Darba aizliegums pakļauj nabadzības riskam

Vairākums skaistumkopšanas jomā strādājošo ir pašnodarbinātie vai
patentmaksātāji. Vērojot situāciju un stingros ierobežojumus, ir
pamanāms, ka skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām
«Covid-19» krīzē. Arī Bauskas pusē strādājošie skaistumkopšanas
speciālisti kritizē valsts atbalstā piešķirto līdzekļu apjomu un
kārtību, kā tam var pieteikties, atzīstot tos par pazemojošiem un
nevienlīdzīgiem salīdzinājumā ar citās nozarēs nodarbinātajiem. Daļa
Bauskas novada skaistumkopšanas speciālistu neslēpj sašutumu un dalās
emocijās par sūrajiem apstākļiem.
Tikai īrei un komunālajiem maksājumiem
Manikīra,
sejas un permanentā grima procedūru veicēja Evija Voltere vērtē, ka
aizliegums strādāt skaistumkopšanas nozari ir iegrūdis pagrīdē. Pāreja
no darbīgās ikdienas uz vairāku mēnešu pārtraukumu ir sagādājusi
grūtības daudziem speciālistiem. Būdama patentmaksātāja, E. Voltere
neslēpj, ka sniegtais valsts pabalsts viņai šķiet smieklīgs.
Skaistumkopšanas speciālistei valsts sniedz pabalstu 300 eiro apmērā,
taču ar šo summu iespējams segt vien kabineta īri un komunālos
maksājumus.
Situāciju nedaudz atvieglo iekrājumi un dzīvesbiedra
finansiālais atbalsts. Lai arī Evija nesaskaras ar pārmērīgi lielām
problēmām, viņa jūt līdzi kolēģēm, kurām klājas daudz bēdīgāk un būs
jāpamet skaistumkopšanas procedūru telpas, jo ar piešķirto pabalstu nav
iespējams izdzīvot.
Iztiek no iekrājumiem
Sejas un
permanentā grima speciāliste Kristiāna Bonāte aizliegumu sniegt
pakalpojumus skaistumkopšanas nozarē vērtē diezgan neitrāli. Viņa nav
pieteikusies un nesaņem valsts atbalstu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt,
tāpēc, ka pabalsta summa skaistumkopšanas speciālistiem nav pietiekami
liela, lai normāli dzīvotu. Otrkārt, viņa neredz jēgu šādam pabalstam un
riskē, ka pēc tam tas būs valstij jāatmaksā.
Esošajā situācijā
skaistumkopšanas speciālistiem ir grūti izdzīvot. Kaut arī K. Bonāte ar
šo problēmu tiek galā nedaudz vieglāk, jo pirms ārkārtējās situācijas
bija izveidojusi iekrājumus, viņa nenoliedz, ka kopumā dzīve tagad šķiet
sarežģīta. Taču viņa saprot, ka nav vērts nemitīgi nervozēt, jo
situāciju nav iespējams ietekmēt. Atliek vienīgi pielāgoties.
Grib dzīvot, nevis izdzīvot
Ir
cilvēki, kas neslēpj bažas par esošo situāciju, tomēr savu viedokli
vēlas paust anonīmi. Kāda baušķeniece teic: «Ja man būtu jāizvēlas
strādāt vai saņemt atbalstu, viennozīmīgi strādātu.» Tāpat kā liela
daļa, viņa ir neizpratnē, kāpēc skaistumkopšanas nozarē liegta iespēja
strādāt, salonos ikdienā nepulcējas liels skaits cilvēku, un ir ierasts
apkalpot klientus pēc pieraksta.
Skaistumkopšanas speciāliste
saņem valsts pabalstu, taču arī viņa par tā vērtību nav sajūsmā.
Aprēķinot dzīvokļa īri un komunālos maksājumus, kas ziemā ir krietni
lielāki, no piešķirtā pabalsta atliek vien sīknauda. «Lai kāds no
Ministru kabineta pamēģina izdzīvot ar šādu summu! Viņi diemžēl
nesaprot, ka, neskaitot rēķinus, ir nepieciešams nodrošināt ģimeni. Es
gribu dzīvot, nevis izdzīvot, strādājot varu nopelnīt vairāk, nekā
saņemot pabalstā,» sūrojas speciāliste.
Izmanto laiku lietderīgi, saskata pozitīvo
Aizliegums
strādāt būtiski palielinājis meistaru finansiālo slogu, jo darba telpas
īres maksu un rēķinus neviens nav atcēlis. Skaistumkopšanas meistare
Zane Rīgerte, kas pieaudzē, laminē skropstas un sniedz vaksācijas
pakalpojumu, uzsver, ka valsts pabalsts viņai piešķirts. Summa ir
pietiekama, lai segtu obligātos maksājumus.
Runājot par
izdzīvošanu, viņa teic, ka nauda ietaupās, jo nav plašu iespēju, kur
aizbraukt vai aiziet. Vislielākās grūtības meistare saskata tajā
aspektā, ka nav iespējams darīt darbu, kas ir izvērties par viņas
sirdslietu. «Ļoti pietrūkst klientu un komunikācijas,» saka Z. Rīgerte.
Zane
lieki netērē savus spēkus, raizējoties par situāciju, kuru nav
iespējams mainīt, brīvo laiku viņa izmanto lietderīgi – savai izaugsmei,
pērkot un klausoties dažādu meistaru piedāvātos seminārus tiešsaistē.
«Tas notiek visā pasaulē, tādēļ mums jāmācās pielāgoties un pieņemt visu
jauno un mainīgo,» tāds ir Z. Rīgertes ieteikums.
Friziere
Sindija Švāģere ar valsts atbalstu ir nodrošināta. No vienas puses, viņa
jūt prieku par to, ka šādu pabalstu sniedz, bet, no otras puses, nevar
noliegt, ka, apmaksājot visus rēķinus, gandrīz nekas nepaliek pāri.
Izdzīvot ar to, kas ir, ikvienam ir izaicinājums.
Sindija uzsver, ka
viņai trūkst komunikācijas ar klientiem. Taču viņa saskata arī ko
pozitīvu – var vairāk pievērsties sev, rast jaunus hobijus un veltīt
laiku ģimenei. «Mēs varam būt neapmierināti vienmēr, tāpēc neatkarīgi no
situācijas ir jācenšas saskatīt gan plusus, gan mīnusus,» pauž Sindija
Švāģere.
Profesionālie kursi atcelti
Skaistumkopšanas
speciāliste Viktorija Švabe no valsts nesaņem nekādu atbalstu. Viņa
pieaudzē skropstas, laminē skropstas un uzacis, ir vizāžiste. Plānos ir
apgūt arī friziera profesiju. Taču apturēts ne tikai darbs un peļņas
avots, bet arī kursi, kas saistīti ar friziera profesiju.
Jūtot
pārmērīgu spriedzi un bažas, V. Švabe atskārtusi – vienīgais veids, kā
izdzīvot un rast kaut kādu ceļu, lai uzlabotu situāciju un gūtu peļņu,
ir strādāt pārdošanas nozarē internetā, vadīt seminārus, vebinārus vai
arī veidot sadarbību sociālajos tīklos.
Bez vīra atbalsta neiztikt
Arī
manikīre Sanda Adrišūna norēķinās par komunālajiem maksājumiem un
kabineta īri, kurā viņa diemžēl tagad nevar atrasties. Lai arī viņa bija
patentmaksātāja, no valsts nesaņem nekādu pabalstu –, esot bērnu
kopšanas atvaļinājumā, viņu atzīmēja kā nenodarbinātu personu. Pēc bērnu
kopšanas atvaļinājuma Sanda centās pieteikties pabalstam, taču prasību
noraidīja. «Man pateica, ka es savā lādītē neko neesmu likusi, lai no
tās tagad ko izņemtu,» stāsta S. Adrišūna.
Daudzām
skaistumkopšanas meistarēm šajā laikā klājas grūti, un nav citu variantu
kā dzīvot uz dzīvesbiedra rēķina. Arī Sanda nenoliedz, ka bez vīra
atbalsta neredzētu ceļu, kā rīkoties, lai savilktu galus.
Kosmetoloģe
Vineta Rimševica par esošo situāciju nesūdzas – tā krasi atšķiras no
pārējiem skaistumkopšanas speciālistiem, jo darbs cieši saistīts ar
medicīnas nozari. Tā kā kosmetoloģe bijusi patentmaksātāja, viņai no
valsts piešķirts pabalsts 500 eiro apmērā. Valsts pabalsta nodrošināšanā
liela nozīme ir tam, vai esi pašnodarbināta persona vai
patentmaksātājs. «Ja sievietei jāuztur viens vai divi bērni un jānomaksā
visi rēķini, tad, protams, ar šādu summu nav iespējams izdzīvot. Ja ir
otra pusīte un tiek veidots kopīgs ģimenes budžets, tad situācija ir
nedaudz vieglāka un izdzīvot ir iespējams,» spriež V. Rimševica. Šoreiz
ir otrs variants, un tādēļ esošie apstākļi nesagādā īpašas problēmas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»