Triumfa gads izglītībā izpalicis

2021. gada 12. februāris 00:00

Jaunas pārmaiņas ienāk, bet vecās problēmas paliek

Pēc ilgas gatavošanās, programmu veidošanas un daudziem citiem pasākumiem 2020./2021. mācību gadam bija jākļūst savā ziņā par triumfa gadu izglītības jomā – visās skolās sākās kompetenču izglītības ieviešana. Tomēr «Covid-19» un citas problēmas triumfam pat neļāva sākties.

Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novada jeb topošā apvienotā Bauskas novada skolu pedagogi tiešsaistē 20. janvārī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Kopumā pedagogi bija sagatavojuši 58 jautājumus, uz kuriem tieši ministre gan neatbildēja, izvēloties vispārējas atbildes un paužot cerību, ka tādā veidā atbild arī uz šiem jautājumiem. Tomēr diskusija liecināja, ka joprojām nav zudušas visas pēdējos gados minētās problēmas.

Viss atkarīgs no saslimstības
Tiešsaistes laikā bija pieslēgušies apmēram pusotrs simts interesentu – lielākā daļa bija pedagogi.

Gan diskusijas laikā, gan tagad I. Šuplinska neslēpj, ka skolas darbība būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas. «Ja saslimstība būs gana augsta, tad 9. klasē atsakāmies no eksāmeniem un piedāvājam monitoringa darbus. Tie domāti skolēniem, lai pārliecinātos, kuras prasmes un zināšanas sagādā grūtības un kuras skolēns ir apguvis, neskatoties uz ierobežojumiem. Monitoringa vērtējums būs ceļa karte skolotājiem, kā strādāt turpmāk. Šādus darbus gatavos Valsts izglītības satura centrs,» informēja I. Šuplinska.

Vidusskolā cer atgriezties vismaz pie konsultāciju grafika. Plānots, ka būs trīs obligātie eksāmeni, savukārt neobligātos varot izvēlēties, ja tos pieprasa izglītības iestāde, kur plāno studēt nākotnē.

Ministre pauda viedokli, ka jaunais mācību saturs šajā situācijā savā ziņā palīdzēs. «Kā rīkoties, ja nepaspēj apgūt tēmu? Pirmais, kas ir jāņem vērā, – jaunais standarts ir būvēts pēc principa, ka trīs gados piedāvātais saturs atkārtojas ar padziļinājumu nākamajā posmā. Tā ir atslēga absolūti stabilam stundu plānošanas mehānismam,» uzskata ministre.

Pavisam cits dzīves modelis
Kā risinājumu pašreizējā situācijā ministre saskata domāšanas paradigmas maiņu un izglītības paradigmas maiņu. «Vecajā ekonomikas modelī bija gana skaidrs – cilvēks virzās pa ekonomikas kāpnēm, iegūst augstāko izglītību un piepilda savu dzīvi. Jaunajā ekonomikas modelī viss tik strauji mainās, ka pierodam pie mūžizglītības – ja gribu būt sekmīgs savā nozarē, visu mūžu ir jāuztur sevi profesionālajā formā. Tas ir absolūti kas cits un bieži vien konfrontējošs ar ierasto dzīves ritmu zelta vecumā, kāds ir arī man,» pauda I. Šuplinska.

Pārmaiņas esot jāpieņem arī pedagogiem. Skolotāju loma nemazinoties, bet jāapzinās, ka pedagogs pilnveido savas prasmes visu mūžu. «No tā nav jābaidās. Mainās skolotāja loma, pedagogam ir jāiemācās – informācijas gadsimtā viņa atbalsts vairs nav viens mācību līdzeklis. Atbalsts ir tas, cik lielā mērā iemācīs bērnu strādāt ar avotiem un iesaistīt arī viņu mācīšanās procesa organizēšanā. Ja skolotājs ar klasi veic kopradi un kopdarbu, tad šī brīža izaicinājumi kļūst saprotami. Tāpēc tā ir domāšanas paradigmas maiņa,» stāstīja ministre. Viņa uzsvēra, ka arī no izglītības jomas vadības puses ir svarīgi pašlaik to zināšanu pieredzi, kas ir katram pedagogam, kā strādāt ar skolēnu un materiālu, salāgot ar pašreizējo standartu.

Reizēm gan jāatzīst, ka ir problēmas ar mācību materiāliem. «Mācību līdzekļu paraugi ir aizkavējušies 1., 4., un 10. klasei. Augustā bija gatavi, bet izdevniecības kapacitāte nebija uz to spējīga,» atzina ministre.

Pāries uz 40 stundām
Sarunā skāra arī pedagogu atalgojumu. I. Šuplinska pastāstīja, ka turpmāk kā vienas slodzes atskaites sistēma izvēlēts 40 stundu darbs. Bijusi diskusija par 36 vai 40 stundām, un lielāks skaits aptaujāto atbalstījis otro variantu. Paredzēts, ka ne vairāk par 80 procentiem no slodzes būs kontaktstundas. Pašlaik atalgojums ir 790 eiro par 30 stundu darbu, bet plānots 1053 eiro par 40 stundu darbu.

Iecerēts arī mainīt modeli «nauda seko skolēnam», izveidojot četrus finanšu grozus klasēm – līdz septiņiem skolēniem, no septiņiem līdz 11, tad no 12 – 20 un no 21 – 25. «Vēlamies saprast, kā izrēķināt klases groza izmaksas un cik maksā optimāls mācību process,» atzina ministre.

Vēl aizvien aktuāla tēma ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu un skolotāju slodžu savienošana. «Stājoties amatā, ar visām pašvaldībām diskutējām arī par šo. Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu apmaksa ir pašvaldību ziņā, un ir daudz pašvaldību, kas šo diskrimināciju bija likvidējušas. Bija doma, ka valsts varētu pārņemt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, bet tam vajadzēja papildus 50 miljonus eiro. Piedāvājām pretim pašvaldībām pārņemtu brīvpusdienu finansējumu – 19 miljonus eiro,» atcerējās I. Šuplinska. Cik varēja saprast – vienošanos nepanāca.

Profesionālās skolas
Aktīvi jautājumus par profesionālo izglītību uzdeva Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības pedagogi. Jautātājs norādīja, ka moduļu izglītības segumam tehniskajos priekšmetos nepieciešams milzīgs finansējums. Rezultātā mazās profesionālās izglītības iestādes pamazām apzināti likvidē vai apvieno ar citām. «Profesionālo skolu vebinārā diskutējām, ka valstī ir vien pāris skolu, kam ir viss nepieciešamais segums materiālās bāzes ietvaros. Kā mēs varam runāt par profesionālās izglītības kvalitāti, ja 70 procentos skolu nav pilnvērtīgas bāzes? Varam lepoties ar Rundāles novada pašvaldības palīdzību skolas glābšanā, taču vai problēma nav redzama jau sistēmas maiņas sākumā? Kāda ir vīzija par materiālās bāzes pilnveidi visās profesionālajās skolās? Vai ministrija paredz tam finansējumu nākotnē?» vaicāja pedagogs.

Savā atbildē ministre norādīja, ka šāda pāreja notika 2016. gadā, kad izglītības iestādēm bija divas iespējas – kļūt par valsts tehnikumu vai palikt pašvaldībām. Par otrajām rūpējas pašvaldības, bet pirmās mērķtiecīgi iekļāva programmā, kas paredzēja lielus ieguldījumus. «Valsts kontroles ziņojums parāda, ka jau tagad ieguldītais finansējums īsti sevi neattaisno, jo tas ir saistīts ar skolu piepildījumu ar audzēkņiem. Kad piešķīra finansējumu tehnikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija rēķinājās ar audzēkņu piesaistes palielinājumu. Iznāca dažādi, piemēram, Daugavpilī ir trīs profesionālās iestādes, kur viena cīnās ar audzēkņu trūkumu, viena uzņem vairāk, viena viduvēji,» sacīja I. Šuplinska.

Ministre atzina, ka noteicošās šajā situācijā ir skolas vadības spējas un prasmes. Profesionālajām skolām jāfokusē mērķtiecīgi sava uzmanība uz stiprajām pusēm.

Pedagogu reāli netrūkst
Pedagogi atkal vērsa uzmanību tādai problēmai kā skolotāju trūkums reģionos. I. Šuplinska atbildēja, ka, pēc viņas domām, skolotāju trūkuma problēmas nav. «Analizējot skolu piepildījumu un slodžu struktūru, skaidri redzam, ka vairāk nekā 40 procentiem skolotāju likmes ir zemākas par pusi. Pamatot, ka tas ir skolotāju trūkums, ir sarežģīti. Sistēma ir nesakārtota, bet vai var teikt, ka ir skolotāju trūkums, es nezinu. Esam rosinājuši Saeimas izglītības komisijai kā variantu divas sadarbības formas, ko skola var slēgt. Gan piesaistīt augstskolu mācībspēku, īpaši vidusskolā, vai sadarboties ar kādu no vecākiem, izglītojot viņu, lai vecāks atbalstītu skolēnu un atbalstītu skolu,» stāstīja ministre.

Viņa norādīja, ka 2018. gadā pedagoģijas studijas beidza 1571 students un 85 procenti no viņiem aizgāja strādāt uz skolām.

Uzmanība – lauku bērniem

Jautājumu par profesionālo skolu materiālās bāzes nodrošinājumu komentē Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktore
Dace Rozentāle:
«Kāds ir redzējums par profesionālās izglītības attīstību nākotnē – tas ir jautājums, kas tiešā veidā jārisina valstsvīriem. Mūsu kā profesionālās izglītības iestādes lauku reģionos – Kurzemē un Zemgalē – prioritāte ir lauku bērni.
Par mazo skolu apvienošanu ar citām un materiāltehnisko nodrošinājumu – tas ir viens no iemesliem, kādēļ 2015. gadā Saulaines skolu pievienoja Kandavas lauksaimniecības tehnikumam. Bija nepieciešamība nodrošināt labāku materiāltehnisko bāzi un likumsakarīgi – labāku izglītības kvalitāti. Līdz ar pievienošanu Saulaines struktūrvienības izglītojamajiem ir pieejami Kandavas resursi praktisko apmācību norisē. Pašlaik intensīvi strādājam attīstības stratēģijas izveidē. Tieši Saulainē ir mērķis aktualizēt darba vidē balstītās mācības, lai izglītojamie praktiskās iemaņas varētu apgūt reālā darba vidē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Triumfa gads izglītībā izpalicis

Kategorijas