Gatavi vērt durvis apmeklētājiem

Mazie veikali tomēr vēl paliek slēgti; veselības ministrs aicina nesaukt to darbības atsākšanas datumus
Ierosinājums atsākt martā darbu tirdzniecības vietās ar platību līdz 300 kvadrātmetriem tomēr vakar, 25. februārī, valdības sēdē nav ņemts vērā.
Iepriekš ekonomikas ministra paustais «Bauskas Dzīves» aptaujātajiem vairāku mazo veikalu īpašniekiem tomēr bija devis cerību atgriezties ierastajā darba rutīnā, apkalpojot klientus ne tikai virtuālajās vietnēs, bet arī tirdzniecības telpās.
Valdība atlikusi lemšanu par nākamajiem soļiem drošas tirdzniecības ieviešanai. Plānots, ka priekšroka atsākt darba gaitas būs mazajiem veikaliem, ievērojot drošas tirdzniecības prasības, bet kad – datums netiek nosaukts. Bauskas veikalu īpašnieki dalās pieredzē par piedzīvoto un to, cik gatavi ir darba atsākšanai.
Negodīga politika
SIA «Kvēle» īpašnieks Ģirts Karpovičs kopā ar komandu ievēro visus Ministru kabineta noteikumus, apstādinot preču pieeju veikala telpās un pārejot uz to iegādi attālinātā vidē. «Kvēles» veikalā plašā klāstā tirgo elektropreces, apģērbu aksesuārus, rotaslietas, traukus. Tās visas valdības ieskatā nav pirmās nepieciešamības lietas. Mazumtirdzniecības veikala īpašnieks atzīst, ka pabalstu nesaņem. Nepārdotas ziemas sezonas preces tiekot atstātas uz nākamo ziemu. Lai iegādātos jaunās sezonas preces, uzņēmumam ir iespēja veikt šķērssubsīdiju.
Uzņēmums ir rīkojies sociāli atbildīgi pret klientiem un sabiedrību, bet Ģ. Karpoviču sarūgtina valdības negodīgā izturēšanās. «Lielie veikali «Rimi», «Maxima» un ārzemju tirgotāji var pārdot visu, taču mazumtirdzniecības vietās liegta iespēja atrasties pat vienam apmeklētājam, kamēr lielveikalā drūzmējas cits pie cita,» pauž uzņēmējs.
Nedomā padoties
Daudzi cīnās par to, lai viņu viedoklis par veikalu atvēršanu tiktu sadzirdēts. Tiem, kuru plauktos ir pirmās nepieciešamības preces, lielu problēmu nav. Šim sektoram pieder Māra Gļaudas un Māra Freimaņa vadītā SIA «MGM» ar saimniecības un higiēnas preču veikalu «Veltas centrs» un veikalu «Lapa». Tā kā šajās vietās tika nodrošinātas arī pirmās nepieciešamības preces, tirgotavas neslēdza. Bija iespēja iegādāties preces arī attālināti, piezvanot uz norādīto tālruni. Līdz ar to mazumtirdzniecības veikalā nav sezonālo preču pārpalikuma.
«Mūsu veikali strādā jau 25 gadus, un nav pat domas padoties šajā krīzes situācijā. Sekojam līdzi pircēju vēlmēm, mūsu prioritāte ir nodrošināt, lai viņi būtu apmierināti,» stāsta M. Freimanis.
SIA «Enzik» īpašniece Aiga Kizne kopā ar veikala «Apavu namiņš» komandu līdz šim ir strādājusi attālināti, cītīgi veidojot interneta veikalu. Viņa stāsta, ka darbinieki ir nodrošināti ar dīkstāves pabalstu. Arī A. Kizne ir pieteikusies pabalstam, bet joprojām to nav saņēmusi.
Daļu neizpārdoto ziemas sezonas preču uzņēmums dāvā trūcīgajām ģimenēm, daļu – tirgo ar atlaidēm, ir arī tādas lietas, ko novieto noliktavā līdz nākamajam gadam. Jaunās kolekcijas preces pasūta pusgadu iepriekš. Lai par precēm varētu samaksāt, atliek cītīgi strādāt. «Mēs cīnīsimies un nepadosimies, strādāsim un esam gatavi strādāt,» pauž A. Kizne.
Rosīgi darbojas
Saimnieciskās darbības veicējs Vismants Šulcs, kurš vada datoru un foto salonu, arī līdz šim ir rosīgi darbojies. Mazumtirdzniecības veikalā iespējams saremontēt datoru un, iepriekš pasūtot, iegādāties datortehnikas preces. Fotostūrī top fotogrāfijas. Šāda darbošanās līdz šim bija atļauta. «Veikala darba vietā esam nobarikādējušies. Vienīgā brīvā pieejamā vieta, lai fotografētos, ir atstāta klientam, pārējais viss ir aiz barjeras,» stāsta V. Šulcs.
Viņš nesaņem valsts pabalstu. Galvenais – ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai papildinātu plauktus ar jaunām precēm. «Mums nav kā apģērbu veikalā, jo netirgojam sezonas preces. Protams, ir sortiments, kas ir pieejams tiem, kam prece nekavējoties nepieciešama,» tā
V. Šulcs.
Valdība atliek lemšanu
«Kā noprotams no Operatīvās grupas sanāksmes minētajiem rādītājiem, līdz ar šo ierobežojumu ieviešanu darbu atsāks astoņi tūkstoši tirdzniecības vietu un 16 tūkstoši nodarbināto. Tie ir pakalpojumi, kurus izmantos plaša sabiedrības daļa, nevis individuāli, kā, piemēram, skaistumkopšana. Cilvēku kustība, kas varētu veidoties šo veikalu atvēršanas sakarā, varētu būt daudz lielāka nekā patlaban,» valdības sēdē ceturtdien sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts, akcentējot, ka, ņemot vērā jaunā vīrusa paveida izplatību, nākamo nedēļu laikā pat varētu runāt nevis par ierobežojumu samazināšanu, bet par jaunu ierobežojumu ieviešanu.
Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzskata, ka, atļaujot darboties mazajiem veikaliem, cilvēki nedosies uz lielveikaliem tādā skaitā, kā tas ir novērojams pašlaik. Patlaban cilvēki dodas masveidā uz lielveikaliem, stāv ārā rindās un bieži vien neievēro distanci, aģentūrai LETA sacīja S. Ģirģens.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»