Cilvēciskā vājība ir tērēt vairāk nekā nopelnīt

2021. gada 19. februāris 00:00

Finanšu sakārtošanu var sākt ar nevajadzīgo tēriņu šķirošanu

Finanses ir būtiska dzīves joma, un raizes par tām ietekmē arī attiecības ģimenē, pašpārliecību, darba sniegumu – par to ir pārliecināta finanšu konsultante Zane Logina.

Viņa neslēpj, ka personīgās pārmaiņas finanšu jomā piedzīvojusi patēriņa kredīta formēšanas brīdī pirms pieciem gadiem. «Sapratu, ka daru kaut ko nepareizi un esmu nonākusi situācijā, kurā nekad negribēju būt. Dzīvē bieži cilvēkam ir jāklūp, lai sāktu mācīties jaunas prasmes.»

Atrast liekos izdevumus
«Es toreiz strādāju bankā. Mana alga bija virs 800 eiro. Un pēkšņi sapratu, ka arī mani vidējie mēneša nevajadzīgie tēriņi ir gandrīz tikpat lieli. Pēc viena izglītojoša semināra es skaidri apjautu, ka šajā situācijā, kurā biju iekļuvusi, negribu palikt. Šodien es uzklausu ļoti daudz citu līdzīgu stāstu. Kad runāju ar cilvēkiem par finansēm, vidējie nevajadzīgie tēriņi mēnesī ir vairāki simti eiro,» stāsta Z. Logina.

Viņa uzsver, ka vien retais izvēlas mainīt savus finanšu paradumus un parūpējas par savu finanšu «veselību». Biežāk tas notiek brīdī, kad cilvēks piedzīvo dzīves «zemo punktu», un tad viņš sāk domāt nopietnāk. Liekie tēriņi ir viens no pirmajiem soļiem, ar ko katrs var sākt, lai iemācītos pārvaldīt savu naudu un to uzkrāt. «Liekie tēriņi ir viss, ko varējām neiztērēt un kas nedod atpakaļ labumu. Cigaretes, alkohols, bulciņas, desmitais šampūns un piektais līdzīgais kurpju pāris – šīs lietas sevi «neatpelna». Tā ir summa, ko būtu iespējams uzkrāt vai novirzīt ātrākai parādu atmaksai.»

Nevainot valdību
Z. Logina norāda, ka 2020. gada pirmais «Covid-19» vilnis, protams, ietekmēja daudzu ienākumus. Cilvēki nespēja vairs segt pat nepieciešamos izdevumus.

«Kredītsaistībām tika ņemtas kredītbrīvdienas, ienākumi samazinājās, tika zaudēts darbs. To, ka kaut kas nav kārtībā ar finansēm ģimenēs, apliecināja lielais parādu slogs. Tendence, ka «man līdz algai nepietiek», nav valdības jautājums. Par savu naudu ir jāparūpējas katram pašam, jo tikai tu pats esi atbildīgs par veiktajām izvēlēm, tēriņiem un naudas tērēšanas paradumiem,» uzsver finanšu konsultante.

Līdzīgi kā ar jebkuru citu dzīvē nepieciešamo prasmi – arī naudu pārvaldīt katrs var apgūt. Ir tikai jāgrib iemācīties un jāmeklē iespējas.

Krāt var iemācīties
Z. Logina novērojusi, ka lielākā daļa cilvēku ir iemācīti tērēt, nevis krāt. Viņa māca – krāšana ir kā tāds muskulis, un, ja tu neproti atlikt vienu eiro no saņemtajiem desmit, tad nemācēsi to darīt arī no 100 un 1000 eiro.

«Kad bērnam uzdāvina naudu, kāda ir viņa pirmā doma? Visbiežāk – «ko es varēšu nopirkt?». Arī izglītības sistēmā par naudu māca daudz nevajadzīgu lietu, bet diemžēl neiemāca, kā nopelnīt, kā veidot uzkrājumus, kā plānot budžetu. Neiemāca, kā radīt naudu. Patiesībā ar krāšanu ir diezgan vienkārši. Jābūt sistēmai, piemēram, ka es no visas naudas, kas man mēneša laikā ienāk, desmit procentu uzkrāšu – samaksāšu sev pirmajam!»

Daudzi finanšu eksperti māca domāt procentos, nevis skaitļos. Tas ir viens no mazajiem padomiem, kuru pielietojot var piedzīvot, ka – jo vairāk nopelni, jo vairāk vari iekrāt! Pirmā vieta, kur būtu jāiemācās par attieksmi pret naudu un tās krāšanu, ir pašu ģimene.

Pirmās zināšanas par finansēm
Ja ģimenē nemāca par finansēm, tad nevar sagaidīt, ka 18 gados bērns zinās, kā ar naudu rīkoties.

«Nevajag vecākiem paļauties, ka to iemācīs skolā! Uzskatu, ka finanses ir viena no elementārajām lietām, par ko būtu jārunā vecākiem, citādi mēs audzinām patērētāju sabiedrību, nevis ražotājus. Šodien viss – gan televīzija, gan sabiedrība – mums māca «nopirkt jaunāko auto» un «iegādāties dārgāko telefonu», bet mazāk runā un māca, kā šīm lietām naudu nopelnīt. Arī izglītības sistēmā vajadzētu atjaunināt jautājumus par finansēm,» uzskata Z. Logina.

Viņa skaidro, ka arī psihoterapijā valda uzskats – bērns jau no agra vecuma spēj apgūt zināšanas, kā rīkoties ar naudu. Viņa vēl iesaka vecākiem lielisku mācīšanās rīku – klasisko spēli «Monopols». «Tā ir izcila spēle, tajā varam gan vērot savus bērnus, gan pastāstīt, kā strādā nauda. Diezgan bieži šajā spēlē parādās raksturi un ieradumi. Ja cilvēks iekļūst parādos «Monopolā», tad, visticamāk, viņš arī reālajā dzīvē atrodas kredītu jūgā. Esmu pārliecināta, ka ikviens vecāks savam bērnam vēl to labāko. Neviens negrib redzēt, ka bērns 20 vai 30 gadus mokās, atdodot kredītus. Tieši tādēļ par naudu jāsāk mācīt jau ģimenē,» uzsver Z. Logina.

Nauda ietekmē attiecības
Pastāv doma, ka nauda ir attiecības, un, kā es izturos pret naudu, tā es izturos pats pret sevi. Z. Logina, mācot cilvēkus par finansēm, bieži uzdod arī dažādus uzdevumus, kas vairāk palīdz iepazīt savas personības šķautnes. Izprotot sevi, savus paradumus, ir iespēja apgūt nepieciešamo attieksmi pret naudu.

«Ikdienā cilvēki izmanto naudu, neiedziļinoties, gluži kā garām skrienot. Un līdzīgi ir arī ar attiecībām. Arī tajās bieži trūkst dziļuma, trūkst ieklausīšanās sevī vai cilvēkā, ar ko esi kopā. Manuprāt, naudas un attiecību kvalitāte pat ļoti sader kopā,» uzsver Z. Logina.

Nauda ir bieži sastopams lielo strīdu iemesls ģimenēs. Cilvēki ļoti daudz ko neizrunā, nevienojas, kurš ir pelnītājs un kurš – taupītājs. «Viens manu draugu pāris, kas par desmit gadiem ātrāk atmaksāja hipotekāro kredītu, ietaupīja ap desmit tūkstošiem eiro un savās attiecībās ļoti redzami piedzīvoja otro medusmēnesi. Savukārt citam pārim, kam, no malas skatoties, redzams, ka nav vienošanās par finansēm ģimenē, attiecībās ir strīdi, dusmas un aizvainojumi,» saka Z. Logina.

Jāizvērtē paradumi
«Tu pats esi atbildīgs par to, kur pašlaik atrodies finansiālajā jomā, un esi atbildīgs arī par to, kur atradīsies pēc pieciem gadiem šajā jomā. Ja nezini, kā nokļūt punktā, kur naudas jautājumi ir sakārtoti, ir jāsāk apgūt jaunas zināšanas un jāpielieto praksē. Jebkurš brīdis ir ideāls laiks, lai sāktu mācīties un attīstītu jaunas prasmes.

«Tā nav nejaušība, ja esi nonācis līdz jautājumiem par finansēm. Ir tikai jāgrib darīt un mācīties, lai personīgi piedzīvotu šajā jomā jaunu izraušanos, prasmes un svaigu skatījumu. Pirmais, ar ko noteikti katrs var sākt, – izvērtēt savus esošos paradumus. To var darīt, paņemot konta pārskatus vai visus mēneša čekus un sīki izpētot, kur nauda «aizgājusi», kurās kategorijās un cik daudz naudas ir aizplūdis. Ja tie ir nevajadzīgie tēriņi, tad tā potenciāli ir summa, ko varēts iekrāt vai novirzīt parādu segšanai. Tālāk var uzrakstīt mērķi – kāda būtu finanšu situācijas vēlamā aina gada beigās. To sasniegt palīdzēs atbilde uz jautājumu – kas nepieciešams, lai nokļūtu tur, kur vēlies. Uz zelta paplātes neviens šodien nevienam neko nepienes. Ir pašam jāgrib dzīvot labāk un pilnvērtīgāk!» uzsver Z. Logina.

IETEIKUMI

Finanšu konsultantes Zanes Loginas padomi:
1. Zini, cik nopelni un cik iztērē!
2. Esi zinošs, kur tava nauda aiziet!
3. Izanalizē tērēšanas paradumus!
4. Atrodi liekos tēriņus, pasaki tiem «nē!»!
5. Novirzi tos uzkrājumiem vai parādu apmaksai!
6. Iemācies veidot uzkrājumus!
7. Ģimenē izrunājiet visu par savām finansēm!
8. Māci bērniem apieties ar naudu!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cilvēciskā vājība ir tērēt vairāk nekā nopelnīt

Kategorijas