«Ne asakas!» arī ziemā

2021. gada 2. februāris 00:00

702

Zemledus makšķernieki dalās pieredzē par copi un zivīm ūdenstilpēs

Aukstais laiks ūdens virskārtu pārvērtis ledū, un, ja ir bieza ledus kārta, zemledus makšķernieki var sākt bļitkošanas sezonu.
Oficiāli zemledus makšķerēšanas sezonu Latvijas bļitkotāji sāk 1. decembrī, taču, kamēr ledus nav pietiekami biezs, makšķerēt uz tā nav droši. Zemledus makšķerēšana ir viena no nodarbēm, par ko daudzi šausminās, jo copmaņi nereti riskē un mēģina izvilkt no ūdenskrātuvēm lielo lomu pat tad, kad gaisa temperatūra ir virs nulles vai arī ledus kārta vēl nav pietiekami bieza. «Bauskas Dzīve» iepazinās ar vairākiem zemledus makšķerniekiem un apskatīja viņu lomu.

Atvaļinājumu pavada uz ledus
Jāni Maskalu «Bauskas Dzīve» vējainā 20. janvāra pēcpusdienā sastapa Mēmeles vidū, iepretim bijušai Lodiņa alus fabrikai. Viņš parādīja arī labāko vietu, kur kāpt uz ledus. «Zemledus makšķerēšana ir rūdīšanās. Jau trešo dienu, kopš esmu atvaļinājumā, atrodos uz ledus,» sacīja J. Maskals. Viņš ir izmēģinājis uz ledus kāpt abos Mēmeles krastos.

«Sanāk noķert tikai asarus,» pieredzē dalās Jānis. «Bauskas Dzīvei» izdevās ieraudzīt arī makšķernieka lomu. Zivis viņš parasti mājās cep. «Ledus pašlaik ir drošs, ūdens virskārta ir desmit centimetrus bieza. Makšķerēšu līdz atvaļinājuma beigām, 1. februārī jāatgriežas darbā,» «Bauskas Dzīvei» pavēstīja zemledus makšķernieks J. Maskals.

30 gadu Mēmelē un Mūsā
Raitis Čekšs dzīvo Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā un ar makšķerēšanu sācis nodarboties pirms 30 gadiem. «Šogad zivju ir mazāk nekā citus gadus. Zivis ir, taču tās jāmāk pievilināt,» pārliecināts Raitis, kurš brīvdienās makšķerē Mēmelē un Mūsā. «Esmu dzimis pie Mēmeles, tagad dzīvoju pie Mūsas. Šos ūdeņus makšķerēšanai izvēlos tāpēc, ka tos labi pārzinu,» saka R. Čekšs. «Tagad ir grūtāk uz ledus uzkāpt, jo ūdens līmenis nelielā atkušņa dēļ ir kāpis. Upes vidū ledus biezums sasniedz pat 20 centimetru, bet krastā tas ir ļoti plāns un bīstams. Daudzās vietās, kur esmu gribējis uzkāpt, neesmu ticis, neriskēju,» par drošību runā zemledus makšķernieks.

Viņa lomā visbiežāk ir asari, līdakas un raudas. «Lielākā daļa tomēr ir asari. Dažas zivis laižu vaļā, bet ir arī tādas, kuru dēļ zvanu sievai un lūdzu padomu pagatavošanā. Asarus ir grūti notīrīt, tāpēc pārgriežu, kā to darītu, zivi žāvējot, un lieku cepeškrāsnī. Ja noķeru līdaku, tad to apcepu uz pannas ar olu, taču raudas laižu vaļā,» atklāja Raitis, kurš bļitkot dodas brīvdienās un dienā noķer aptuveni vienu, trīs kilogramus zivju. «Uz ledus patīkamāk kāpt divatā, viens uz upi dodos ļoti reti – tad eju uz labi zināmām vietām,» teic R. Čekšs.

Rundāles ūdenskrātuvē
Codieti Kasparu Brazovski «Bauskas Dzīve» sestdien sastapa pie Rundāles dzirnavām uz ūdenskrātuves ledus. «Makšķerēju kopš bērnības, nu jau 30 gadus noteikti,» sacīja K. Brazovskis, kurš bļitkot devās kopā ar codieti Mārtiņu Skudru. «Kopā nākt uz makšķerēšanu ir drošāk, vēl jo vairāk, ja ir šaubas par ledus izturīgumu. Šoreiz esmu šeit, jo šāda veida ūdenskrātuvēs ledus ir stabilāks. Ir sanācis arī pāris reižu ledū ielūzt, mācība man ir,» atklāja makšķernieks, kurš iesaistās arī makšķernieku klubā «OK COPE SPORT».

«Uzzināju, ka draugi vēl ķer lašus Salacā. Paša izvilktās mazās zivis laižu vaļā, bet asari ir delikatese, tos paturu un uzcepu. Lielākais loms ziemas sezonā bija vairāk nekā kilogramu smags asaris. Novembra beigās Gaujā noķēru taimiņu,» laikrakstam pastāstīja Kaspars Brazovskis.

Jābūt uzmanīgam
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar makšķernieku Arti Silkalnu, kas regulāri dodas copēt uz Engures ezeru. «Makšķerēju, kopš sevi atceros. Engures ezeru pārzinu ļoti labi. Manā redzeslokā ir asari un līdakas,» pastāstīja A. Silkalns. «Pašlaik ledus ir desmit centimetrus biezs, bet ir vietas, kur tas ir plāns. Jābūt uzmanīgam, jo drošs tas nav.»

Artis patur tās zivis, kas ir cepamas. «Ja ķeras, dienā izvelku un uz mājām atvedu apmēram četrus kilogramus zivju,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja makšķernieks, kas ir pārliecināts, ka uz zemledus makšķerēšanu jādodas divatā, tad ir drošāk.

Bēdīgā statistika liek uzmanīties
- Šoziem ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši jau 17 bojāgājušos, no kuriem 12 pēc ielūšanas ledū, bet izglābti deviņi cilvēki.

- Zemgalē šogad pēc ielūšanas ledū Tērvetes, Jaunjelgavas un Ozolnieku novadā atrasti un izcelti četri bojāgājušie, bet izglābts viens – Ozolnieku novadā.

- Mainīgo laikapstākļu un intensīvās snigšanas dēļ ūdenstilpju ledus kārta ir ļoti plāna un neizturīga, tāpēc pašlaik atrasties uz ledus nav droši. «Ledus kārtas biezumu un izturību ietekmē dažādi faktori – laikapstākļi, ūdenstilpes reljefs u. c. Aizvadīto nedēļu aukstums iedzīvotājiem radījis maldīgu priekšstatu, ka ledus ir biezs un izturīgs un dažu dienu atkusnis to neietekmē. Taču tas tā nav, jo ledus pašlaik ir ļoti mānīgs un bīstams. Ledus kārtas veidošanos kavēja intensīvā snigšana. Pat pie lieliem gaisa temperatūras mīnusiem zem sniega ledus veidojās ļoti lēni un nevienmērīgi, turklāt sasala nevis ūdens, bet slapja sniega masa. Pašlaik atkūst porains un neizturīgs sasalis sniegs, kas nespēj turēt cilvēka svaru,» skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raivis Pužulis.

Avots: Viktorijas Gribustes, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākās inspektores, sniegtās ziņas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Ne asakas!» arī ziemā

Kategorijas