Kāpēc dārzkopim vajadzīga plānošana?

Tikpat svarīgi kā cilvēki ir ražošanas resursi
Ziema atkāpjas acīmredzami, un agrīnāko kultūru dārzkopjiem un stādu audzētājiem sācies rosīgs sējas laiks. Lai gan laikapstākļi vēl izspēlēs daždažādus jokus, pavasaris nenovēršami tuvojas. Iespējams, ir atlicis kāds brīvāks brīdis un ir vērts ieklausīties MĀRA NARVILA, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākā speciālista dārzkopībā, pārdomās un ieteikumos par dārzkopja darbu plānošanas nozīmi gada griezumā.
Sociālie tīkli un reklāma
Laiks ir kļuvis par vienu no dārgākajiem resursiem, kāds ir mūsu rīcībā. Daudzi piekritīs, ka «laiks skrien vēja spārniem». Pateicoties sociālajiem tīkliem, mēs esam ļoti spēcīgi socializējušies, jo esam sociālas būtnes, un pandēmijas laiks parāda, kā jūtamies, kad mums šo iespēju atņem vai būtiski ierobežo.
Ļoti daudz laika mēs tērējam saziņai – mutiskai, ar foto, video materiāliem – un darām to katru dienu. Mūs «uzmeklē» atbilstošas tematikas reklāmas, mēs savukārt izveidojam foto, video sižetus, kas atspoguļo noteiktas darbības, preces un pakalpojumus; aktīvi sekojam darbībām sociālajos tīklos, un katrs atsevišķi sevi pozicionējot gan caur uzņēmumu, gan individuāli, nesam «ziņas» katru dienu; mēs tiekam atpazīti, mūsu darbības tiek izsekotas, un prece vai pakalpojums pieprasīti. Saziņas tehniskās iespējas, ko piedāvā «Facebook», «Instagram», «Twitter», ir milzīgas. Bet kur tajā visā vieta dārzkopībai?
No vienas puses, mums sociālie tīkli laiku atņem, no otras puses, dod iespēju dzīvot mūsu pakalpojumiem un mūsu saražotajai precei, gurķiem, ķirbjiem vai āboliem, ļauj atrast ceļu pie sava pircēja. Neizejot no savas ražošanas zonas, varam potenciālajiem pircējiem sniegt ieskatu gan par ražošanas procesu, gan loģistiku, gan dārzeņu vai augļu piedāvājuma veidu, un tas cilvēkos rada tik nepieciešamo uzticību.
Tādēļ darbošanās sociālajos tīklos patlaban ir daļa no saimniekošanas dārzkopībā. Tie dārzkopji, kas to sapratuši, veiksmīgi izmanto šīs iespējas. Ražošana saimniecībā ir cieši saaugusi ar loģistiku un informāciju sociālajos tīklos.
Kontakts ar cilvēkiem
Kā noskaidrojām, laiku mēs varam patērēt nelietderīgi un tajā pašā laikā lietderīgi, palīdzot saviem augļiem un dārzeņiem sākt ceļu pie patērētājiem. Lai panāktu to, ka mēs tomēr spējam kontrolēt un vadīt savu dārzkopja laiku, bez visu procesu saskaņotas plānošanas neiztikt. Bieži dzirdēts teiciens, ka skrienam kā vāveres ritenī. Lai mums būtu iespēja no tā izvairīties, jāiemācās saplānot procesi visa gada garumā. Kāpēc laiks tiek ieekonomēts, mērķtiecīgi plānojot? Tā mēs savlaicīgāk visu varam izdarīt, neko nepalaižot garām, bet, galvenais, iegūstam kontroli pār visiem procesiem, un tas arī ir mūsu mērķis.
Runājot par laika vektoru, der ielāgot daudzas svarīgas lietas. Viena no tām: kādi cilvēki pēc sava darba ritma strādā jūsu uzņēmumā – cīruļi vai pūces? Cilvēks, protams, pie daudz kā pierod, bet savu izcilāko potenciālu, vislabāko produktivitāti viņš parādīs tikai sev atbil-stošākajā aktivitātes periodā. Cīruļiem – rīta cēliena darbi, pūcēm – vakara. Kāds teiks, ka tas ieviesīs sajukumu, ja katrs strādās, kad gribēs. Taču savā spēju maksimumā cilvēks var izdarīt daudz vairāk (arī nopelnīt), darbs padodas, viņš rīkojas drošāk un radošāk, iespējas kļūdīties minimālas, un rezultātā visi ir apmierināti. Šāda pieeja var būt ģimenes lokā, un tiklab attiecībās starp saimnieku un strādniekiem. Svarīgs aspekts, kas laiku palīdzēs ietaupīt, – dot iespēju cilvēkiem iesaistīties procesos, motivēt domāt līdzi tam, ko dara, un izprast darāmā saistību ar nākamajiem procesiem, tātad justies atbildīgam.
Cilvēcīgas attiecības un savstarpēja uzticēšanās ilgtermiņā ļauj arvien efektīvāk veikt dārzkopības ražošanas procesus. Tāpēc svarīgi, lai strādnieki pilnvērtīgi atpūstos, atjaunotu savas darbaspējas un nepazaudētu interesi par darāmo. Izlietojot pareizi laiku vienā vietā, jūs to ietaupīsit citā. Jaunas informācijas iegūšana atkal var uzlabot noteiktus tehnoloģiskos procesus, padarot tos ātrākus un efektīvākus, – to var attiecināt gan uz cilvēkiem, gan ražošanas tehnoloģijām un resursiem. Ikdienas mijiedarbība un kontakts ar cilvēkiem, kas strādā pie jums, ir ļoti svarīgi. Jo vairāk acu pāru redz procesus uz lauka, siltumnīcā, noliktavā, jo lielākus rezerves uzlabojumos varat pamanīt. Ja līdzdomāšana un ieinteresētība izpaudīsies ikvienā ģimenes loceklī un strādniekā, pat nepamanīsit, kā soli pa solim saimniekošana kļūst arvien efektīvāka un tiek ietaupīts laiks.
Veidot saimniecībā ikdienas darba piezīmes vai fiksēt faktus, procesus, notikumus ir diezgan nepateicīgi un prasa noteiktu piespiešanos, bet rezultāts ir tā vērts. Piezīmes ciešā mijiedarbībā ar plānošanu sniedz ievērojamus rezultātus. Tādēļ viens veids, kā labajām idejām izdzīvot, ir tās pierakstīt, pat ja tās šķiet nedaudz kosmiskas. Idejas materializēšanās sākums ir tās pierakstīšana.
Resursi, to patēriņš un ekonomija
Neiespējami kaut ko saražot vai pārdot, ja mēs nepatērēsim noteiktu daudzumu resursu. Tikpat svarīgi kā cilvēki ir ražošanas resursi. Plānojot gadu, mēs nevarēsim iztikt bez degvielas, taras, noteiktām detaļām tehnikai. Mums būs nepieciešami dažādi materiāli, piemēram, polietilēna plēve, agrotīkls, pretinsektu tīkli, dažādi darbarīki un palīgmateriāli – auklas, sienamie materiāli, marķieri, etiķetes un, protams, vēl daudz kas cits. Kā jebkuri resursi, tie visi prasa finanses. Tieši plānošana palīdzēs saprast, kad un kurā brīdī mums šie resursi būs vajadzīgi, un līdz ar to ļaus savlaicīgi plānot nepieciešamos resursus. Svarīgi saprast, cik ilgi saimniecība var iztikt ar saviem resursiem un kad būs nepieciešama papildu nauda apgrozāmiem līdzekļiem. Savukārt saražotās produkcijas pārdošana dos ienākumus, kas palīdz sabalansēt naudas apgrozījumu. Viens no dārgākajiem resursiem ir degviela. Šajā gadījumā svarīga ir jebkuras mehanizētās operācijas analīze, kas ļaus samazināt, piemēram, braucienu skaitu. Piemēram, ja mums ir pietiekams taras daudzums ābolu novākšanai, nav svarīgi – kastes vai konteineri, tad mēs varam samazināt braucienu skaitu uz dārzu un pilnvērtīgi izmantot kā traktora jaudu, tā laiku, ko tas patērē braukājot.
Kā to visu sakārtot?
Pirmais, kas nepieciešams, – visām audzējamām kultūrām izveidot veicamo darbu sarakstu. Tam labi noderēs piezīmes, kas ir veiktas iepriekšējos gados. Ja plānošanu veicam pirmo gadu, tas būs darbietilpīgāk. Otrs, vēl grūtāks darbs, salikt šos darbus vertikālā plaknē tabulā rindās uz leju, bet laika grafiku nedēļu izteiksmē – kolonnās horizontālā plaknē. Un viss gads kā uz delnas! Gada plānu, protams, var reducēt uz katru konkrēto nedēļu. Tas pierādīs, ka laiks strādā jūsu labā, un atklās, kad un kādus resursus jums vajadzēs. Bet galvenais, cik daudz naudas nāksies tērēt un cik un kurā brīdī sāksit izdotos līdzekļus atpelnīt. Jau vienas sezonas pieredze ļaus novērtēt šādas plānošanas priekšrocības. Lai veicas!
Mūsu stratēģiskais plāns tiek veidots gada griezumā
Hēlija Stepanoviča-Monkeviča, dārzkopības uzņēmuma SIA «Letis» īpašniece Iecavas novadā, «Bauskas Dzīvei» komentēja divus jautājumus: vai uzņēmumā notiek plānošana, kādi ir tās galvenie principi, un kā tiek strādāts ar cilvēkiem un viņu potenciālu?
«Plānošana ir nepieciešama un vajadzīga, pat obligāta, tas vispār atvieglo dzīvi, bet it īpaši, ja darbs saistīts ar ražošanu. Pasūtījumu plānošana un produkcijas pārdošanas ieņēmumi ir cieši saistīti, un plānveidīga sabalansēšana ir nepieciešama, lai neiestātos haoss. Mūsu stratēģiskais plāns tiek veidots gada griezumā, kas balstās sezonas darbu norisē no marta līdz oktobrim. Tā ietvaros, protams, var būt nelielas izmaiņas kādas kultūras platību samazināšanā vai palielināšanā. Piemēram, pagājušais gads bija ļoti neprognozējams, un par šo arī nav zināms, kā tirgus «uzvedīsies». Tā kā esam integrētās lauksaimniecības uzņēmums, tad fiksēt procesus ir obligāti, ne tikai noderīgi.
Neveiksmes gadījumā var vieglāk atrast vājās vietas un analizēt kļūdu cēloņus. Galvā nevar visu paturēt un arī nevajag, kaut gan iesācēji to cenšas darīt. Mums strādnieki fiksē novērojumu informāciju sev un reizi nedēļā ieraksta uzņēmuma kopējā grāmatā.
Uzņēmumā strādājošie ir ļoti vērtīgs resurss, un mums ir svarīgi, lai viņi būtu iesaistīti un atbildīgi. Ar cilvēkiem ir jārunā, jāizskaidro lietas būtība un jāpanāk, lai viņi saprot katras darbības jēgu un nozīmi. Tad var cerēt uz rezultātu, īpaši, ja runa ir par jaunievedumiem. Jā, noteikti, ir vērts iespēju robežās ļaut cilvēkam darīt to, kas viņam padodas vislabāk, tad produktivitāte noteikti ir augstāka. Esmu novērojusi, ka piemērotu darbiņu var atrast ikvienam, ja vien cilvēks vēlas labi strādāt.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»