Zupas virtuvi Bauskā un Iecavā nodrošina Pestīšanas Armija

2021. gada 2. marts 00:00

Rūpes par bezpajumtniekiem un trūcīgajiem «Covid-19» ierobežojumu laikā novados īpaši nepieciešamas

Par iedzīvotājiem, kas palikuši bez pajumtes vai maltītes, tiek gādāts arī šajā laikā – Pestīšanas Armija piedāvā zupas virtuvi un apģērbu, bet pašvaldības bez mājas palikušos ziemas sezonā ved uz patversmēm.

Zupas virtuve Pestīšanas Armijas Bauskas un Iecavas korpusā ir atvērta trīs dienas nedēļā. «Covid-19» ierobežojumu laikā tā ir īpaši nepieciešama. Zupas virtuves darbību uztur un atbalsta ziedojumi, Iecavā – arī novada pašvaldība.

Pusdienotāju skaits nav mazinājies
Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītāja kapteine Velta Udarska pastāstīja, ka zupu dala atbilstoši valstī noteiktajām prasībām – līdzņemšanai. «Mums ir logs, pa kuru pārtika tiek izsniegta. Neviens cilvēks iekšā telpās pēc zupas netiek ielaists,» sacīja V. Udarska. Zupas virtuve pieejama trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 13 līdz14. «Piedāvājumā katru dienu ir cita maltīte. Vārām sakņu zupu, biešu, svaigu kāpostu un vistas zupu ar rīsiem. Trīsreiz nedēļā piedāvājam zupu, vienreiz – otro ēdienu,» atklāja Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītāja. Viņa sacīja, ka no Bauskas novada pašvaldības atbalsta zupas virtuvei nav. Iepriekš rakstījusi lūgumu, bet atbilde un pozitīva rīcība nav sekojusi. «Vairs nekādus iesniegumus pašvaldībai nerakstu. Ēdienu gatavojam par ziedotajiem līdzekļiem. Maize sanāk visdārgākā, pārējos produktus ziedo novada iedzīvotāji,» atklāja V. Udarska.

Kapteine V. Udarska ir pārliecināta, ka «Covid-19» laikā ēst gribētāju skaits nav mazinājies. «Pie mums ik dienu nāk aptuveni 50 cilvēku, ēdienu ņem arī ģimenei. Zinu, ka daži dzīvo šķūnīšos. Tos, ko atrod guļam, piemēram, kāpņu telpā, pašvaldība aizved uz patversmi Rīgā, tā ir viņu palīdzība. Es domāju, ka tādu bezpajumtnieku ir daudz. Pašvaldībai vajadzētu vairāk rūpēties par novada cilvēkiem. Viņi tāpat reiz ir strādājuši un bijuši noderīgi,» teic V. Udarska.

«Covid-19» pandēmijas laikā Pestīšanas Armijā nav atklātu dievkalpojumu un nenotiek darbs ar bērniem.

Sadarbība ar pašvaldību
Pestīšanas Armijas Iecavas korpusa vadītāja kapteine Karīna Kozlovska atklāja, ka Iecavā uz zupas virtuvi iedzīvotāji nāk ar saviem traukiem un līdzņemšanai ņem arī jau piepildītus traukus. «Sadarbojamies ar Iecavas novada domi. Pēc zupas nāk tie, kam ir maznodrošinātā vai trūcīgā statuss. Katru dienu tie ir aptuveni 35 cilvēki. Iecavas novada pašvaldība par viņiem maksā. Patiesībā ikviens, kas vēlas paēst, lai arī dokumenti par trūcīgā statusu nav nokārtoti vai ir kādas citas grūtības, pirmdienās, trešdienās un piektdienās var nākt pēc zupas,» aicina K. Kozlovska. Pestīšanas Armijas Iecavas korpuss dienā izsniedz aptuveni 90 porcijas. «Ja Iecavas novada pašvaldība konkrētam cilvēkam nevar palīdzēt, tad aicina nākt pie mums. Ja trūkst drēbju, piešķiram arī tās,» atklāja kapteine Karīna Kozlovska. Piedāvājumā katru dienu ir dažādas zupas, tiek piedāvāti arī otrie un saldie ēdieni. «Svētkos gatavojam ko īpašu, lai radītu kaut nelielu svētku sajūtu,» stāsta Iecavas korpusa vadītāja. Viņa teic, ka pandēmijas laikā to iedzīvotāju, kuriem vajadzīga palīdzība, ir vairāk. «Daži dzīvo vecos šķūņos. Viņiem varam piedāvāt tikai siltākas segas. Sociālais dienests piešķir malku, taču tuvākās patversmes ir Rīgā un Jelgavā. Ziemā ir liels pieprasījums pēc siltām drēbēm,» pauž K. Kozlovska.

Patversmes izbūve ir dārga
Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale laikrakstam pastāstīja, ka sadarbība ar Pestīšanas Armiju ir ļoti laba. «Ja ir informācija par bezpajumtniekiem, tad viņus apsekojam. Rindas kārtībā piedāvājam pašvaldības dzīvokļus. Uz patversmēm ved pašvaldības policija. Uz ielas nevienu neatstājam, meklējam risinājumu,» sacīja S. Strautmale. Konkrētu gadījumu par sociālā dienesta palīdzību bez pajumtes palikušajiem cilvēkiem Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja gan neminēja.

Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska atklāja, ka pirms «Covid-19» pandēmijas sociālais dienests kopā ar pašvaldības policiju vienu reizi apbraukāja bez pajumtes palikušos un piedāvāja dažādus pašvaldības pakalpojumus. «Stāstījām par iespēju nomazgāties higiēnas centrā, sociālajā dienestā var vērsties ar lūgumu pēc sociālās palīdzības. Visi apsekojamie cilvēki no piedāvātajām iespējām atteicās, neviens neatnāca. Viņi teica, ka palīdzība nav nepieciešama,» skaidro D. Romanovska. «Bauskas Dzīve» jautāja, vai Bauskas reģionā būtu iespējams izbūvēt patversmi. Dina Romanovska sacīja – bezpajumtnieku skaits nav liels, taču telpu pārbūvei patversmes vajadzībām vajadzīgi prāvi līdzekļi. «Patversmei jābūt sociālo pakalpojumu reģistrā. Vajadzīgs ārsts, ir noteiktas telpas prasības. Neatmaksājas to būvēt Bauskā, lētāk sanāk cilvēkus vest uz Rīgu. Kad Latvijas Sarkanais Krusts pakalpojumus sāka sniegt Bauskas novadā, ar Latvijas Sarkanā Krusta vadību runājām, ka Garozā varētu veidot patversmi vai sniegt īslaicīgus izmitināšanas pakalpojumus. Sarunas pašvaldības līmenī ir bijušas,» pauž D. Romanovska.

Sociālā dienesta vadītāja sacīja, ka sadarbība ar Pestīšanas Armiju ir tādā līmenī, ka sociālais dienests aicina apmeklēt zupas virtuvi.

Laukos izmitina draugi vai radi
Vecumnieku novada sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča teic, ka bez pajumtes palikušu cilvēku nav daudz, jo lauku teritorijas īpatnība ir tāda, ka ļaudis paliek pie draugiem vai radiem. «Pirmspandēmijas laikā ārkārtas situācijā cilvēkam tika piedāvāta viena istaba pansionātā «Atvasara», taču pašlaik šāds pakalpojums netiek piedāvāts. Ja būtu kāds bez pajumtes palikušais, tad ar domes vadību runātu par dzīvokļa nodrošināšanu uz noteiktu laiku. Šāda vajadzība pagaidām nav bijusi,» atklāja Vecumnieku novada sociālā dienesta vadītāja I. Jankeviča.

Rundāles novada sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka Rundāles novadā nav iedzīvotāju bez pajumtes. «Agrāk tādi bija, tad pašvaldība piedāvāja izīrēt dzīvojamo platību. Šādus cilvēkus iedzīvotāji ātri pamana un par viņiem ziņo. Ar citām organizācijām nesadarbojamies, jo šādu bez pajumtes palikušo cilvēku mūsu redzeslokā nav,» sacīja K. Brūvele.

Ziemā ved uz patversmēm
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis laikrakstam pastāstīja – ja pašvaldības policija redz, ka cilvēks par sevi nespēj parūpēties, viņu ved uz nakts patversmi Rīgā. «Mums ir līgums ar Latvijas Sarkanā Krusta patversmi. Ik mēnesi aizvedam aptuveni 14 cilvēku. Pērn uz patversmi nogādājām 147 iedzīvotājus. Ir gadījies nedēļas laikā vienu cilvēku uz patversmi transportēt trīs reizes. Uz ielas ziemas sezonā nevaram atstāt, nosals,» teic B. Ostrovskis.

Reģionālās pašvaldības policijas, kas strādā arī Iecavā, priekšnieks Māris Bomiņš sacīja, ka reģionālā pašvaldības policija iedzīvotājus nogādā patversmē, ja viņi ir reibumā vai vajadzīga palīdzība. «Vedam uz patversmi Ogrē, Rīgā un Jelgavā. Tik daudzi līgumi noslēgti tādēļ, ka Rīgas patversmes ir ļoti pārpildītas. Lai nonāktu pa-tversmē, ne vienmēr jābūt alkohola reibumā, vedam arī tad, ja cilvēkam nav, kur palikt. No Iecavas novada kādus iedzīvotājus uz patversmēm sanāk vest divas trīs reizes mēnesī,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja M. Bomiņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zupas virtuvi Bauskā un Iecavā nodrošina Pestīšanas Armija

Kategorijas