Pastaigām plaša teritorija

2021. gada 26. februāris 00:00

Dosimies dabā! Carnikavas promenāde, priedes, jūra un Vācieša kalniņš

Kamēr ceļojumu galamērķos iespējams apmeklēt vien vietas un objektus ārpus telpām, divi baušķenieki ik nedēļu nolūko kādus pastaigu maršrutus, kas sasniedzami vienas dienas laikā. Vietas izvēlē svarīgs nosacījums ir iespēja kārtīgi izstaigāties dabā un vietās, kur sniegs tomēr nesniedzas līdz viduklim, kā arī uzzināt ko jaunu.

Pa sniegotu taku uz jūru
Nedēļas nogales izbraukumam izvēlējušies Carnikavu, un izrādījās – bija vērts.
Kad Carnikavā veiksmīgi atraduši sākumu gājēju promenādei uz jūru, varēja pārliecināties, ka promenādi dabas parka «Piejūra» teritorijā vietējie ļaudis un atbraucēji šajā ziemā ir īpaši iecienījuši. Autostāvlaukums pilnībā bijis aizņemts, mašīnu izdevās novietot vairāku simtu metru garajā virknē ielas malā. Šķitis, ka promenāde būs pārpildīta ar gājēju plūdiem. Tāpēc izvēlējušies doties pa vienu no sniegā iemītajām takām caur priežu mežu. Pa ceļam šķērsojot plato, no lielā sniega attīrīto promenādi, atklājās, ka tur tomēr nav lielas drūzmas un cilvēki var ērti izmainīties ar pretimnākošajiem.

Lielā teritorija un jūras krasts pastaigu baudītājus gana izkliedējis. Zināms, ka jūra ik reizi izskatās citāda, bet šoreiz tā šķita nekad neredzēta. Ūdens aiz nelielās ledus joslas – kā sastindzis mierīgā pelēkumā bez mazākās viļņošanās, un jūra pilnībā apklususi. Diena bija apmākusies, ainavā valdīja tikai trīs krāsas – dažādu nokrāsu pelēkā, baltā un brūnā. Pludmalē kā neparasts akvarelis izskatījās iepriekš putenī veidojies sniega un smilšu sajaukums. Ceļotāji bija vienisprāt, ka skats atgādina kafijas ar putotu pienu attēlu tasītē. Pastaigu cienītāji pa vienam, diviem un ģimenēm bija redzami pludmales joslā, cik vien tālu sniedzās skats.

Aplausi par vingrošanu
Atpakaļceļā iegriezušies promenādes sākuma vietā, kur līdzās citai informācijai par dabas parku «Piejūra» atklāja interesantu mudinājumu. Ilustrētā plakātā atrodamas norādes un ieteikumi, kā teju četru kilometru pastaigas laikā veikt vienkāršus elpošanas vingrinājumus, tie atkārtojami desmit pieturas vietās, turklāt norādīts arī vēlamo vingrojumu skaits dažādām vecuma grupām. Izpildījuši norādīto vingrojumu pēdējā pieturvietā, ceļotāji ievērojuši arī pēdējo norādi plakātā «Aplaudē sev par lielisku pastaigu un vingrošanu!».

Promenādes sākumpunktā izbraukuma tirgotāji apmeklētājiem piedāvā uzkodas, arī karstus dzērienus un ēdienus. Bet, tā kā vēlējušies kaut imitēt «smalku» pusdienošanu, devušies uz kafejnīcu «Tīne». Tur piedāvājumā bija plaša ēdienu izvēle līdzņemšanai, un ceļotāji par maltīti nebija vīlušies, kaut arī – baudītu automašīnā.

Gauja – neierasti plata un mierpilna
Laba pastaigu un upes vērošanas vieta iebraucējiem, kā arī nozīmīga praktiska būve ikdienas gaitām vietējiem cilvēkiem ir gājēju tilts pār Gauju. Pie tilta ierīkotajā laukumā, kur bija sastājušās vairākas automašīnas, kā atgādinājums par pulcēšanās aizliegumu bija redzams patrulējošs pašvaldības policijas auto. Tilts paredzēts gan gājējiem, gan velosipēdistiem un savieno novada centru ar Gaujas ciemu. Uz četrus metrus platās tilta ietves vietas pietiek gan steidzīgajiem, gan tiem, kas vēlas pabaudīt Gaujas ainavu. Nostaigājot pa tiltu turp un atpakaļ, pieveikta puse kilometra.

Ja ir vēlēšanās sevi apbalvot ar dienā uzkāpto pakāpienu skaitu un vērot Gauju no dažādu līmeņu skatpunktiem, var izmantot vairākas kāpnes, kas ved augšup un lejup uz vairākām pusēm no tilta. Gauja netālu pirms ietekas jūrā pārsteidza ar tai neierasto platumu. Pilnībā pārklājusies ar ledus un sniega segu, tā dusēja ziemas mierā, līdzīgu noskaņu raisot vērotājiem. Upe, ko apdzejojis arī šai pusē apglabātais dzejnieks Ojārs Vācietis, viņam Gauja ir «Latvijas kaklarota».

Portrets zibens pāršķeltā plaknē
Kā maršruta galapunktu bija ieplānots apmeklēt dzejnieka Ojāra Vācieša atdusas un piemiņas vietu Carnikavas kapsētā. Lai nokļūtu Siguļu ciemā, šķērsojot Gauju ar auto, bija jāatgriežas uz A1 šosejas. Kapsētā, kas izvietojusies uz 23 metrus augstas kāpas, ceļš uz dzejnieka atdusas vietu ved pa galveno eju augšup. Uzskatāmi izvietotās norādes nācējus uzved pašā kapu kalna virsotnē, kur O. Vācieša kapavietā izveidots skulpturāls memoriāls.

Piemineklis krietni pārsniedz kapu pieminekļa apjomu gan izmērā, gan mākslinieciskajā izpildījumā. Granītā kaltais portrets attēlots zibens pāršķeltā plaknē, kas simboliski ilustrē dzejnieka īso, trauksmaino dzīvi un daiļrades šķautnes. Kā vēsta pašvaldības vietne carnikava.lv, ar Carnikavas novada pašvaldības, valsts un ziedotāju finansiālu atbalstu ir īstenota arhitektes Ingūnas Rībenas iecere, kuras pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma «Zibens pareizrakstība» poētika, un piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā. Savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru. Projekta īstenošanā iesaistīti arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, akmeņkalis Guntis Pandars.

O. Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse stāsta: «O. Vācietim paticis Carnikavas kapu kalns – kad viņi ar Ludmilu tur staigājuši, pavasaros kokos dziedājuši putni, kalna galā rudeņos sausās lapās čabinājušies eži. Tādēļ viņš šo kalnu izvēlējies un savu izvēli pat apstiprinājis dzejolī.»

Lai atsvaidzinātu savus iespaidus par O. Vācieša atstāto mantojumu un kādu mirkli ilgāk pakavētos pie memoriāla, baušķenieki sev par prieku un dzejniekam par godu sarīkojuši nelielu dzejas lasījumu no līdzi paņemtās grāmatiņas.

Ojārs Vācietis

CEĻŠ
Pie visa, kā eju,
es eju kājām.

Es gribu atnākt
un nevis – ierasties.

Bez ceļa piekusuma.
Bez ceļa vientulības.
Bez sevis satikšanas.
Bez ilgošanās pēc tevis.

Es gribu pienākt
un nevis – uzrasties.

Bez attāluma.
Bez soļiem.
Bez soļu balss,
kas runā
neizrunājamo.

Jā, es noplēšu daudz zoļu,
bet es nenoplēšu daudz
cilvēku.

UZZIŅAI

Promenāde uz jūru Carnikavas novadā atklāta 2018. gada novembrī. Projekta mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūru. Latvijas mērogā promenāde ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā. Tā vijas cauri dabas parkam «Piejūra» un atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc būvniecība noritēja īpašos apstākļos, izturoties saudzīgi pret dabu.

Promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu (jāmin, ka sniegotajā laikā šis krāsu vilnis gan bija zem sniega segas). Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma. Iebūvēts apmeklētāju skaitītājs ļauj novērtēt, cik daudz apmeklētāju izmanto taku.

Avots: carnikava.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pastaigām plaša teritorija

Kategorijas