Dziesma atnāk pati

2021. gada 5. februāris 00:00

258

Aizraušanās. Dainis Rijkuris uzraksta skaņdarbu – veltījumu Vecumniekiem

Patīkamu pārsteigumu sava pagasta iedzīvotājiem sagādājis Dainis Rijkuris. Viņš sacerējis vārdus un melodiju dziesmai un pagājušā gada nogalē kopā ar muzikālajiem domubiedriem studijā ierakstījis veltījumu Vecumniekiem.

«Šī dziesma nav par plašo pasauli vai tālām aizjūrām. Šī dziesma ir par mājām,» vēstīts muzikālā darba raksturojumā.

Emociju kulminācija
Skaņdarbs stilistiski atgādina himnu, taču pats autors no tik skaļa apzīmējuma atturas. «Himnai jābūt tādai, kas liek piecelties kājās vai vismaz glāzi pacelt,» viņš smaidot vērtē. «Kad skan «Dievs, svētī Latviju!», ir sajūta, ka tā ir dziesma par to, kas mēs esam, un tas ir kas vairāk nekā tikai teksts un mūzika, jo raisa emocijas, vēlmi lepoties ar sevi un vietu, no kuras esi nācis. Ja veltījums Vecumniekiem ļaudis spēs emocionāli uzrunāt un paņemt savā varā un ja cilvēki nolems, ka dziesma ir pietiekami laba, lai kļūtu par himnu, man iebildumu nebūs.»

Neticami, bet dziesma radusies gluži nejauši un spontāni – desmit minūšu laikā. Atceļā no Rīgas, iebraucot Vecumniekos, sācis dungot melodiju, un, tiekot līdz mājām, muzikālais sacerējums domās jau bijis uzrakstīts. «Dziesma atnāca pie manis gatava. Nekā apzināta!» atklāj Dainis. Viņš uzskata, ka šāda veida skaņdarbus nevar radīt mākslīgi, apņēmīgi sēžot pie klavierēm un prātojot – «ko lai uzraksta». Iespējams, tieši tāpēc, ka radošais process bijis īss emociju kulminācijas mirklis, nepilnu četru minūšu garā dziesma ir «lipīga».

Tuvi un vienojoši simboli
Lai gan Daiņa bērnība nav saistīta ar Vecumniekiem, viņam veiksmīgi izdevies dziesmas vārdos ietvert šīs teritorijas iedzīvotājiem tuvus un vienojošus simbolus, kas aizkustina un emocionāli uzstīgo. «Mazas ielas, kas plaukstošus pagalmus tin», «bērnības sapņi spēlējas ezera slūžās», «Jaunā ezera laipa» – tie ir daži no izteiksmes līdzekļiem, kas trāpīgi ataino šai vietai raksturīgāko. Radot darbu, autors izmantojis impresionistisku piegājienu, kā pats teic, un gluži kā gleznotājs, sajūtoties tajā brīdī īpaši pacilāti, «uzgleznojis» dziesmu Vecumniekiem. Nav daudz simbolu, ar ko Vecumniekus saistīt, tāpēc raksturīgākā atveidojumu izdevies ietvert divos pantos.

Arī mazliet šlāgeriskā melodija «atnākusi pati». Dainis ir vairāku atšķirīga rakstura dziesmu autors un uzskata, ka «rakstīt mūziku tukšā vietā nav iespējams», tā jāsalāgo ar vārdiem. «Mūzikai ir «jāiznes» skaņdarba vēstījums, tai jāsader ar tekstu. Nez vai šīs dziesmas būtību varētu izteikt, piemēram, repa formā veidots izpildījums. Mūzikas stils, kādā dziesma radīta, pastiprina domu. Stāstu var veidot dažādi, un, manuprāt, šim pašreizējais pavadījums ir vislabākais,» uzskata autors.

Bija «jālaiž tautās»
Galvenais iemesls, kāpēc dziesmu nolemts «palaist tautās», bijis tās «lipīgums». Dainis nav varējis kompozīciju «dabūt ārā no galvas» un sapratis – kamēr to neierakstīs un nepalaidīs prom, nekam jaunam nespēs pieķerties. Bijis pat tā, ka, piesēdies pie klavierēm, un neko citu nav varējis nospēlēt. Tad zvanījis savam muzikālajam cīņu biedram Matīsam Elsbergam, ar kuru kopā daudz laika pavadīts un radīts arī grupas «Sāpju kabinets» zināmākais gabals «Cep cūku», un sākuši darboties, lai dziesmu ierakstītu. Iecere realizēta, sadarbojoties četriem mūziķiem: Dainim Rijkurim (mūzika, vārdi, balss), Matīsam Elsbergam (aranžējums, stīgas, orķestris), Mārim Ozoliņam (bungas), Laurai Rozenbergai (klavieres). Starp citu, arī Laura ir Vecumnieku pagasta iedzīvotāja. Projekta īstenošanā piesaistīts vēl kāds vietējais. Dziesmas ieraksta vizuālo noformējumu veidojis fotoamatieris Ainars Ķienis, viņa bildēs skatāmas Vecumnieku ainavas.

Dziesma studijā ierakstīta pērn, un šogad tā pieejama gan «YouTube», gan citās elektroniskajās platformās, arī «Spotify», «ITunes». Ieraksts pamatā veikts rudenī, kad vēl nebija tik stingru ierobežojumu, turklāt tehniskais process ļauj mūziķiem darboties nesatiekoties. Piemēram, Matīss strādājis mājās un iesūtījis gatavus ierakstus, savukārt Dainis dziesmu iedziedājis studijā, atsevišķā telpā, uz režisoru raugoties caur stiklu.

Koris palīdz uzturēt balsi
Daiņa dzīvē mūzika allaž bijusi klātesoša, tai vienmēr rasta nozīmīga vieta starp nodarbošanās veidiem, un, ja vien varētu ar mūziku nopelnīt tik daudz naudas, cik nepieciešams dzīvošanai, iespējams, viņš ar šo jomu būtu saistīts profesionāli. «Mūzika ir viena no pamatlietām, kas mani definē kā cilvēku. Tā gājusi cauri dzīvei jau no bērnudārza un skolas laikiem. Esmu dziedājis visos koros un kur tik vēl ne. Atkarībā no dvēseles stāvokļa un stāstāmā materiāla, arī izpausmes veidi atšķirīgos dzīves posmos bijuši dažādi. Piemēram, vienubrīd šķita, ka vajag izteikties tā, kā tas bija, darbojoties «SIA Radikal» (smagās mūzikas apvienība – red.). Bijuši arī citi projekti, cita mūzikas žanra kompozīcijas. Man tas ir izteiksmes veids, kā realizēt savu skatījumu uz dzīvi un tajā notiekošo,» pamato Dainis.

Pašlaik viņš nav saistīts ar kādu konkrētu formātu un savu aizraušanos mūzikas lauciņā var īstenot, baudot vairāk brīvības, savukārt darbošanās Vecumnieku tautas nama jauktajā korī «Maldugunis» palīdz «uzturēt kārtībā balsi», jo dziedāšana pieredzējuša vokālā pedagoga un diriģenta vadībā nāk par labu gan spējām, gan prasmēm. «Tiklīdz varēs atkal sākt dziedāt kopā, to arī darīsim. Koristiem īsti nav veida, kā darboties attālināti, jo ar dziedāšanu «caur internetu» nav tik vienkārši – katram ir citādāks interneta ātrums un ja ir aizture kaut par pussekundi, nekas labs nesanāk. Rudenī tika organizētas individuālas nodarbības, bet pašlaik tik vien varam, kā katrs pats dziedāt priekš sevis, un es to daru. Lūk, rezultāts – dziesma Vecumniekiem!» stāsta tenors, jauktā kora dalībnieks.

KOMENTĀRI
Andra Kaupe, intervētāja, metālmūzikas mīļotāja: «Mazliet šlāgeriskais stils varētu būt tieši tas, kas vislabāk iet pie sirds vienkāršajiem Vecumnieku cilvēkiem.»

Pēteris Briedis, enerģētiķis: «Dziesma ir skanīga, atmiņā paliekoša un «piesien» dvēseli. Labs instrumentālais izpildījums, pats esmu bijis muzikants, tāpēc varu to novērtēt.»

Vita Vēvere, pirmsskolas pedagoģe: «Autors pelnījis žetonu par uzdrošināšanos, taču mani šī dziesma «nepaņēma», lai gan ļoti patīk Daiņa balss – viņa samtaini roķīgais tembrs. Iespējams, sentimentāli romantiskajam tekstam un mūzikai izpildījums ir «par roķīgu».»

Iveta Lavrinoviča, Mūzikas un mākslas skolas direktore: «Dziesma ir laba, mazliet velk uz roka balādi. Patīk pavadījums. Skaņdarbs nav šlāgerisks, bet «ar svaru». Šī muzikālā kompozīcija apliecina to, ka Dainis domā, jūt un deg par Vecumniekiem. Prieks, ka klavieru pavadījumu iespēlējusi Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas absolvente Laura Rozenberga.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dziesma atnāk pati

Kategorijas