BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimumlīdztiesība: nodarbinātība un darba samaksa

Dzimumlīdztiesība: nodarbinātība un darba samaksa

Latvijā sievietēm augstāks nabadzības risks nekā vidēji Eiropas Savienībā


Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju.

Lai gan dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (ES) regulē vairāki tiesību akti un Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām, uzsver Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti.

No visiem Latvijā nodarbinātiem iedzīvotājiem 61,6% ir sievietes. Zemgales reģionā, pēc 2020. gada CSP datiem, kopumā mīt 228 409 iedzīvotāji, no viņiem – 120 284 sievietes.

Nodarbinātības līmenis
Vīriešu nodarbinātības līmenis 2019. gadā bija par 5,8 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 68,1% un 62,3%). Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES, vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā ES vidēji sievietēm, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 1,7 procentpunktiem augstāks nekā ES.

Lai arī Latvijas likumdošana veicina dzimumu līdztiesību darba tirgū, piemēram, nodrošinot apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, tomēr vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija tieši 25 – 34 gadu vecumā (8,4 procentpunkti), kas saistīts ar ģimeņu veidošanos šajā vecuma grupā un nevienlīdzīgu mājsaimniecības un aprūpes pienākumu sadali. Mājsaimniecībās, kurās ir vismaz viens bērns līdz sešu gadu vecumam (25 – 49 gadu vecuma grupā), sieviešu nodarbinātības līmenis 2019. gadā bija par 18,1 procentpunktu zemāks nekā vīriešu.

Atalgojumu nosaka profesija un saimnieciskās darbības veids
Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (20,5%), kam seko iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (16,7%), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (23,9%) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (21,8%).

Sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās. Tomēr, salīdzinot ar ES, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2019. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 54,3% vadītāju bija sievietes (ES – 37%). Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs ir vien ceturtā daļa (25,6%) sieviešu.

Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarē, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (88,3% sieviešu), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (92,3% vīriešu).

2019. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 15,9% zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 84 centus. Viszemākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu ir 55 – 64 gadu vecuma grupā (10,1%) un senioriem no 65 gadu vecuma (10%).

Salīdzinot normāla un nepilna darba laika darbiniekus, Latvijā nepilnā darba laikā esošu sieviešu atalgojums ir par 12,4% zemāks nekā vīriešiem, savukārt normālā darba laikā strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 19,1% Latvijā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir finanšu un apdrošināšanas nozarē (26%).

Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem – 2019. gadā sieviešu bezdarba līmenis bija 5,4%, bet vīriešu par 1,8 procentpunktiem augstāks – 7,2%. Salīdzinot ar vidējo ES bezdarba līmeni, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 1,2 procentpunktiem zemāks, bet vīriešu – par 1,1 procentpunktu augstāks nekā vidēji ES.

Nepilns darba laiks

Nepilnu darba laiku, t. i., darba laiku, kas ir mazāks par 40 stundām nedēļā, 2019. gadā strādāja desmitā daļa (11,9%) nodarbināto sieviešu un uz pusi mazāk nodarbināto vīriešu (6,4%). Savukārt ES valstīs trešdaļa (31,9%) sieviešu un desmitā daļa (9,7%) vīriešu 2019. gadā strādāja nepilnu darba laiku. Augstākais nepilnu darba laiku nodarbināto sieviešu īpatsvars bija Nīderlandē, Vācijā un Austrijā, bet zemākais – Bulgārijā.

Latvijā ar katru gadu kļūst mazāk nepilnu darba laika nodarbināto. Ne vienmēr šāds darba laiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galveno iemeslu, kāpēc strādā nepilnu darba laiku, 22% vīriešu un 22,2% sieviešu minējuši iemeslu, ka nespēj atrast pilnas slodzes darbu. 21,9% sieviešu nepilna darba laika iemesls ir ģimenes apstākļi (bērna, pieaugušā aprūpe u. c.), savukārt vīrieši ģimenes ap-stākļus norādījuši 13,7% gadījumu.

Dzimumu līdztiesības indekss – nodarbinātīb
a
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss jomā «Darbs», kurā novērtē dzimumu atšķirības darba tirgū, elastību darba laikā, Latvijā novērtēts ar vērtību 74 – tas ir nedaudz virs ES vidējā (72,2). Savukārt jomā «Nauda», kur tiek vērtētas dzimumu atšķirības attiecībā uz finanšu resursiem un ekonomisko situāciju, Latvijas vērtējums ir 65,2, kas ir par 15,4 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES (80,6). Zemais vērtējums saistīts gan ar atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā.

Paskaidrojumam – līdztiesības indekss tiek vērtēts skalā 1 – 100. Viens apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.


UZZIŅAI


Latvijā dzīvo 1 026 716 sieviešu, tas ir 54% no visu iedzīvotāju skaita.
Mūspuses četros novados proporcija izlīdzinātāka, sieviešu skaita pārsvars pār vīriešiem nedaudz mazāks nekā Latvijā kopumā:
Bauskas novadā ir 11 770 sieviešu, tas ir 52% no iedzīvotāju skaita;
Iecavas novadā – 4343 sievietes, tas ir 52% no iedzīvotāju skaita;
Rundāles novadā sieviešu ir 1670, tas ir 50% (vislīdzsvarotākais novads dzimumu sadalījuma ziņā);
Vecumnieku novadā sieviešu ir 3894, tas ir 51% no iedzīvotāju skaita.