BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gluži kā līgava kāzu kleitā

Aina Ušča

2021. gada 26. februāris 00:00

50
Gluži kā līgava kāzu kleitā

Atjaunots Bauskas luterāņu baznīcas vēsturiskais altāris


Bauskas evaņģēliski luteriskajā Svētā Gara baznīcā uzstādīts nesen restaurētais 17. gadsimta altāris. Draudzes vecākais Guntis Macpans atjaunoto altāri salīdzina ar līgavu kāzu kleitā. Dievnama altārdaļā veikts arī velvēto griestu un sienu kosmētiskais remonts. 
Altāri restaurēja Bauskā reģistrētais uzņēmums «Intarsija», kam ir liela pieredze sakrālo ēku atjaunošanā un speciālistu darba augsta profesionāla meistarība. Latvijas muzeju un antikvāro mēbeļu kolekcionāru vidē SIA «Intarsija» pazīstama kā zinātniskās restaurācijas principus viskonsekventāk ievērojošā privātā darbnīca.

Arī kosmētisko remontu altāra daļā veica vietējā firma «Kaskāde 19» (vadītājs Ēriks Pažemecks), kas pirms diviem gadiem restaurēja Svētā Gara baznīcas dienvidu fasādi. Apbrīnojams uzņēmuma sasniegums ir 2020. gadā rekonstruētais Bauskas pils skatu tornis. Ārkārtas situācijas dēļ to pagaidām nav iespējams apmeklēt.

Vairāki finanšu avoti
Par altāra atjaunošanu stāsta Guntis Macpans: «Projekts noritēja vairākos posmos. Vispirms mākslas zinātnieks baušķenieks Dainis Bruģis veica izpēti. Izveidojām tāmi un sākām meklēt finansējumu. Draudzes sagatavoto restaurācijas projektu iesniedzām Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu glābšanas programmā un Valsts kultūrkapitāla fondā. Finansējumu saņēmām. Vienlaikus izsludinājām ziedojumu vākšanas kampaņu, kurā aktīvi iesaistījās draudzes locekļi un citi sabiedrības pārstāvji.
Restaurācija sākās 2017. gadā, bet 2020. gada nogalē nozīmīgais darbs bija paveikts. Nepieciešamo finansējumu saņēmām pa daļām. Vispirms altāri demontējām un pārvedām uz firmas «Intarsija» darbnīcu, kur meistari to atjaunoja.

Koka konstrukcijas bija viscaur ķirmju sagrauztas, vairāki fragmenti atgādināja sūkli, kam pieskaroties pirksti iegrima virsmā. Restaurācija bija sarežģīta, jo sabojātos fragmentus nācās aizstāt ar jauniem koksnes ielāpiem, bet pārējās daļas iekonservēt un nostiprināt. Tagad, ienākot dievnamā, cilvēki pat nespēj iedomāties, ka 17. gadsimta izcilā iekārta ir gluži kā no jauna atdzimusi. Draudzei bija ļoti laba sadarbība ar restaurācijas firmu un mākslas zinātnieku pētnieku Daini Bruģi. Tas ir nenovērtējams darbs kultūras vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm.»

Cildina kolēģu darbu
«Bauskas Dzīve» sarunu turpina ar SIA «Intarsija» valdes locekli restauratoru vecmeistaru Jāni Cepli. Viņš min savus kolēģus, sertificētus restauratorus Edgaru Ruku, Aivaru Bukovski, Rolandu Rimicānu un Rolandu Novicki, kā arī detaļu zeltītāju restauratori Lauru Matildi Ikerti.
 
Visi  piedalījās Svētā Gara baznīcas vēsturiskā altāra atjaunošanā. Jānis Ceplis skaidro, ka altāra cokola daļas 90 procenti bija neatgriezeniski sabojāti, tāpat arī  daudzi profili un dekoratīvie elementi. Iekārtas restaurācija meistariem bija nopietns izaicinājums, taču bija uzkrāta liela pieredze.

Pirms dažiem gadiem SIA «Intarsija» restaurēja Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīcas oriģinālo ikonostasu, kā arī Codes luterāņu baznīcas, Bērsteles luterāņu baznīcas, Lielvircavas luterāņu baznīcas kanceli, pat nerunājot par daudziem līdzīgiem pasūtījumiem citviet Latvijā.
 
Tagad SIA «Intarsija» meistari turpina restaurēt Bauskas Svētā Gara luterāņu dievnama 17. gadsimta lūgšanu solu, ko pabeigs tuvākajos mēnešos. Nākotnē paredzami vairāki svarīgi darbi – vēl viena lūgšanu sola un kanceles restaurācija. Atjaunošanu gaida vēl daži unikāli iekārtojuma priekšmeti.

Grūtības un prieks
Bauskas luterāņu baznīcas altāra detaļu zeltītāja rundāliete Laura Matilde Ikerte šim darbam veltīja 2020. gada vasaras visus mēnešus. Viņa atzīst: «Uzdevums bija ļoti komplicēts, kaut gan zeltīšanā man ir gana liela pieredze. Ilgākais un grūtākais ir  sagatavošanas process.

Altāra dekoratīvo elementu daži fragmenti bija saglabājušies no 17. gadsimta, bet citi – jau vēlāka laika atjauninājumi. To struktūra atšķīrās. Senās detaļas ir ļoti, ļoti trauslas, tāpēc vajadzēja būt ārkārtīgi saudzīgai. Sagatavošanas posma obligāta daļa ir pētniecība. Tā man ļoti patīk.

Mājas bibliotēkas grāmatās aplūkoju Latvijas dievnamu seno altāru attēlus, lasīju speciālistu skaidrojumus un komentārus. Turklāt man radās ekskluzīva iespēja par jebkuru jautājumu konsultēties ar mākslas zinātnieku Daini Bruģi. Tās bija izglītojošas un iedvesmojošas sarunas.  

Man ir neizsakāms prieks par atjaunoto altāri. Cik labi, ka vēl vienu senatnes pērli Bauskā mums izdevās izglābt! Reizēm gan ļaujos filozofiskai apcerei, domājot par to, kas senatnē un mūsdienās daudzus cilvēkus motivē atvēlēt līdzekļus dievnamu celtniecībai un atjaunošanai. Slavu un popularitāti taču var iegūt ātrāk un vienkāršāk. Gods kalpot Dievam – tā, manuprāt, ir atslēga.»