Baroka pērle – starptautiski novērtēta

2021. gada 5. marts 00:00

Rundāles pils ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Asambleja, pamatojoties uz ekspertu izvērtējumu, pieņēma lēmumu iekļaut Rundāles pils apbūves ansambli ar dārzu un meža parku UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, laikrakstu informē Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante.

Nomināciju «Rundāles pils apbūves ansamblis ar dārzu un meža parku» iesniedza Rundāles pils muzejs. Rundāles pils ir vienīgais Krievijas galma arhitekta Frančesko Rastrelli būvniecības projekts, kas tapis viņa agrīnajā 20 gadu darbības posmā, nav piedzīvojis pārbūves 19. gadsimta gaitā un nav postīts 20. gadsimta revolūcijās un karos. Līdz ar to visā Rundāles pils pastāvēšanas vēsturē apbūve nav tikusi pakļauta nozīmīgām pārbūvēm, kas mainītu pils arhitektonisko tēlu, skaidro Kitija Balcare.

Apbūves kompleksā ar dārzu un meža parku ir izdevies saglabāt tā būvniecības laikam atbilstošo vēsturisko, sociālo un māksliniecisko raksturu, kas piešķir objektam autentisku baroka laikmeta gara izjūtu un nosaka vietas īpašās nozīmes universālo vērtību.

Raksturo baroka perioda vietizjūtu Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka ļoti priecājoties par muzeja iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Tas nozīmē, ka Rundāles pils apbūves komplekss ar franču dārzu un meža parku ir atzīts par konkurētspējīgu tālākai virzībai, lai tiktu iekļauts pasaules ievērojamāko vietu sarakstā.

«Šis gan vēl ir tikai pirmais solis. Tālāk turpināsies darbs pie Rundāles pils universālās vērtības definējuma un pamatojuma, lai pārliecinātu starptautiskos eks-pertus, ka esam ievērojami. Muzejs pamatojumā uzsvēra, ka pils ir unikāla, kā vienīgais vispilnīgāk saglabājies Frančesko Rastrelli projektētais apbūves komplekss, kas harmoniski iekļaujas apkārtējā ainavā un raksturo baroka perioda vietizjūtu jeb «ginius loci». Šo vērtību varējām izcelt tikai, pateicoties pacietīgajam, zinātniski pamatotajam un mērķtiecīgajam restaurācijas procesam, kas ilgstoši norisinājās iepriekšējā muzeja direktora Dr. art. h.c. Imanta Lancmaņa viedajā vadībā,» atklāj L. Lūse.

Tālākai virzībai muzejam būs jāstrādā pie universālās vērtības definējuma pilnveides, jāveicina Rundāles pils iekļaušanās starptautiskajā apritē un jāturpina muzeja kompleksa uzturēšana atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības visaugstākajām prasībām. «Pirmā no lietām, ko es īpaši vēlos uzsvērt, ir Rundāles pils jumta pārbūves 3. un 4. kārtas turpināšana, lai visa ēka atgūtu kvalitatīvu, vēsturiskajam dalījumam atbilstošu jumta segumu. Būvdarbi tiks sākti jau tuvākajās nedēļās, un to pabeigšana plānota 2022. gada rudenī,» akcentē muzeja direktore.

L. Lūse uzskata, ka ne tikai muzejs un tuvējie novadi būs ieguvēji, ja Rundāles pils tiks iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas ir nākamais solis. Tas veicinās arī Latvijas pazīstamību pasaules mērogā un parādīs mūsu valsts kultūras daudzveidību.

Veicina interesi un attīstību
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzīst, ka šis novērtējums dos stimulu arī attīstībai nākotnē. Pašvaldības vadītājs piekrīt pils direktores teiktajam, ka ieguvējs būs novads un valsts. Viņaprāt, šis fakts, ka pils muzeja ansamblis ir UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, veicina pazīstamību, citu novadu un valstu interesi un līdz ar to – arī tūrismu un pienesumu ekonomikā.

Šis novērtējums rada prieku, tikai žēl, ka nu jau gadu stāvlaukumos pils apkaimē tūristu autobusus neredz, ekskursantu grupas vien nelielā skaitā bija vasarā, un tas viss. A. Okmanis pauž gandarījumu par sadarbību ar Rundāles pili, kas veidojusies un attīstās gadu gaitā. Pašvaldība, piemēram, noslēgusi sadarbības līgumu ar muzeju par iesaistīšanos Svitenes pils sakārtošanā un atjaunošanā.

Potenciāli – Pasaules mantojuma sarakstā
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļautās mantojuma vietas potenciāli var tikt nominētas iekļaušanai starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Lēmumu par mantojuma vietu iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā pieņem Asambleja, kas ir UNESCO LNK augstākā lēmumu pieņemšanas institūcija. Lēmumus par saraksta papildināšanu UNESCO LNK Asambleja pieņem, balstoties uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kā par mantojuma aizsardzību atbildīgās valsts institūcijas atzinumu, Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes Latvijas nacionālās nodaļas kā mantojuma profesionāļu nevalstiskās organizācijas atzinumu, kā arī uz neatkarīgo ekspertu vērtējumu. Vietējās institūcijas un eksperti vērtēja, ka nominācijai piemīt universāla vērtība kā Latvijas, tā Eiropas kontekstā, «Bauskas Dzīvei» skaidrojumu sniedz UNESCO LNK pārstāve K. Balcare.

Viņa informē, ka pēc iekļaušanas Nacionālajā sarakstā mantojuma vietām tiek dots laiks, lai pilnveidotu zinātnisko pamatojumu vietas īpašas nozīmes universālajai vērtībai un lai pielāgotu mantojuma vietas saglabāšanas un pārvaldības sistēmu starptautiskajiem UNESCO standartiem, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu nominācijas faila sagatavošanu starptautiskajam sarakstam.

Kas ir UNESCO?
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību.
Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.

Avots: unesco.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baroka pērle – starptautiski novērtēta

Kategorijas