienai personai, kas būtu atbildīga par pieaugušo sportu,» uzskata Iecavas novada sporta skolas «Dartija» direktore Baiba Gāga. «Kādreiz šādu vadību uzņēmās sporta biedrība «Vārpa». Pašlaik grūti saprast, kā būtu jāizskatās sporta vadībai apvienotajā novadā, bet amatieru sportam vajag vienu vadītāju, kas koordinē visu no augšas,» piekrīt Vecumnieku novada domes sporta skolas direktore Gita Briņķe. Savukārt Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa uzsver, ka ļoti liela nozīme būs vadītāja personībai: «1988. gadā likvidēja rajona sporta komiteju. Manuprāt, viņi tolaik nedarīja neko. Tāpēc topošajam Bauskas novada sporta centram vajag spēcīgu vadītāju.»

Vērtējot klubu nozīmi, sporta skolu direktores uzsver, ka sporta attīstības piramīdā pieaugušo amatieru komandas ir svarīgas. «Galvenais, lai bērniem pēc sporta skolas būtu, kur spēlēt augstākā līmenī. Sporta skolu komandu sporta veidos nepieciešama vismaz viena laba līmeņa komanda,» tā B. Grantiņa. Viņa norāda – ja šādas komandas nav, tās organizēšanu var uzņemties arī sporta skola, kā Bauskas novadā notika ar basketbola vienību izveidi.

G. Briņķe un B. Gāga uzskata, ka šādu klubu izveidei vispirms būtu jābūt pašu spēlētāju un treneru iniciatīvai, tomēr pašvaldībai ir jāveicina šādu klubu radīšana, un treneriem un komandām ir cieši jāsadarbojas ar sporta skolām. «Mūsu uzdevums ir ar viņiem sadarboties – lai viņi interesējas par mūsu spēlētājiem, bet mēs gatavojam jauniešus komandai. Sporta skola jau pati arī var spēlēt atsevišķi ar savu komandu, bet mums nav tik daudz spēlētāju. Tāpēc kā sporta skola atsevišķi līgās nestartējam. Ja kāds var iekļūt ar savu meistarību basketbola kluba «Dartija» komandā, viņu arī uzaicina. Jau tagad sadarbojamies novadu līmenī – galda tenisā mūsu spēlētāji startē kopā ar Bausku,» stāsta B. Gāga. «Komandas vai kluba izveidē iniciatīvai būtu jānāk no spēlētājiem. Sporta darba organizatoriem būtu jāpalīdz koordinēt komandas darbu. Jābūt sadarbībai visās lietās – sporta darbu organizatoriem, treneriem, sporta skolas absolventiem. Viens nav cīnītājs,» uzskata G. Briņķe.

Komentāri

Ceraukstiete Ingrīda Levko: «Trūkst pasākumu ģimenēm, kurās nav ļoti aktīvu sportotāju. Atceros tikai pavasara pasākumu, kur bija dažādas stafetes un bija ļoti jauki. Tādus pasākumus gribētos vismaz trīs četras reizes gadā. Ģimenēm brīvdienās Bauskas novadā nav ļoti daudz ko darīt, un šādi pasākumi varētu būt aktuāli.»

Iecavnieks Dainis Upelnieks, Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībnieks stenda šaušanā: «Pašvaldības popularizēšana caur sportu notiek tad, ja ir augsti sasniegumi, jo tikai tad plašsaziņas līdzekļi par to runā valsts mērogā. Definējot pašvaldības līdzfinansējuma sadali atbilstoši iepriekšējās sezonas sasniegumiem, ar laiku visi klubi atradīs veidu, kā būt konkurētspējīgākiem. Tā notiek daudzās valstīs. Kritēriji obligāti, jo tie veicina kluba attīstību. Un pašvaldība nav vienīgais finansējuma avots.»

Rolands Kovaļevskis, Latvijas virslīgas florbola kluba spēlētājs: «Ir jābūt noteiktiem kritērijiem, balstoties uz rezultātiem, kas ir sasniegti iepriekš, paredzot mazāku vai lielāku finansējumu. Ja atbal-stīs vienu pēc otra, tad Bauskā būs neadekvāti daudz florbola, basketbola, paukošanas un vēl dažādu interesantu sporta veidu pārstāvju.»

Volejbolists Uģis Dombrovskis: «Atjaunotajā Bauskas novadā katrā pagastā, kur ir attiecīga infrastruktūra, vajadzētu organizēt novada sacensības –, piemēram, vasarā pa posmiem strītbolu, futbolu, pludmales volejbolu un tā tālāk, lai popularizētu sporta veidu un pagastu. Ziemas periodā – attiecīgus komandas vai individuālos sporta veidus.»

Komentāri no facebook.com, kas veltīti diskusijas tēmai.

Skolu uzdevumi
Vismaz sākumā sporta skolu darbībā nekādas pārmaiņas, visdrīzāk, nav gaidāmas. «Sporta skolas ir atsevišķi. Pieaugušo sporta pārstāvis nevar jaukties sporta skolas darbā,» piebilst Iecavas novada sporta skolas «Dartija» direktore Baiba Gāga. Viņai piekrīt arī Vecumnieku novada domes sporta skolas direktore Gita Briņķe un Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa.

Par to, kādi ir sporta skolu uzdevumi, stāsta B. Grantiņa: «Nodrošināt kvalitatīvu mācību, treniņu procesu atbilstoši profesionālās ievirzes licencētām un akreditētām programmām, nodrošināt sporta sacensības par sporta veidiem, mācību treniņu nometnes kā turpinājumu mācību treniņu darbam sporta skolās novadā, sekmēt ikviena sporta pedagoga tālākizglītību, nodrošināt labākas pieredzes popularizēšanu izglītības iestāžu pedagogiem, vispārizglītojošo izglītības iestāžu organizatoriski metodiskā darba, skolēnu spēļu organizēšanu un vadīšanu.» Runājot par savas skolas darbu, viņa atzīmē, ka plāno arī turpināt Zemgales reģiona skolēnu spēļu koordinēšanu atbilstoši Zemgales reģiona skolēnu spēļu nolikumam.

Pēc B. Grantiņas vērtējuma, no pašvaldības puses nepieciešamais ieguldījums ir sporta bāzu būve un esošo uzturēšana, jāatbalsta gan sporta grupas, gan sportisti ar interešu izglītības finansējumu. «Aizvadītajos desmit gados pēc rajona reformas Bauskas novads ir paveicis lielu darbu, ekspluatācijā nododot divas nozīmīgas sporta būves. Atzīstamus rezultātus uzrādījusi izglītības iestāde, virzot uz olimpiskajiem centriem un Murjāņu sporta ģimnāziju savus talantīgākos izglītojamos. Astoņi no viņiem ir kandidāti gan ziemas, gan vasaras Olimpiskajām spēlēm, 49 Bauskas sporta skolas izglītojamie ir iekļauti Latvijas izlases kandidātu sarakstos vieglatlētikā, brīvajā cīņā, galda tenisā, basketbolā un florbolā,» stāsta B. Grantiņa.

Viņa atgādina, ka desmit gadus nodrošināta bērnu un jaunatnes sporta organizatoriski metodiskā vadība Rundāles novadā. «Rundāles novada bērnu un jaunatnes sporta pedagogi aktīvi iesaistās kompleksajās skolēnu spēlēs un mācību treniņu darbā vieglatlētikā, dambretē un futbolā,» informē B. Grantiņa. Tādā veidā jau iepriekš sporta skolas darbībā ir iesaistīti Rundāles novada iedzīvotāji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viss labākais jāsaglabā

Kategorijas