Siltumnīcā zeļ pusotra tonna sīpolu

2021. gada 19. februāris 00:00

Sēšanas un stādīšanas darbi ir klāt. Citviet jau tiek steidzināti sīpolloki, kā Mežotnes pagasta Garozas ciema «Ciņos», kur saimnieko Gundega un Ģirts Vismaņi.

«Ciņos» ir viena apkurināma siltumnīca, galvenās rūpes par to ir Gundegai. Lai gan Ģirta atbildībā ir visi zemes darbi, ziemas aukstumā kurināšanā palīdz arī viņš.

Gundegai Vismanei, pašnodarbinātajai, pavasara rūpes jau klāt. Loku steidzināšanai ielikta pusotra tonna sīpolu. Sīpollociņus Gundega plānojusi realizēt Rīgā. Vēl iesētas un jau sadīgušas atraitnītes un leduspuķes. Pasūtīti 700 petūniju jaunstādu spraudeņu, kurus iegādāsies piektdien. Tos vispirms iestādīs nelielos podiņos, lai apsakņojas, bet vēlāk pārstādīs tirdzniecībai paredzētos podos. Gundega Vismane ar dārzkopību nodarbojas kopš 2014. gada.

Siltumnīcu saimniecībām pašlaik vēl esošo sniegu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils rosina izmantot kā mitruma avotu. Bet ārpus siltumnīcas sniegs ir lielisks siltuma nodrošinājums augiem.

Lai nodrošinātu ar sniegu mitrumu siltumnīcā, Māris Narvils iesaka: «Lai desmit kvadrātmetru siltumnīcā augsni varētu samērcēt ar sniegu vien, tā vajadzēs daudz. Ja augsne jau ir pietiekami mitra, pietiks ar 15 cm labi sablīvēta sniega. Savukārt irdens sniegs būs nepieciešams vismaz 30 cm biezumā. Ir skaidrs, ka zem jumta esošā augsne, ko no rudens vairs nelaista, nekad nebūs pietiekami mitra. Tas nozīmē, ka ar irdenu sniegu siltumnīcu var pilnīgi droši piemest pilnu līdz jumta daļai.»

Tāpat sniegu var izmantot ne tikai siltumnīcas iekšpusē, bet arī ārpusē. Tā kā sniegs ir ļoti labs siltuma izolētājs, tad, pieberot to siltumnīcas ārpusē ziemeļu, daļēji austrumu un daļēji rietumu pusē, var iegūt lielisku siltuma izolāciju. Kamēr sniegs nokūst, tas var dot siltumnīcai papildu labus siltuma resursus, kas noder, ja agri plānots ko siltumnīcā sākt darīt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Siltumnīcā zeļ pusotra tonna sīpolu

Kategorijas