Opozīcijas pārmetumi saņem pretsparu

2021. gada 9. februāris 00:00

271

Pirms lielā novada izveides Bauskas domes deputāti pievērš uzmanību vairākām problēmām: festivālu organizācija un saglabāšana; bibliotēkas ēka; miljoni aizņēmumos

Bauskas novada domes sēdē budžeta diskusiju gaitā pārmetumu krustpunktā nokļuva gan kultūras joma, gan novada prioritātes, gan nepārtraukti pieaugošās novada parādsaistības. Uz pārmetumiem novada vadība atbildēja, tiesa, ne visur kliedējot šaubas.
Sēdē, kas notika 28. janvārī, vienojās par risinājumu labāko skolēnu stipendijām, atvēlot tām šogad 37 tūkstošus eiro, kā arī rodot daļēju risinājumu Griķu pamatskolas projektos, paredzot naudu žoga izbūvei ap pirmsskolas izglītības iestādi «Dzirnaviņas», kā arī grīdas pārbūvei skolas ēdnīcā. Sarunas skāra dažādas tēmas. Ne velti deputāts no «Nacionālās apvienības» Raitis Ābelnieks sacīja, ka diskusijas vairāk atgādina priekšvēlēšanu runas.

Pārmet populismu
Neatkarīgais deputāts Gatis Skurba atkal norādīja, ka kultūras jomā varētu atrast papildu iespējas ietaupīt. «Cienu jūs kā pasākumu vadītāju, bet nauda ir nauda, un bizness ir bizness,» tā viņš uzrunāja Bauskas kultūras centra direktoru un novada domes deputātu no partijas «Latvijas attīstībai» Jāni Dūmiņu.

«Man trūkst vārdu par populistiskajiem priekšlikumiem, ja bez iedziļināšanās varat izteikt vārdus par darbinieku atlaišanu. Es jūsos ieklausījos, kad runājām par ceļu būvi, tad atnāciet pie manis un parunājieties par kultūru! 2019. gadā mēs organizējām 200 pasākumus, kuri bija jāapskaņo, jāizgaismo. Jākoordinē 18 kolektīvi, jāraksta scenāriji, jāuztur ēka. Katru dienu ir darbs. Kopš vadu iestādi, darbinieku skaits ir samazināts par divām štata vienībām,» atbildēja J. Dūmiņš.

Viņš uzsvēra, ka kultūra jāskata savienojumā ar tūrismu. «Paldies, ka atbalstījāt festivālu ar finansējumu, lai arī mazāku. Tās nav dzīres – tās ir iespējas piesaistīt papildu viesus mūsu novadā. Ja katrs atstāj kaut vai desmit eiro – tas jau ir liels ieguldījums. Sevi salīdzinām ar Cēsīm, Kuldīgu un Siguldu. Tur mērķtiecīgi dara, lai būtu tūristi, jaunas darba vietas – arī jauniešiem vasarā tā ir iespēja nopelnīt labākai izglītībai. Mums ir daudz tūrisma pakalpojumu sniedzēju, un tā varam palīdzēt viņiem. Kādreiz, kad pilsētas svētkus svinēja paralēli Ventspilij, daudzi brauca uz Ventspili, tagad brauc pie mums. Tas veicina pašu iedzīvotāju lokālpatriotismu,» domas pauda J. Dūmiņš.

Šaubīgais protekcionisms
Deputātu iejaukšanās festivālu norisē līdz šim devusi pretrunīgus rezultātus. Šī gada budžeta apspriešanas laikā deputāts Juris Landorfs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ieteica festivālu organizatoriem nevis prasīt naudu no pašvaldības, bet gan meklēt ģenerālos sponsorus, pat neskatoties uz to, cik sarežģītā situācijā ir Latvijas ekonomika un izklaides joma «Covid-19» epidēmijas laikā.
J. Dūmiņš norādīja, ka pat tik pazīstams festivāls kā «Positivus» jau pirms «Covid-19» zaudēja ģenerālo sponsoru.

Vērts atcerēties, kā savulaik deputāti panāca, ka ģenerālo sponsoru zaudē Kantrifestivāls. Var saprast Nacionālas apvienības vadīto domi, kas patriotisma uzplūdā īstenoja agresīvu protekcionisma politiku, atļaujot pie festivāla ieejas tirgoties vietējiem uzņēmējiem, kas neko nemaksāja festivāla organizatoriem. Tā piespieda Kantrifestivāla organizatorus pieņemt festivālā vietējos ēdinātājus, bet festivāls zaudēja ģenerālsponsoru. Un tas vēlāk deputātiem netraucēja pārmest vienam no festivāla organizatoriem Mārtiņam Ružam finansiālas problēmas un iejaukties vēlreiz, nododot festivālu citam organizatoram.

Jābūt precīziem kritērijiem
Nebeigsies diskusijas par festivālu «Bauska TASTE». No vienas puses, paveiktais ir fantastisks – Bauska ieguvusi vienu no aizraujošākajiem Latvijas festivāliem. No otras puses, – lai kā to sauktu par Bauskas pilsētas svētkiem, tas tomēr ir festivāls «Bauska TASTE», kuru organizē pašvaldības darbinieki. Kamēr festivāls nepāries privāta organizatora rokās, situācija būs diskusiju objekts.

Potenciālā apvienotā novada vadībai būs jādomā par kritērijiem, kā atbalstīt festivālus, jo līdz šim kritēriju atbalstam praktiski nav, izņemot tekstu: «Mēs pagājušajā gadā devām tikpat.» Un šogad to skaitli sadalīja uz pusi.

Apvienotajam novadam būs jādomā, kā savienot kopā «Bauska TASTE», kur apmeklētāju skaits var sasniegt desmit tūkstošus, Kantrifestivālu un «Zobenu un lemesi», kur ierodas vairāki tūkstoši, specifisko «Vivat Kurlandia» un tematiskos Bārbeles festivālus «Āboļdārzs» un «Laika rata pietura «Evertos»», kurus apmeklē daži simti. Būs jālemj, vai censties uzturēt festivālu novada tēlu vai likties mierā un pateikt, ka katrs izdzīvo, kā māk.

Prioritāte, ne prioritāte?
Kārtējo reizi Bauskas novada budžeta lemšanas procesā radies kuriozs ar prioritātēm. Atgādinām – pieņemot prioritātes, Bauskas novada vadība uzsvēra, ka mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt valsts aizdevumu projekta īstenošanai. Vienai no prioritātēm – Bauskas novada Centrālās bibliotēkas ēkai – finansējums nav paredzēts.

«Vai bibliotēkas projektu bremzē mākslīgā veidā, jo naudas nav? Gads tikai sācies, un mēs uzreiz pesimistiski paredzam, ka saskaņojuma nebūs un neko nevarēsim izdarīt?» izbrīnīta bija neatkarīgā deputāte Aivija Kursīte. Bauskas novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka skaidroja, ka visi dokumenti līdz galam vēl nav nokārtoti, kas atkal izsauca opozīcijas smīkņāšanu – budžeta apspriešanas gaitā tas bija viens no punktiem, par ko vadība saņēma pārmetumus, ka par prioritāti paredz objektu, kurš vēl nav domes īpašumā.

«Jāsakārto juridiskie lēmumi. Ir precizējumi, kas jāpaveic. Jau februārī ķersimies klāt, lai būtu tehniskie noteikumi. Iepirkums būs ilgs – iespējams, visu gadu. Finansējums būs nepieciešams 2022. gadā, bet kā prioritātei ķersimies klāt tūlīt,» skaidroja J. Kalinka.
Līdzīga shēma, iespējams, sagaida topošo Vecsaules sporta halli. Izpilddirektors informēja, ka sporta hallei paredzēts iepirkuma process «projektē un būvē», kas ļautu sākt iepirkumu un projektēšanu šogad, bet maksātu jau no nākamā gada budžeta. Iespējams, ka šādā veidā Vecsaules sporta halle izbēgs no Vecumnieku novada Skaistkalnes sporta halles likteņa, kurai vairākas reizes pirms pašvaldības vēlēšanām taisīja projektu, samaksājot par to, bet pēc vēlēšanām hallei budžetā naudas nebija.

Apvienos arī parādus
«Piesaku debates! Vai domes vadība var atbildēt par parādsaistībām pirms četriem gadiem un pašlaik?» vaicāja A. Kursīte. Atbildē bija klusums ar norādēm, ka viss neesot jāzina no galvas. «Neesam pārsnieguši noteikto normu,» pauda Voldemārs Čačs no Nacionālās apvienības. «Kopējās neapmaksātās saistības ir gandrīz viena gada pamatbudžeta apmērā,» uzsvēra A. Kursīte.

Skatot novada domes mājaslapā 2017. gada novada parādsaistības, parādās 16 619 670 eiro. Uz 2021. gada 1. janvāri aizņēmuma saistības bija 26 679 142 eiro. Plānots, ka 2021. gadā projektu pabeigšanai un īstenošanai aizņēmumu summa būs 3 258 982 eiro.
Ilūziju rada valdības nosacījums, ka galvenais, lai parādsaistību atmaksas apmērs gada laikā nepārsniedz 20 procentus no budžeta. Tas arī apvienotajās finanšu komitejas sēdēs raisīja sašutumu no pārējo novadu vadītāju puses – ja citi aizņemas uz 10 – 15 gadiem, tad Bauskas novada vadība bieži aizņemas uz 30 gadiem, un gada laikā atmaksas apmērs nepārsniedz desmit procentu. Tā izskatās labi, bet kopējais parāda apjoms gandrīz dubultā pārsniedz gada ienākumus, ja neņem vērā valsts mērķdotācijas, – nodokļu ieņēmumi nesasniedz 15 miljonus eiro gadā.

«Mēs domājam par iedzīvotājiem, viņu labklājību un iespējām pavadīt laiku – tas ir baseins un sporta halle, kā arī ES fondu projekti,» uzsvēra J. Kalinka. «Aizņēmumu portfelis ir palielinājies mērķtiecīgi – sakārtojot ielas, baseinu, sporta zāli. Tas ir lielākais pozitīvais ieguvums pēdējo gadu vēsturē. Investīcijas ir ieguldītas Mēmeles ielā, Mūsas un Mēmeles tiltos,» teica domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks no Nacionālās apvienības.

Tā tomēr būs apvienotā novada problēma, jo tas apvienosies ne vien ar budžetiem, bet arī ar visu novadu parādsaistībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Opozīcijas pārmetumi saņem pretsparu

Kategorijas