Kāds būsi, mans Bauskas novads?

2021. gada 2. marts 00:00

929

Mārtiņš Cimermanis aicina attīstīt profesionālo izglītību, stiprināt skolu Saulainē, lai nezustu atgriezeniskā saite un jaunieši paliktu novadā

Krīzes un nu jau arī reformas mūs piemeklē ik desmitgadi. Administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību vēlēšanas ir kārtējie pārbaudes «akmeņi» valstij, pilsoņu politiskajai stājai un izvēlēm. Daudziem vēl ir labā atmiņā iepriekšējās novadu reformas peripetijas, un ir pamats domāt, ka jaunā reforma ir tikai iepriekšējās likumsakarīgas sekas. Kāds būs mans Bauskas novads, kādas būs mūsu iespējas tajā dzīvot un attīstīt ekonomiskās, saimnieciskās un kultūras intereses? Un vēl svarīgāk – vai jutīsimies vajadzīgi savam novadam? Pēdējā laikā izskanējusī domu apmaiņa par mūsu četru novadu sadarbības potenciālu raisa pārdomas, vai reformas flagmanis – Bauskas novads – ir pietiekami jaudīgs un drosmīgu, radošu iniciatīvu bagāts, lai produktīvam kopdarbam saliktu kopā tā bijušās teritorijas.

Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes loceklis, kurš vada šo organizāciju kopš 1999. gada, uzsver, ka neatkarīgi no darba gaitām viņš sevi uzskata par baušķenieku un viņa mājvieta ir Ceraukste. Sadarbība ar visiem Latvijas novadu lauksaimniekiem notiek jau 30 gadu, un viņam ir iespēja arī pašreizējās aktivitātes vērtēt un salīdzināt dažādu reģionu kontekstā. Tālab arī «Bauskas Dzīve» tikās ar M. Cimermani šajā aktuālajā sarunā.

Kādi ir jūsu vērojumi un pārdomas, kuru dēļ izlēmāt veltīt laiku šai intervijai?
– Man ir svarīga mūsu novada attīstība un stratēģiskie mērķi, kādi tiks izvirzīti jaunās reformas gaitā, un kādi politiskie spēki tos īstenos. Ir divi svarīgi jautājumi: pašvaldību vēlēšanas un teritoriālā reforma. Patlaban dzīvojam tādā kā divvaldības gaisotnē, tikai jauno valdību vēl nezinām. Ko izvēlēsimies, vai pratīsim izsijāt pareizos spēkus – tas ir nopietns jautājums. Būtu bēdīgi, ja mēs atkal iekristu uz populistiem, kā tas gadījies iepriekš. Lauku novados, manuprāt, partijiskajai piederībai nav tik lielas lomas, svarīgākais ir iedzīvotāju vērtējums par kandidātu speciālistu, uzņēmēju un to, ko viņš paveicis savā jomā pirms vēlēšanām. Cilvēki vērtē padarīto. Ļoti ceru, ka tukši solījumi neradīs atbalsi vēlētājos. Varbūt ir vērts ieskatīties iepriekšējo solījumu sarakstos, lai neuzkāptu atkal uz tā paša grābekļa.
Šis jautājums ir cieši saistīts ar novadu reformu. Publiski izskanējušais par novadu nespēju vai nevēlēšanos sadarboties ar Bausku liek domāt par reformu procesu mūspusē un tā īstenotājiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir noteikusi, ka pašvaldībām, arī jaunveidojamajām, ir jāizstrādā novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ievērojot attiecīgā plānošanas reģiona stratēģiju, vienlaikus izvērtējot līdzās esošo partnerpašvaldību mērķus. Diemžēl rodas izjūta, ka ir zemūdens akmeņi, kas traucē pilnvērtīgi sākt šo procesu jaunveidojamajā Bauskas novadā. Proti, trūkst informācijas un skaidrojoša darba par to, kas tiek plānots, kur esam un kurp ejam. Protams, plāni var mainīties, bet arī par to jārunā. Bažas raisa tas, ka mūsu novadā neveidojas ieinteresēta komanda no visu četru novadu pārstāvjiem. Ar nelielu skaudību vēroju notiekošo citās jaunveidojamajās pašvaldībās, kur jau sākts nopietns darbs jauno novadu attīstības iespēju analīzē un sadarbības stratēģijas izstrādē. Bauskā pārāk maz ir dzirdams par mūsu nākotnes vīzijas kalšanu. Varbūt mani nav sasniegusi kāda svarīga informācija, bet rodas iespaids, ka pagaidām katrs atrodas savos «pareizajos» ierakumos. Vai tas mūsu kopīgai nākotnei ir par labu, šaubos.

Jums ir ieskats par notiekošo arī citur Latvijā. Vai ir kādi pozitīvi piemēri?
– Jā, veiksmīgs komandas darbs ir Ādažu novadā, Kuldīgā un citur, kur, negaidot kādu noteiktu datumu, jau tiek strādāts kopīgas attīstības stratēģijas izveidē un jau tagad var piedāvāt iedzīvotājiem konkrētas lietas. Ir iespējams atrast kompromisus un izvirzīt kopīgus mērķus.

Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie resursi mūsu novadā, mūsu potenciāls?
– Cilvēki, viennozīmīgi – tie ir cilvēki. Arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme un produkcija, ko tā dod. Taču, lai attīstītu teritoriju, ir jāņem vērā daži nozīmīgi indikatori. Manā rīcībā tādi ir kopš 2013. gada. Secinājumi nav glaimojoši: mēs novecojam, iedzīvotāju skaits samazinās, un sarūk arī ekonomiskā aktivitāte – uzņēmumu skaits. Un šie rādītāji ir svarīgi, lai spriestu par kādas teritorijas attīstības potenciālu. Mēs diemžēl taisām no realitātes atrautas stratēģijas, bet aizmirstam galveno – teritorijas dzīvotspēju nosaka iedzīvotāju skaits un tā pieaugums.

Kā to varētu ietekmēt?
– Vispirms jābūt skaidrībā par vīziju, kas un kādi gribam būt. Nākamais solis ir stratēģija, kā to īstenosim, kā veicināsim iedzīvotāju palikšanu novadā. Būvēsim mājas jaunajām ģimenēm vai pucēsim celiņus, pa kuriem staigās, visu cieņu, taču vienīgi seniori? Vai tās būs darba vietas un atbalsts mazajiem un vidējiem vietējiem uzņēmumiem un mājražotājiem, mazajiem tirgotājiem? Vai esam gatavi sava novada uzņēmīgajiem ļaudīm dot īpašas nodokļu atlaides biznesa sākšanai? Visas birokrātiski radītās stratēģijas ir tukšas un bezjēdzīgas, ja tās nerodas, izejot no iedzīvotāju vajadzībām. Mēs meklējam globālus investorus, bet aizmirstam, ka mūsu auglīgajā Zemgalē un ģeogrāfiskajā dislokācijā joprojām ir neizmantots potenciāls. Laimes lācis neatnāks no nekurienes, tas mīt tepat – mūsu vidū.

Sāpīgs jautājums ir profesionālā izglītība, Saulaine. Vai mēs kā lauksaimniecības reģions to spēsim nosargāt, lai nezustu atgriezeniskā saite un jaunieši paliktu mūsu novadā? Ir investēts sporta būvēs, bet svarīgi, kas tās izmantos. Augsta līmeņa profesionālas skolas pastāvēšana novadā ir viens no veiksmīgas attīstības stūrakmeņiem. Tikai tā mēs radām jaunus nepieciešamos speciālistus reģiona darba tirgum, tā veidojam jaunus uzņēmumus un stabilus ieņēmumus jaunajām ģimenēm. Paraugoties uz Austrumvācijas attīstības piemēru, pēc Vācijas atkalapvienošanas profesionālās izglītības attīstība bija viena no prioritātēm reģionu veiksmīgai attīstībai. Visi vidusskolas beidzēji dodas uz augstskolām, taču atgriežas retais, jo iegūst profesijas darbam Rīgā vai ārzemēs. Mums ir ļoti senas Kaucmindes un Saulaines tradīcijas, un Zemgalei vienmēr būs vajadzīgi gudri agronomi, zootehniķi, pārtikas tehnologi, mašīnbūves speciālisti, IT eksperti. Tas ir novada goda jautājums – veidot izcilu izglītības sistēmu, kas balstīta nākotnes izaicinājumu un profesiju pieprasījumā. Tas, pēc manām domām, ir visa pamats.

Bauska ir skaista vieta dzīvošanai, bet vai esam pārliecināti, ka «Rail Baltica» maģistrālē mūsu pilsētas pievārtē būs pietura? Pietura – vārti uz Eiropu? Jāatzīst, ka nepietiekami esam analizējuši šīs dzelzceļa līnijas attīstības potenciālu arī industriālā transporta koridora attīstības kontekstā. Mums šis projekts var pavērt fantastiskas iespējas izaugsmei, ja vien spēsim šo nākotni saskatīt un pārvērst spēcīgā attīstības plānā, ko varētu pārdot ne tikai saviem uzņēmējiem, bet arī ārzemju investoriem. Bauskai ir ļoti pateicīgs ģeogrāfiskais novietojums šādu plānu realizācijai.

Vai esam tikai «vieta, kur satiekas» vai vieta, kur gribas arī palikt un dzīvot? Vislabākās pārmaiņas notiek tad, ja tās rosina iedzīvotāji, jo kopējā enerģija, ko varam panākt, strādājot savam novadam, var radīt pozitīva «cunami efektu» attīstībai. Savukārt, ja cilvēki klusē un paši nesaskata dzīves jēgu, tad vienmēr atradīsies kāds, kas «no augšas» pateiks, kā dzīvot, un uzspiedīs savu viedokli. Bieži vien vienkāršas lietas birokrātiskās pārvaldēs tiek samudžinātas līdz nepazīšanai ar zemtekstu – «mēs esam sevis, nevis jūsu dēļ». Un tas ir patiesi bīstami ilgtspējīgai nākotnei.

Kas būtu no valsts puses vērā ņemams atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām un aktivitātēm?
– Valsts prezidents ir ierosinājis, ka pagastos jāievēl iedzīvotāju grupas, kas demokrātiski pārstāvētu vietējo intereses. Bet šādam risinājumam ir pretinieki, kas vēlas iecelt novada domes apstiprinātus un sev izdevīgus cilvēkus, nevis iedzīvotāju padomes pagastos un pilsētās tieši ievēlēt. Uz to vērš uzmanību arī Valsts prezidents Egils Levits vēstulē Ministru prezidentam, jo likumprojektā «Pašvaldību likums» iedzīvotāju padomes locekļu ievēlēšanas tiesības nav paredzētas, likumprojektā ir piedāvāts, ka iedzīvotāju padomes locekļus apstiprina pašvaldības dome.

Labs piemērs ir Austrija, kur vietējo pagastu vajadzības uzturēja spēkā un virzīja pašu iedzīvotāju padomes, kas nepakļāvās pilsētu domju centralizētam spiedienam. Viņi par svarīgāko izvēlējās mazo zemnieku, mazo pārstrādātāju utt. Īstā vara «uz vietām» ir vietējo cilvēku rokās. Mēs tam esam zaudējuši ticību, kas noteikti ir jāatgūst, un pašvaldību vēlēšanas ir laba iespēja kaut ko mainīt. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs savā darbā redz un jūt, ka Latvijā cilvēki ir gatavi pārmaiņām tieši vietējo kopienu līmenī.

Kādu jūs redzat lauku attīstību «zaļā kursa» kontekstā?
– Zemgales lauksaimniecība ir ļoti industrializēta. Potenciāls mūsu teritorijai vēl ir liels un neizmantots. Ir apsveicama cilvēku vēlēšanās dzīvot ekoloģiski tīrā vidē, un mums būs jāmeklē kompromisi gan likumdošanā, gan lauksaimnieciskajā praksē, kā veidot nākotni iekļaujošāku un daudzveidīgāku. Pandēmija parāda arī citas vērtības. Cilvēki dodas prom no Rīgas, meklē un atrod pat visnomaļākās vietas dzīvošanai, pat ja uz tām ved bezceļš. Taču vietās, kur jau ir labi ceļi, mājas uzrodas it kā pašas no sevis. Ceļš ir dzīvības artērija, cilvēki to atradīs un pratīs izmantot savā labā, un radīs savai darbībai pievienoto vērtību.

Birokrātiskā pārvaldībā galvenais ir sasniegt rezultātu – uzcelt sporta zāli, uzklāt asfaltu, turpretī līderības mērķis ir radīt un uzturēt savos cilvēkos plašāku, uz attīstību vērstu kontekstu – auglīgu augsni, kopīgo pamatu, kurā viss var attīstīties un visam jāattīstās, jo dažādībā ir spēks. Būsim gudri un klātesoši!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kāds būsi, mans Bauskas novads?

Kategorijas