Militārā karjera, ģimene un brīvais laiks

2021. gada 5. marts 00:00

977

Militārā karjera, ģimene un brīvais laiks

Aizraušanās. Iecavnieka vaļasprieki – hokejs, pārgājieni un nažu un to aksesuāru izgatavošana

Pirms gadiem 18, nu jau tālajā 2002. gada 14. augustā, «Bauskas Dzīve» ziņoja: «Pēc veiksmīgi absolvētas Lielbritānijas Karaliskās militārās akadēmijas Sandhērstā pagājušās nedēļas nogalē mājās atgriezās iecavnieks Rihards Šķeltiņš.»

Lielbritānijas Karaliskā militārā akadēmija ir viena no prestižākajām mācību iestādēm, kur militāro izglītību iegūst gandrīz vai visu karalisko dzimtu atvases, un Rihards Šķeltiņš ir ne tikai pirmais no Latvijas, kuram bija šeit iespēja mācīties, bet viņš arī sava kursa absolventu vidū bija otrais labākais.

Pasniedzējs Nacionālajā aizsardzības akadēmijā
Dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos aizvedis Rihardu uz Alūksni, Rīgu, Ādažiem, Ogri, tad dalība starptautiskajā operācijā Irākā un militārās izglītības studijas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tur absolvēts inženiera kapteiņa kurss un iegūta militārā sapiera specialitāte. Pašlaik majors Rihards Šķeltiņš turpina dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kā jaunākā štāba virsnieka kursa vecākais pasniedzējs.

Oskars Kudlis, pulkvedis, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja: «Majors Rihards Šķeltiņš Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā dien kopš 2016. gada. Viņš ir viens no labākajiem un talantīgākajiem virsniekiem Latvijas armijā, kuram ir uzticēts izglītot jaunos virsniekus.

Uzticētos pienākumus majors R. Šķeltiņš veic ar augstu atbildības izjūtu un labā profesionālā līmenī. Viņš ir ieguldījis savu pieredzi un brīvo laiku jaunāko virsnieku apmācībā, ar lielu aizrautību un neatlaidību mācību procesā integrē iegūto pieredzi un jaunākās atziņas militārajā jomā, kas sekmē teicamu militāro profesionāļu sagatavošanu. Realizējot mācību procesu, majors Šķeltiņš ir pilnveidojis gan mācību metodiku, gan materiāltehnisko bāzi.»

Prasmes un zināšanas – ASV
Arī savu turpmāko dzīvi un karjeru iecavnieks Rihards Šķeltiņš saista ar NBS. Bet, kā zināms, dzīve nesastāv tikai no darba, Rihardam ir vairāki vaļasprieki – viņš jau astoņus gadus ir biedrības «Iecavas hokeja klubs» biedrs un aktīvs komandas dalībnieks, Rihards ir uzbrucējs hokeja kluba «Iecava» komandā, viņš skrien vidējās, desmit kilometru distances un labprāt dodas pārgājienos, bet pati lielākā Riharda aizraušanās un sirdslieta ir nažu un to aksesuāru izgatavošana.

Par nažiem interese Rihardam bijusi jau bērnībā. Tad laika gaitā interese pieklususi, līdz 2015. gada vasaras brīvdienās, studiju laikā ASV kāds kursabiedrs, kurš nodarbojās ar nažu izgatavošanu, šo interesi negaidot atkal atsauca atmiņā. Tur arī Rihards apguva pirmās prasmes un zināšanas šajā nu jau viņam tik svarīgajā arodā. Tagad Riharda skolotāji un amata prasmes biedri, ar ko dalīties pieredzē, pateicoties ātrajai saziņai sociālajos tīklos, ir tepat Latvijā, Lielbritānijā un Polijā.

Gan medniekiem, gan pavāriem
Rihards, pēc sava dzīves aicinājuma būdams pasniedzējs, gan pats labprāt dalās ar savām zināšanām, gan viņu iedvesmo tie meistari, kuri neslēpj savus amata noslēpumus. Viņa lielākais iedvesmotājs ir poļu nažu meistars Mihaels Trolskis, kuru savulaik atradis interneta dzīlēs – «youtube» kanālā, tad uzrunājis, un tagad Mihaels Trolskis regulāri sniedz profesionālus padomus un arī vērtē Riharda darbus. Polijas meistars iedrošinājis Rihardu, ka nažu izgatavošanu var sākt pamazām, sākumā nav vajadzīgs dārgs un sarežģīts aprīkojums – pieticis ar vienkāršu leņķa slīpmašīnu, vīli, urbi, smilšpapīru, un tikai pamazām ir iegādātas, arī uzbūvētas dažādas ierīces, kas nodrošina profesionālu darba rezultātu. Rihards uzskata, ka zināšanu krāšana un aroda noslēpumu atminēšana ir nebeidzams pašmācības process.

Kad 2016. gadā Rihards sāka izgatavot nažus, pirmie 10 – 15 savus īpašniekus atraduši Riharda paziņu lokā, tad pamazām sākuši nākt arī pasūtījumi no paziņu paziņām. Nu jau ar zīmolu «Rihards outdoors» plašajā pasaulē devušies ap 300 meistara Riharda Šķeltiņa izgatavotie naži – tie ir zināmi Latvijā, ASV, Kanādā un Zviedrijā.

Naži tiek gatavoti tikai pēc individuāla pasūtījuma, visvairāk klientu vidū ir mednieki, to būs jau ap kādiem 100, stāsta Rihards. Vēl naži nonākuši pie pārgājienu mīļotājiem, arī pavāriem izgatavoti ap 15 nažu, ir arī saņemti pasūtījumi ne tikai no klientiem, bet arī no klientēm, kuras nazīšus vēlējušās ne tikai sev, bet arī kā labu un noderīgu dāvanu.

Enerģijas lādiņš «Auļu» mūzikā
No pasūtījuma brīža, kad kopīgi tiek apspriests, kādam nolūkam nazis paredzēts, tā materiāls, dizains un arī budžets, meistaram Rihardam Šķeltiņam sākas radošais process – skices sagatavošana, materiāla izvēle nazim, naža spalam un makstij. Rihards stāsta, ka šis process nebūt nav vienkāršs un viegls, tas ir katru reizi atšķirīgs un nekad neatkārtojas, reizēm tas prasa pat ilgāku laiku nekā naža izgatavošanas darbs. Kad viss radošais materializējas, sākas naža kalšana un rūdīšana. Kopumā viena mednieku naža izgatavošanai ar nedēļām četrām ir jārēķinās.

Riharda darbnīcā – pielāgotā garāžā – «nazīša dzimšana» parasti notiek bungu un dūdu mūzikas grupas «Auļi» pavadījumā – seši dūdinieki, kontrabasists un trīs bundzinieki rada spēcīgu un pozitīvu enerģijas lādiņu.

No kurienes Rihardam aicinājums un interese par kalšanas darbiem? Sarunā Rihards piemin savu vectēvu Staņislavu, mammas tēti, ko šajā saulē nav saticis, bet viņš bijis kalējs un savulaik ieceļojis no Polijas.

Atbalsts – ģimene un brāļi
Nazis ir nopietns ierocis, ass priekšmets, un ar to ir jāprot atbildīgi rīkoties. To Rihards ir iemācījis arī saviem bērniem, pa-dsmitgadniekiem Emīlam un Loretai Lotei. Abiem ir uzdāvināti nazīši. Būt atbildīgam un labam tētim, pēc iespējas būt kopā ar ģimeni un saviem tuvajiem – tas Rihardam ir svarīgi, tāpēc svētdienas tiek veltītas tikai kopīgai un saturīgai laika pavadīšanai.

Rihards vissirsnīgākos vārdus velta saviem brāļiem Dainim un Jānim: «Man ar vecāko brāli Daini ir vienpadsmit gadu starpība, tieši viņš mūs ar Jāni ieinteresēja un motivēja savu dzīvi saistīt ar militāro karjeru. Kad Latvijā 1990. gadā pieņēma Neatkarības deklarāciju, Dainis iestājās Zemessardzē kā ārrindas zemessargs, tolaik es mācījos Iecavas internātskolā un metos iekšā ar sirdi un dvēseli jaunsargos. Mans pirmais un vienīgais Jaunsardzes vadītājs arī bija brālis Dainis.»

Pabeidzis Iecavas vidusskolu, iestājies Zemessardzē, pēc tam studēja Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. «Kad radās iespēja mācīties Lielbritānijas Karaliskajā militārajā akadēmijā, brāļu atbalsts man bija nenovērtējams, jo tas man nebija viegls laiks. Pateicoties Daiņa un Jāņa stiprajai morālajai un arī finansiālajai palīdzībai, varēju pabeigt studijas. Arī tagad cits citu atbalstām, visi dienējam NBS, Dainis Kravals, kapteinis, ir Latvijas Republikas Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas komandieris, bet Jānis Kravals ir virsseržants, štāba instruktors NBS apvienotajā štābā. Arī viņi ir vieni no pirmajiem nažu vērtētājiem un arī, protams, īpašniekiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Militārā karjera, ģimene un brīvais laiks

Kategorijas