BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Starp domi un ministriju – kluss konflikts

Uldis Varnevičs
Laikraksta arhīvs

2021. gada 5. februāris 00:00

450
Starp domi un ministriju – kluss konflikts

«Rail Baltica» būvniecība. Deputāti ar saistošajiem noteikumiem vēlas pasargāt pilsētu

Topošā Bauskas novada deputāti un iedzīvotāji tiešsaistē tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, lai runātu par «Rail Baltica» būvniecību, kā arī Bauskas un Iecavas apvedceļiem. Diskusijā T. Linkaits pauda, ka nepaļausies iedzīvotāju prasībām ātrāk būvēt apvedceļa elementus.

Lai arī T. Linkaits, kas Saeimā iekļuva Jaunās konservatīvās partijas sarakstā, pirmsvēlēšanu periodā uzsvēra, ka vairāk uzmanības jāpievērš dzelzceļam kā «satiksmes mugurkaulam», tomēr satiksmes ministra amatā kā lielāko panākumu vērtē ātrgaitas šoseju izbūves plānu, kuru paredzēts paveikt līdz 2040. gadam.

Diskusijā, kas notika 3. februārī, T. Linkaits uzsvēra, ka pirmais posms šajā sarakstā ir  Rīgas apvedceļš, kuru izbūvēs četru joslu platumā, kā arī ātrgaitas šoseja uz Jelgavu,  tikai tad varētu sākt Bauskas apvedceļa būvniecību. T. Linkaits atzina, ka prognozēt precīzus gadskaitļus nevēlas, jo darbu sākums ir atkarīgs no finansējuma un daudzām pārmaiņām, bet tas varētu būt ap 2030. gadu. Ņemot vērā, ka plānā paredzētas ātrgaitas maģistrāles arī uz Liepāju, Daugavpili un Valmieru, nav īsti skaidrs, kā šādā tempā to plāno īstenot līdz 2040. gadam.

Vēl pieci gadi
Pirmais, kam diskusijā pievērsās T. Linkaits, bija «Rail Baltica» dzelzceļa izbūve, kas pie Bauskas varētu sākties aptuveni 2026. gadā. «Kad bija «Rail Baltica» apspriešana, iedzīvotāji vēlējās, lai dzelzceļa līnija būtu pēc iespējas tālāk no apdzīvotām vietām. Tagad sākusies projektēšana un ministrijā jūtam pavisam ko citu – tauta vēlas, lai dzelzceļa līnija būtu tuvāk, lai stacijas un pieturas būtu sasniedzamas, ērtas un aprīkotas ar modernām iespējām. Jāstrādā, lai apmierinātu šīs vajadzības,» stāsta T. Linkaits.

Pirmie celtniecības darbi notiks Rīgā – būtiski pārbūvēs Rīgas Centrālo staciju un Rīgas lidostu, nākamie būvniecības darbi būs posmā no Lietuvas robežas līdz Rīgas lidostai, Salaspilij un Vangažiem. «Uz Bauskas un Iecavas piemēra varēs testēt «Rail Baltica» iespējamās problēmas, kas radīsies celtniecības gaitā,» teic satiksmes ministrs.

T. Linkaits uzsvēra, ka Bauskai tiešais labums būtu dzelzceļa stacija, kur pieturēs reģionālie vilcieni un pat plānoti lēnie starptautiskie vilcieni, kas apstāsies vairākās pieturās, arī Iecavā, Bauskā un Panevēžā. 

Pietura būs? Nebūs?
Ministrs skaidroja, ka «Rail Baltica» plānota ne tikai starptautiskā satiksme, apstiprinātas arī 16 pieturas uz līnijas reģionālajiem pārvadājumiem. «Kad būs uzbūvēta «Rail Baltica» līnija, to varēs izmantot arī reģionālajiem pārvadājumiem apmēram tādā pašā veidā, kā notiek pārvadājumi no Rīgas uz Daugavpili vai Valmieru, – reģionāli satiksmes vilcieni,» stāstīja T. Linkaits.

Tomēr jautājums par pasažieru staciju paliek atklāts. Lai arī ir gan dažādi projekti, gan apspriešanas, tomēr ne visur šī pietura parādās. Neatkarīgais Bauskas novada domes deputāts Gatis Skurba atzina – pēc iepriekšējās tiešsaistes tikšanās ar «Rail Baltica» projekta virzītājiem radusies sajūta, ka pasažieru stacijas projektēšana un būvniecības projekta realizācija neesot paredzēta. Pat ja stacijas būvniecība notikšot, nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem.

Diskusijā, kas notika 3. februārī, zināmā mērā to apstiprināja arī T. Linkaita teiktais: «Plānos, kas pieejami «Rail Baltica» mājaslapā, var redzēt, ka vērtē, kurā vietā varētu nogriezties no trases, lai būtu ievads Bauskā, un kur varētu veidot pilsētas staciju. Svarīgi, lai nākotnē šī trase noder precīzākai vietējai satiksmei.»

Prezentācijā mājaslapā railbaltica.org iezīmēta gan Iecavas, gan Bauskas stacija. Abas atrodas apmēram trīs kilometru attālumā no centra – tas nozīmē, ka topošā Bauskas novada vadībai būs jādomā par infrastruktūras izveidi, lai atvieglotu iedzīvotāju nokļūšanu līdz stacijai.

Būvmateriāli – caur Bausku
Tikmēr pašreizējā Bauskas novada domes vadība diezgan kareivīgi pieprasa reizē ar «Rail Baltica» būvniecību īstenot vismaz daļu no Bauskas apvedceļa posma vai pat šī posma būvniecību īstenot daļēji. Iemesli viņu prasībām ir vairāki. Vispirms – dzelzceļa būvniecības laikā būs nepieciešams pievest būvmateriālus, kuru aptuveno kopējo apjomu G. Skurba vērtē uz 2,5 miljoniem kubikmetru, neskaitot sliedes un citu aprīkojumu. «Pa kuriem ceļiem vedīs? Un kāds būs to stāvoklis? Mums jau Brunavā kā veica nelielus būvdarbus, tā ceļš izjuka,» pauda G. Skurba. T. Linkaits piebilda, ka pēc būvdarbu beigām ceļi būšot jāatjauno tādā pašā stāvoklī, kādi tie bija. Tas deputātus ne visai iepriecināja – ja ceļi jau tagad ir slikti, diez vai līdzēs, ka tos tikpat sliktā stāvoklī atjaunos.

Nākamā problēma – jau tagad A7 maģistrāle bojā Bauskas pilsētas ēkas un potenciāli arī iedzīvotāju veselību. Kas notiks, kad šī kravas mašīnu plūsma cauri pilsētai ievērojami pieaugs?

«Klausoties pirmo reizi, sapratu, ka Bauska ir cietusi tādēļ, ka esam pievienojušies Eiropai. Padomju laikā transporta plūsmas bija citas – galvenās bija caur Jelgavu, Eleju un Šauļiem. Tagad ir «Via Baltica» uz Eiropu, un pēkšņi kravas mašīnu plūsma milzīgos daudzumos veļas cauri Bauskai,» ironiski sacīja T. Linkaits.

Apņēmīga rīcība
Agrāk Bauskas novada vadība vien klusi izteica cerību, ka ministrijā taps sadzirdēta, taču tagad Bauskas novada vadība sākusi rīkoties ļoti apņēmīgi. T. Linkaits pat pauda, ka Satiksmes ministrija apsvēra iespēju tiesāties.

Mūsas ciema iedzīvotājs Gūrijs Bulle sacīja, ka baušķenieki var vēlreiz iziet uz A7, lai atgādinātu, cik sarežģīti ir dzīvot, ja kaut kas negaidīts uz šīs brauktuves notiek un nav cita ceļa pāri Mēmelei, taču Bauskas novada domei ir citi rīki.

Lai sāktu «Rail Baltica» būvniecību, projekta virzītājiem bija nepieciešami tehniskie noteikumi no Bauskas novada domes, un deputāti iesniedza noteikumus, kuros paredzēts, ka būvmateriālus «Rail Baltica» būvniecībai nedrīkst vest cauri pilsētai, lai nepalielinātu jau tā milzīgo transporta slodzi.

Prasībai nepakļausies
Vēl viens no novada domes tehnisko noteikumu pieņemšanas mērķiem pavisam noteikti ir mēģināt panākt, ka blakus dzelzceļa tiltam uzceļ topošā Bauskas apvedceļa tiltu, kaut vai daļēji – divās joslās.

Tomēr Satiksmes ministrijā uzskata, ka risinājums esot atrasts, – vispirms uzcelšot dzelzceļa tiltu pāri Mēmelei, kamēr nebūs sliežu, pa tiltu arī piegādās būvmateriālus. Vēl viens no variantiem esot pontonu tilta uzcelšana turpat blakus.
«Es saprotu, ka ir vēlme pēc iespējas ātrāk ieraudzīt apvedceļu un ar dažādām metodēm piespiest valsti ieguldīt naudu arī apvedceļā. Runājām par to, vai šos noteikumus apstrīdēt tiesā. Tā rīcība, ko pēdējās nedēļās jutām no pašvaldības ar savdabīgo tehnisko noteikumu izdošanu,– tā ar varu piespiest neko nevarat, ja to neatļauj ne noteikumi, ne finanses. Būs jāatrod racionāls veids, kā dzelzceļa trasi uzcelt,» atbildēja T. Linkaits.

Secinājums – prioritātes Satiksmes ministrija nedomā mainīt, pat ja apvedceļa būve kopā ar «Rail Baltica» līnijas izbūvi varētu būt ekonomiski izdevīgāka nekā apvedceļa izbūve pēc 2030. gada.



Vēstule no Bauskas
Bauskas novada domes sēdē 28. janvārī attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova informēja par sagatavoto Bauskas novada domes atbildi AS «RB Rail» saistībā ar «Rail Baltica» projekta izstrādi. Domes prasības bija rast risinājumu Bauskas stacijas būvniecībai, projekta virzītājiem nodrošināt E67 posma Bauskas apvedceļa būvniecību, izbūvējot autoceļa posmu un autotransporta tiltu ar četrām satiksmes joslām. 

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks vērsa uzmanību, ka Satiksmes ministrijas plāns ir būvēt ātrgaitas ceļu Vangaži–Skulte, bet ļoti sen prasītais Bauskas apvedceļš atkal atvirzīts nākotnē. «Redzam, ka ir milzīga mašīnu plūsma, kas iziet cauri Bauskai, bojā ceļu, ēkas un gaisu,» tā A. Jātnieks. «Ar tehniskajiem noteikumiem varam prasīt šīs lietas risināt. Jāuzstāj, ka apvedceļa fragments ar tiltu ir nepieciešams, lai balstītu «Rail Baltica» un būtu nākotnes sastāvdaļa apvedceļam,» tā deputāts Uldis Kolužs. «Apvedceļa jautājums ir vismaz 40 gadus sens, un šis ir piemērots brīdis, lai to atgādinātu. Jo vairāk runāsim, jo vairāk iespēju, ka to atrisinās,» sacīja deputāts Raitis Ābelnieks. «Mums ir prasības, ko projekta ieviesēji negrib pildīt. Pirmā vēstules versija bija par maigu, tagad ir labāk,» atzina deputāts Gatis Skurba.

Kategorijas

Kategorijas