Kad ar disciplīnu «klibo»

Jolanta Sēnele, bijusī baušķeniece, kas Nīderlandē kopā ar ģimeni dzīvo 13 gadus

2021. gada 2. marts 00:00

Vēstules no Nīderlandes. Kopā ar tulpju un narcišu asniem sabiedrībā lien ārā lekni pretestības «asni»

Ja vien mēs visi ievērotu tos ierobežojumus, uz ko mūs mudina… Ja vien mēs būtu tik disciplinēti kā citur… Dzirdētas frāzes? Nē, tas nav tikai par Latviju! Tieši to pašu saka nīderlandieši par Nīderlandi. «Kāpēc mēs nevaram kā Zviedrijā, un kāpēc par to ir jāsoda?» Un tam steidzīgi seko atbilde: tāpēc, ka mēs, nīderlandieši, neesam tik pašdisciplinēti kā Zviedrijā.
«Bezmaskainie» faktiski nav redzēti
Es nezinu, kā tas ir šajā pašlaik vispopulārākajā skandināvu valstī, bet Nīderlandē par «asos» (tā šeit saīsinājumā dēvē asociālus ļautiņus jeb tādus, kas atsakās ievērot pieņemtās normas) runā daudz, tomēr satikt tos izdodas reti. Distanci, kas manā mītnes zemē ir tikai 1,5 metri, te pat daži ievēro, braucot garām ar riteni. Mežā uz takas skrējējs man nespēja paskriet garām, tāpēc izmeta loku pa brikšņiem, domāju, tur sanāca visi trīs metri. Lai arī tik histēriski kā pagājušajā pavasarī cilvēki cits no cita vairs nebēguļo, tomēr distance apzināti vai nu jau gandrīz neapzināti lielākoties tiek ieturēta.

Kaut arī mums ir īpašs ārkārtas likums, kur par distances neievērošanu ir pat noteikts naudas sods, tomēr lielākoties tas skāris tikai veikalus un kafejnīcas, ne parastos cilvēkus. Arī uz sejas maskas nēsāšanu nav jāskubina. Jau oktobra vidū, kad valdība silti ieteica publiskās telpās, to skaitā veikalos, būt ar sejas masku, lielākā daļa to bez skubināšanas arī darīja. Vairākos veikalos pat nelaida iekšā bez maskas. Kad pēc pusotra mēneša sejas maska tika padarīta par obligātu tajās pašās publiskajās telpās, «bezmaskainie» faktiski nav redzēti. Pie mums saudzīgi izturas pret tiem, kam maskas nav. Sodīt var tikai policija, un tā veikalos ir reta, veikalnieki masku padarīšanu lielākoties atstājuši cilvēku ziņā.

Roku pēdējā gada laikā esmu paspiedusi tikai divas reizes, savukārt elkonis man piedāvāts neskaitāmas reizes (Nīderlandē iesaka sarokošanās vietā sasisties ar elkoņiem). Komandantstundas laikā pa mūsu ciema ceļiem gandrīz ne mašīnu nedzird un ir patīkami kluss. Cik bieži mēs mazgājam rokas, nav ne jausmas, bet pie manis ir bijuši ciemos cilvēki, kam somā ir roku dezinfekcijas līdzeklis un kas pāris viesošanās stundu laikā to izmantojuši vismaz divas reizes.

Tieslietu ministra kāzas – bez ierobežojumiem
Tomēr Nīderlande ir trešā Eiropā, kur visilgāk ir slēgtas darbavietas – 110 dienas iepretim Latvijas 31 dienai. Mana mītnes zeme jau kuro mēnesi grozās ierobežojumu striktuma augšgalā iepretim Latvijai, kas savukārt pa leju vien (zinu, ka jums tas tā nešķiet).

Izņemot distanci un roku mazgāšanu, pārējie ierobežojumi Nīderlandē tika ieviesti ar dīvainiem argumentiem. Maskas, lai atgādinātu par draudiem, ka ir epidēmija (laikam tāpēc parlamentā maskās nesēž). Skolas aizvēra, lai vecāki paliktu mājās, veikalus – lai cilvēki nestaigātu apkārt, un komandantstundu ieviesa, lai tie paši cilvēki vēl mazāk pārvietotos. Tā nu mēs jau kuru nedēļu gaidām britu variantu. Tikmēr nīderlandiešiem, kas par sevi saka, ka muti nepabaidīsies atvērt, sāk zust pacietība.

Vispār jābrīnās, ka tā tik ilgi saglabājusies. Pērn augustā tieslietu ministrs rīkoja kāzas, kur neviens no tā laika ierobežojumiem netika ievērots, arī visvecāko viesu vidū. Viņam pietika ar atvainošanos. Divu varas partiju velkoņi gan vingroja sporta klubā, gan slidoja Olimpiskajā slidotavā, kamēr parastajiem ļautiņiem tās ir slēgtas iestādes. Veselības ministrs veikalā bildējās bez maskas, un pat premjers vēl nesen atzina, ka ne reizi krīzes gada laikā nav veicis testu, jo, «ja nav simptomu, tad testam nav jēgas». Tikmēr katram Nīderlandē iebraucošajam jāuzrāda negatīvs tests, pat ja tu kā šīs zemes pilsonis atgriezies mājās.

Komandantstunda
Atlika sabiedriskajām ēstuvēm iesniegt kopēju prasību tiesā atzīt to slēgšanu par nelikumīgu, valdību konsultējošā virusologu, epidemiologu un citu speciālistu komisija jau atgaiņājas no atbildības un sakās, ka nekad neesot uzstājuši uz restorānu un kafejnīcu aizvēršanu.

Skāņo garšu mutē tikai vairoja superātrā tiesas prāva komandantstundas lietā. Nīderlandē plaši pazīstama valdības politikas kritiķu grupa «Viruswaarheid» («Vīrusa patiesība») uzstāja, ka komandanstunda ir nelikumīga un tūlīt pat atceļama, ko arī atzina tiesnesis. Valdībai pietika ar četrām stundām, lai tās pašas dienas vēlā pēcpusdienā sasauktu apelācijas tiesu, kas atlika lēmumu uz četrām dienām, bet pa to laiku ar balsu vairākumu parlamentā divu dienu laikā tika pieņemts atsevišķs komandanstundu likums. Holandieši «tvitter» smēja, ka brīvībā dzīvots tikai četras stundas.

Vēl dīvaināka šī steiga ir tādēļ, ka visas «kroņa» līknes sliecas pie mums uz leju un vispār komandantstunda tika ieviesta ar domu, ka tik uz divām nedēļām, un jo ātrāk no tās tiks vaļā, jo labāk. Tā vietā mēs to dabūjām uz vēl trim nedēļām. Jāpiebilst, ka pēdējo reizi komandanstunda Nīderlandē bija Otrā pasaules kara laikā. Nav vēl zināms, kas notiks ar sejas maskām, jo tām «derīguma termiņš» arī beidzas 2. martā.

Lai vai kā, brašajiem holandiešiem viss ir apnicis. Pavisam svaigā aptaujā 72% ir vai nu par daļēju, vai vispār visu ierobežojumu atcelšanu (par veikalu atvēršanu nobalsoja 90%). «Twitter», mūslaiku «tirgus laukumā», par vispopulārāko – 500 tūkstošu reižu piemi-nēts – tēmturi vienā dienā kļuva «#klaarmetrutte» (to tulkot varētu kā `pietiek Rutes`, Marks Rute – Nīderlandes premjers). Vai Nīderlandei ir tiešām gana ar premjeru, rādīs marta parlamenta vēlēšanas, bet tikmēr kopā ar tulpju un narcišu asniem no zemes te ārā lien arī lekni pretestības «asni».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kad ar disciplīnu «klibo»

Kategorijas