Mežs pasargā no vēja

2021. gada 19. februāris 00:00

Dosimies dabā! Ložmetējkalns sniegotā ziemā

Kad tuvējie Bauskas un apkaimes parki un pastaigu vietas šoziem izstaigātas kā nekad, ir vērts pameklēt vietas Latvijas kartē, kur vēl nav būts. Iespējams, starp tām ir tādas, kas tieši sniegotā ziemā raisa spēcīgākas izjūtas nekā vasarā.

Kāds pāris no Bauskas par galamērķi brīvdienas pavadīšanai dabā izvēlējies 90 km attālo Ložmetējkalnu Tīreļpurvā Jelgavas novadā. Nosprieduši – tur būs iespēja garākai pastaigai mežā un varbūt arī kāpiens 27 metrus augstajā skatu tornī.

Neatkārtojamas skulptūras
Norāde šosejas malā vēsta, ka līdz Ložmetējkalnam pa meža ceļu atlikuši trīs kilometri. Ieraugot diezgan šauro ziemas celiņu un tam gar malām tuvu piekļāvušos brangos kokus, kā arī stāvās grāvju nomales, radās šaubas par iespēju izmainīties ar pretim braucošu auto. Tā kā vietas mašīnas novietošanai pie šosejas nebija, un pašiem ceļiniekiem pastaiga sešu kilometru garumā var izrādīties par garu, riskējuši braukt pa šauro celiņu uz priekšu. Kad bez pretimbraucēju sastapšanas bija izdevies pieveikt nedaudz vairāk par kilometru, iepriecināja laukums, kur varēja novietot braucamo.

Gājiens pa meža celiņu, ko abpus ieskauj piesnigušas egles un citi koki, bija kā pastaiga pasakainu tēlu galerijā. Sniegs uz katra koka, zara un celma bija izveidojis neatkārtojamas skulptūras. Spriežot pēc dzīvnieku atstātiem pēdu nospiedumiem sniegā, arī viņi iecienījuši šo mežu.

Skatu torni nemēģina «iekarot»
Kad galamērķis bija sasniegts, varēja skatīt, ka Ložmetējkalns šajā dienā piesaistījis visai maz interesentu – stāvlaukumā varēja saskaitīt vien duci automašīnu. Te apmeklētājiem, kas vēlas pastaigas, ir, kur izklīst, – vairākos virzienos no kalna ved mazi celiņi. Atsevišķas ģimenes izmantoja grilēšanas iespēju izveidotajā atpūtas vietā. Dažāda slīpuma nogāzēs prieku laisties no kalniņa izbaudīja gan lielāki, gan mazāki ziemas prieku cienītāji.

Pagājušajā pavasarī, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos, uz laiku bija slēgts skatu tornis. Tagad tas ir atvērts, bet nebija redzams neviens drosminieks, kurš vēlētos to «iekarot». Vien mazs šunelis veikli uzskrēja līdz torņa pirmajam stāvam. Iespējams, sapratis, ka bieza, noslidināta ledus valnīša klātie pakāpieni var izrādīties bīstami, arī viņš ātri vien atgriezās uz zemes. Tā Ziemassvētku kauju vietas aplūkot no augšas šajā reizē ceļotājiem neizdevās.

Ja paveicas uzkāpt tornī līdz pašai augšai, esot iespējams vērot panorāmu 30 km rādiusā. Noteikumos rakstīts, ka kāpšana aizliegta, ja tuvojas negaiss vai vēja ātrums pārsniedz sešas balles. Kā uzzināt, kad ir sešas balles? Skaidrots – tad ir vējš, kas kustina koku pamatzarus. Tas rosināja pavērot zaru kustēšanos. Atrodoties mežā, šķita, ka valda bezvējš, arī apakšējie zari bija mierīgi. Taču, palūkojoties augšup, atklājās, ka vējš diezgan spēcīgi šūpo koku galotnes. Gūta atziņa – mežs ir piemērotākā pastaigu vieta vējainai dienai.

Liek aizdomāties par skarbo kara laiku
Pie atpūtas laukuma izvietotajā tūrisma informācijas stendā var izlasīt konspektīvu aprakstu arī par Ziemassvētku kaujām. Tur izvietoti daži vēsturiski fotoattēli, kas kontrastē ar blakus esošajām mūsdienu bildēm un raisa asociācijas ar redzēto filmā «Dvēseļu putenis». Kauju laikā ziema frontes līnijā bijusi tikpat balta, bet sals – stiprāks. Mūsdienu cilvēks patiesībā nemaz nevar iztēloties to dienu smagos apstākļus, ko piedzīvoja karavīri. Taču, apmeklējot Ložmetējkalnu sniegotā ziemā, varēja vairāk aizdomāties par skarbo kara laiku un cilvēkiem tajā – aukstumā, ar nepietiekamu ēdienu un nāves briesmām pavisam tuvu blakus. Jelgavas reģionālā tūrisma centra sagatavotajā aprakstā var lasīt, ka Ložmetējkalnā notika lielākā militārā operācija Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā – Ziemassvētku un Janvāra kaujas, kas sākās 1916. gada 23. decembrī (pēc vecā stila). Operācijas mērķis bija, uzbrūkot gar abiem Lielupes krastiem, pārraut vācu pozīcijas un atbrīvot Jelgavu. Krievu armijas galveno trieciengrupu veidoja latviešu strēlnieku vienības. Strēlnieku pulki pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma vācu pozīcijas Ložmetējkalnā un Mangaļu māju rajonā. Janvārī vācu karaspēks sāka pretuzbrukumu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas. Tas daļēji izdevās, bet Ložmetējkalns palika neieņemts. Kauju laikā latviešu strēlnieku daļas zaudēja 37 procentus karavīru sastāva.

Kilometru garais atpakaļceļš ar auto līdz šosejai ceļotājiem sagādājis pāris nervus kutinošus mirkļus, kad uz šaurās brauktuves bija jāsastopas ar pretī braucējiem. Izvēloties drošāko taktiku – vietu apstāties meklēt pirmajam – veiksmīgi sasnieguši šoseju. Lai remdētu izsalkumu, devušies uz dažus kilometrus attālo «Lāču» maizes ceptuves kafejnīcu. Turpat veikaliņā kā noderīgus suvenīrus var iegādāties arī dažādus neparastus našķus, kas citviet tirgotavās nav redzēti. Kad iegādātās pusdienas, sēžot automašīnā, bija notiesātas, gandarīti devušies mājup. Vēl viena diena svaigā gaisā, un vēl viena nozīmīga Latvijas vieta ir redzēta.

UZZIŅAI

- Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir valsts nozīmes vēstures piemineklis – vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā. Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par Pirmā pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām.

- Savu nosaukumu Ložmetējkalns ieguva jau Pirmā pasaules kara laikā, jo vācu armija šo vietu bija ļoti spēcīgi nocietinājusi. Ziemassvētku kauju laikā Ložmetējkalna apkārtnē latviešu strēlnieku vienības izcīnīja savas asiņainākās kaujas Pirmā pasaules kara laikā. Laika gaitā Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. 1977. gadā Ložmetējkalnā uzstādīja piemiņas akmeni, kam 1993. gadā pievienoja plāksni ar tekstu: «Ložmetējkalns – latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņai.»

- Ložmetējkalns ir daļa no Garās kāpas, 18,5 m augsts un 70 – 300 m plats.

Avots: vietas.lv.

INTERESANTI

Februāra sākumā pētījumu un konsultāciju kompānijas «Kantar» veiktajā aptaujā noskaidrots – absolūtais vairākums jeb 88% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem šajā, 2020./2021. gada ziemā, ir nodarbojušies ar fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, un no viņiem 75% visvairāk iecienījuši pastaigas dabā.

Avots: Sanda Apsīte, «Kantar» mārketinga vadītāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežs pasargā no vēja

Kategorijas