Katrs Latvijas iedzīvotājs ir zelta vērtē

2021. gada 9. februāris 00:00

300

Katrs Latvijas iedzīvotājs ir zelta vērtē

Novados apkopota dzimtsarakstu nodaļu statistika par demogrāfisko situāciju 2020. gadā

Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadā demogrāfiskie rādītāji ir ar mīnusa zīmi, mirušo ir vairāk nekā dzimušo.
Pērn visos četros novados kopā reģistrēti 357 jaundzimušie, bet mūžībā devušies 524 iedzīvotāji. Salīdzinājumā ar 2019. gadu Bauskas novadā dzimstība ir nedaudz palielinājusies, tomēr mirušo skaits ir lielāks. Savukārt Rundāles novadā piedzimuši divreiz mazāk bērniņu, bet mirstība salīdzinājumā ar 2019. gadu gan samazinājusies. Iecavas novadā dzimstība sarukusi, un miruši teju tikpat iedzīvotāju, cik 2019. gadā. Arī Vecumnieku novadā pasaulē nāca mazāk mazuļu, mirstība diemžēl nedaudz pieaugusi.

Var reģistrēt jebkurā nodaļā
«Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu jaundzimušos un mirušās personas var reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, tāpēc nodaļā reģistrēto dzimušo un mirušo personu skaits nesakrīt ar Bauskas novadā deklarēto dzimušo un mirušo personu skaitu. Bauskas novadā deklarētie jaundzimušie 2020. gadā bija 216. Savukārt mirušās personas, kuras bija deklarētas Bauskas novadā 2020. gadā, – 325,» skaidro Sandra Kolberga, Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Bauskas dzimtsarakstu nodaļā savus datus iesnieguši arī citu pašvaldību iedzīvotāji, kā redzams tabulā.

Dzimtsarakstu nodaļā Bauskā 2020. gadā reģistrēti 218 mazuļi – 114 meitenes un 104 zēni. Visvairāk mazuļu pasaulē nākuši Bauskā, arī mirušo te visvairāk. Teju visos Bauskas novada pagastos mūžībā devušies vairāk nekā piedzimuši, ir tikai divi izņēmumi – Dāviņu un Īslīces pagasts. 74 ģimenēs piedzimis pirmais bērniņš, tikpat – otrais mazulis, trešā atvase – 46 ģimenēs, ceturtā – 16 ģimenēs, piektā – sešās saimēs, sestais bērniņš nācis pasaulē divās ģimenēs, analizē nodaļas vadītāja.

Precas mazāk
Bauskas novadā mirušas 304 personas, sieviešu vairāk nekā vīriešu. Nodaļā reģistrēto mirušo iedalījums pēc vecuma: 0 – 15 gadu – divi, 16 – 30 g. – seši, 31 – 49 g.– 23, 50 – 70 g. – 123, 71 un vairāk gadu – 239 (61% no mirušo kopskaita).

Pērn Bauskas nodaļā reģistrētas 155 laulības, to skaitā 18 baznīcā slēgtas savienības, astoņas ar ārvalstu pilsoņiem. Tas ir par 54 laulībām mazāk nekā 2019. gadā. S. Kolberga atklāj, ka jaunākajam līgavainim bijuši 20, līgavai – 18 gadi. Savukārt vecākais līgavainis 88 gados stūrējis laulības ostā, vecākā līgava – 72 gados.

Populārākie laulību mēneši bijuši jūlijs, kad svinētas 22 kāzas, augusts – 40 kāzas, bijušas arīdzan 13 izbraukuma laulības.

Novadā vairākiem pāriem jau aiz muguras cienījams laulības stāžs. Tā zelta kāzu jubilāri bijuši 36 pāri, dimanta kāzu – desmit pāru.

Rundāles novadā – vairāk izbraukuma laulību
Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēti 26 mazuļi – 18 zēni, astoņas meitenes. Tas ir prāvs kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad piedzima 45 bērniņi. Neparastākie vārdi zēniem bijuši Aksels, Evans, Dereks, meitenēm – Enija. Pērn nodaļā reģistrēti 48 mirušie, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad bija 63.

Novadā slēgtas 16 laulības, kas ir mazāk nekā 2019. gadā, kad to bija 25. Vecākajam laulātajam bija 69, jaunākajam – 23 gadi. Populārākais laulību mēnesis 2020. gadā bija augusts. «Tā kā mūsu apkalpojamajā teritorijā atrodas Rundāles pils (deviņas laulības) un Mazmežotnes muiža (divas ceremonijas), tad lielākā daļa ir izbraukuma laulības. Pagājušajā gadā no 16 laulību ceremonijām 11 bija izbraukuma laulības. Ņemot vērā dažādus ierobežojumus «Covid-19» izplatības dēļ, laulības ar citu valstu pilsoņiem nav reģistrētas,» stāsta Edvīns Balodis, Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājs.

Iecavas novadā – 34 pāriem laulības jubilejas
Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēta 77 mazuļu pasaulē nākšana – 45 zēni, 32 meitenes.

Novadā noslēgta 51 laulība, 27 no tām bija pirmā savienība, otrās laulības – 22, trešās – divas, analizē Edīte Jančone, Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Pērn 34 pāri sveikti laulību jubilejā: dimanta – seši, smaragda (55 gadi) – deviņi, zelta – 18, un dzelzs (65 gadi) laulību jubileja svinēta vienam pārim. Savukārt mūžībā devušās 98 personas – 51 vīrietis un 47 sievietes.

Sestais un septītais bērniņš
Pērn Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta 55 bērniņu dzimšana – 24 puikas un 31 meitene, 2019. gadā pasaulē nākuši 63 mazuļi. Vienā ģimenē piedzimis septītais bērniņš, vienā – sestais, divās – piektais, septiņās – ceturtais, divpadsmit – trešais, deviņpadsmit – otrais, trīspadsmit – pirmais mazulis. Deviņiem vecāki devuši divus vārdus, informē Elga Kaļķe, Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Fiksēta arīdzan 74 iedzīvotāju aiziešana mūžībā.

Reģistrētas 33 laulības, desmit no tām baznīcā. Savukārt 2019. gadā bijušas 45 laulības. Vecākais pāris – līgavainis dzimis 1950. gadā, līgava 1952. gadā, savukārt jaunākais laulātais – 1995. gadā dzimis. Populārākais laulību mēnesis bijis jūlijs. Bijušas arī izbraukuma laulības, kā arī savienība ar Igaunijas pilsoni.

Vairāki pāri atzīmējuši ievērojamas laulību gadskārtas, viens pāris – dzelzs kāzas (65 gadu laulības jubileja), dimanta kāzas (60 gadu) – divi, smaragda kāzas (55 gadi) – desmit, zelta kāzas – 13 pāri.

Populārākie un neparastākie vārdi

Bauskas novads
Populārākie vārdi zēniem: Alekss, Gustavs, Olivers – 4 ģimenēs; Adrians, Ernests, Ralfs, Rodrigo – 3 ģimenēs.

Populārākie vārdi meitenēm: Alise – 8 ģimenēs, Sofija – 7, Evelīna, Marta – 4 ģimenēs.
26 bērniem doti divi vārdi (12 meitenēm un 14 zēniem).

Retāk sastopami vārdi – Letija, Noela, Oghenejome, Benons, Emīrs, Eliots, Noa, Vilards, Zemgus.

Rundāles novads
Neparastākie vārdi: zēniem – Aksels, Evans, Dereks, meitenēm – Enija.

Iecavas novads
Populārākie vārdi zēniem: Olivers – 2 ģimenēs, Toms – 3, Gustavs – 3 saimēs,
Populārākie vārdi meitenēm: Sofija – 3, Elizabete – 3, Luīze – 2 ģimenēs.
Reti vārdi: Erlands, Rendijs, Rajens, Džeims, Niklāvs, Vilis, Reilija, Tivona, Bille.

Vecumnieku novads
Deviņiem bērniņiem vecāku devuši divus vārdus.
Divas reizes dots vārds – Kārlis, Dāvids, Anna, Elīza, Elizabete, Patrīcija, Alise.
Mazāk dzirdētie vārdi – Otīlija,Samuela, Eleanna, Melīna, Teo, Raiens.

Pēdējos simt gados – jaundzimušo minimuma rekords Demogrāfs ILMĀRS MEŽS, kura sievas vecmāmiņa Alma Šmuldere (Memmēns) ir dzimusi «Lejeniekos», un dzejnieks Plūdons viņai iznāk rados, sniedz komentāru speciāli «Bauskas Dzīvei».

Trīs iemesli
«Pērn jaundzimušo skaits Latvijā noslīdēja līdz
17,5 tūkstošiem, kas ir par 7% mazāk nekā 2019. gadā, un līdz ar to tika sasniegts absolūtais minimuma rekords pēdējos simt gados. Tas ir mazākais jaundzimušo bērnu skaits kopš 1920. gada un varbūt arī agrāk, bet senāki dati nav apkopoti vai pieejami. Šo kritumu izraisīja trīs iemesli:

1. Arvien sarūkošais jauno cilvēku jeb iespējamo māmiņu skaits.
90. gados dzimušo skaits samazinājās gandrīz par pusi, rēķinot pret 80. gadiem. Šo lietu vairs nevar mainīt.

2. Nepietiekamais un fragmentārais valsts un pašvaldību atbalsts ģimenēm ar bērniem – to var mainīt, ja koalīcijai rastos «politiskā griba». Pēc «Eurostat» datiem, Latvija iegulda tikai 1,2 – 1,4% no sava IKP jauno ģimeņu ar bērniem tiešajam atbalstam. ES vidējais rādītājs ir augstāks, bet Igaunijā pat dubultīgs. Ir labas lietas – «māmiņalga» līdz 1,5 gadu vecumam, kas ļauj māmiņai auklēt zīdaini, saņemot aptuveni pusi no savas iepriekšējās algas, un 171 eiro papildu pabalsts visām jaunām māmiņām. Arī «3+» atbalsta karte ir nozīmīga – īpaši starppilsētu transportā. Taču milzīgs atbalsta robs iestājas pēc bērna 1,5 gadu sasniegšanas, līdz viņš tiek uzņemts bērnudārzā, kas ir vidēji divus gadus vēlāk. Kā lai māmiņas iztiek, ja pašvaldības bērnudārzos vietas vēl nav, bet «māmiņalgas» atbalsts jau beidzies? Visbeidzot Latvijā tiek neobjektīvi veidots atbalsts mazturīgākajiem, par pamatu ņemot personas nopelnīto algu, bet ignorējot, vai viņam nav arī apgādājami bērni.

3. «Covid» pandēmijas sekas. Tās gan mēs īsti manīsim uz jaundzimušo skaitu tikai šogad, jo pirmais mājsēdes mēnesis bija marts, līdz ar to pirmie «dīkstāves bērni» ir sākuši dzimt tikai decembrī. Pērn decembrī piedzima jau par 17% mazāk bērniņu, nekā viņu bija 2019. gada decembrī. Ja līdzīgs samazinājums turpināsies arī 2021. gada sākumā, tad kopumā šogad ir gaidāms vēl straujāks jaundzimušo skaita kritums, un tas varētu nokrist līdz kādiem 15 – 16 tūkstošiem.»

Ieteicamie uzlabojumi un atbalsta veidi
«Situāciju varētu uzlabot, ja valdības koalīcijas politiķu vairumam uzrastos patiesa vēlme ģimeņu stāvokli mainīt uz labu, taču pašlaik es neesmu optimists – ja šī valdība neatrada iespējas būtiski uzlabot atbalstu ģimenēm ar bērniem pirmskovida laika budžetā, tad kāpēc lai tas pēkšņi rastos pēc pandēmijas? Ja nu vienīgi var cerēt uz tuvojošām Saeimas vēlēšanām, un tālab ir cerības, ka K. Kariņa dotais solījums iekļaut 2022. gada budžetā valsts ģimenes pabalsta reformu, kas ievērojami palielinātu šī pabalsta apmēru ar katru nākamo bērnu.

Atbalstāms ir arī «Progresīvo» rosinājums sniegt universālu, mērķtiecīgu atbalstu Latvijas ģimenēm ar bērniem par katru ārkārtas situācijas mēnesi – 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Pārskatāms būtu arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iemaksu palielinājums personām, kas strādā daļēju slodzi, bet it īpaši valstij vajadzētu pašai veikt VSAA iemaksas no pilnas pabalstu summas, ko tā nedara, par māmiņām, kas kopj zīdaiņus līdz gadam vai pusotra gada vecumam. Valsts nedrīkst izveidot situāciju, ka māmiņas ar bērniem saņems par kārtu zemākas pensijas, jo valsts nevēlējās par viņām maksāt pilnas iemaksas. Tā kā jāgaida uz vietām pašvaldību bērnudārzos, valstij ir jāsedz visi privātā dārziņa izdevumi, kur vecāki tad var sūtīt savas atvases. Vēl ir daudzi citi atbalsta veidi – gan nodokļu atlaidēs, gan ģimenēm pieejamu mājokļu nodrošināšanā, gan nabadzības novēršanā, kura rodas tamdēļ, ka ģimene izvēlas vairākus bērnus.»

Cerības uz dzimstības pieaugumu zudušas
«Taču jāapzinās, ka pat visideālākajā gadījumā maksimums, uz ko varam cerēt, ir, ka jaundzimušo skaits vairāk būtiski nemazināsies, jo cerēt uz tā pieaugumu jau ir kļuvis teju neiespējami. Arī neliels samazinājums 5 – 10% apmērā jau būtu labs sasniegums.
Visbeidzot arī visa sabiedrība var kaut ko darīt, lai palīdzētu jaunajām ģimenēm, – ar morālu atbalstu un smaidu, palaižot savā vietā bez rindas māmiņu ar mazuli, iedodot savu ērtāku vietu sabiedriskajā transportā vai piedāvājot jebkādu citu palīdzību.»

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katrs Latvijas iedzīvotājs ir zelta vērtē

Kategorijas