BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apšauba uzņēmēju konkursa izmaksas

Uldis Varnevičs

2021. gada 2. februāris 00:00

510
Apšauba uzņēmēju konkursa izmaksas

Meklējot budžetā ietaupījumu, Bauskas novada domes deputāti skata dažādas pozīcijas

Valdības lēmums pārdalīt valsts budžetam par labu piecus procentus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa radījis būtiskas problēmas pašvaldību budžeta plānošanā. Aptuvens aprēķins savulaik liecināja, ka Bauskas novads, visdrīzāk, pazaudē apmēram divus miljonus eiro, un deputāti meklē, kā ietaupīt.

Bauskas novada domes apvienotajā finanšu komitejas, sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas un vides un attīstības komitejas sēdē, kas notika 25. janvārī, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti piedāvāja dažādus variantus – norādot gan uz potenciāliem dārgiem tehnikas un ēku apkopes līgumiem, gan aicinot «nogriezt» finansējumu kultūras pasākumiem, kas tāpat nenotikšot «Covid-19» pandēmijas dēļ, līdz pieķērās arī Bauskas novada konkursam «Gada uzņēmējs».

Pelnīts pasākums

Neatkarīgā deputāte Helvija Greiere skaidroja, ka Bauskas kultūras centra pasākumu vadītājiem parasti paredzēts atalgojums 183 eiro, bet konkursa noslēguma pasākumam – 600 eiro. «Ir priekšlikums paredzēt to pašu summu,» piedāvāja H. Greiere.

Bauskas novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina uzsvēra, ka paredzētā summa jau tā ir samazināta – aktieris Valdis Melderis iepriekš prasīja lielāku summu. «Viņš ir augsta līmeņa pasākumu vadītājs, pats gatavo savas runas un scenāriju. Tas nav tāds pasākums, kā ir kultūras centram. Augsta līmeņa pasākumu vadītāju pakalpojumi tā maksā,» pauda I. Šomina.

Deputāte Mārīte Ķikure no Zaļo un Zemnieku savienības vērtēja, ka šī tradīcija ir labs uzņēmēju godināšanas pasākums, kuru uzņēmēji ir pelnījuši. Salīdzinot ar summām, kuras ar uzņēmēju palīdzību nonāk Bauskas novada budžetā, konkursa pasākuma izmaksas ir ļoti mazas. «Šis ir pasākums pateicībā par ieguldījumu novada attīstībā. Aicinu kvalitātes latiņu noturēt un nesamazināt summas,» piekrita deputāte Inita Nagņibeda (Jaunā konservatīvā partija). Deputāts Juris Landorfs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksts) pauda viedokli, ka uzņēmējiem svarīgāk esot, ka pašvaldība viņus sadzird grūtos apstākļos, nevis pāris stundu pateicības pasākums.

Sadarbība nav manāma
Interesanti, ka diskusiju gaitā neviens pat nemēģināja pavaicāt, kā šis jautājums ir saskaņots procesā, kas notiek jau no pagājušā gada vidus, – novadu apvienošanas sarunās. Visiem novadiem ir līdzīgi uzņēmēju godināšanas pasākumi, kam 2021. gadā būtu jānotiek apvienoti, un, visticamāk, savienojot četrus budžetus, vajadzētu ietaupīt, bet par to nebija nedz jautājumu, nedz sarunu.

Vecumnieku novada dome veiksmīgi no šīs problēmas ir izvairījusies. «Mums konkursa nolikumā rakstīts, ka Vecumnieku novada uzņēmēju Gada balvu rīko katru otro gadu. Veiksmīgākos uzņēmējus noskaidrojām šajā grūtajā «Covid-19» pandēmijas laikā. Nākamais godināšanas pasākums būtu plānots 2022. gadā. Tāpēc šī gada budžetā nav par to lemts. Visdrīzāk, apvienotajā Bauskas novada teritorijā vecos nolikumus neņems vērā,» informē Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gija Spula.
Skaidrs, visdrīzāk, par reālo jaunā apvienotā novada uzņēmējdarbības konkursu un tā izmaksām lems apvienotā novada dome, tomēr tajā pašā laikā izmest šo sadaļu no budžeta nevajadzētu, jo finanšu līdzekļus konkursa organizēšanai tāpat vajadzēs kaut kur sameklēt.

Apšauba video izmaksas
Deputāte H. Greiere pievērsa uzmanību arī izmaksām par filmu sagatavošanu – par deviņām filmām – 2457 eiro. Šādus video uzņem Bauskas novada uzņēmums «Sky Route Films». «Tas ir vajadzīgs un bagātina pasākumu, bet varbūt šeit jāskatās, vai šāds formāts ir nepieciešams un par tādu naudas summu. Pie šī laikmeta iespējām katram uzņēmējam ir sagatavots video par savu firmu. Varbūt var izmantot šādu video pasākumā,» tā H. Greiere.

Šādam viedoklim nepiekrita Ieva Šomina. «Nav gluži tā, ka uzņēmējiem ir filmas gatavas. Viņi ir priecīgi, ka par laureātiem sagatavo reklāmas rullīti. Šim gadam bija doma, ka filmas būtu kā balvas uzņēmējiem, kur viņi paši izvēlētos saturu, ko vēlas filmā redzēt,» tā I. Šomina.

Situāciju lūdzām komentēt filmu speciālistam no Bauskas novada Kristeram Čakānam. «Grūti spriest par darbu, ko neesmu darījis. Bet sanāk 273 eiro par filmu. Jārēķina izdevumos degviela, tehnikas izmaksas, un ir arī citi maksājumi. Šāds maksājums nav mazs, bet noteikti tas nav arī daudz,» vērtē K. Čakāns, norādot, ka katram videomateriālam ir sava specifika un nezinātājam no malas par to spriest nevajadzētu.

Bauskas novada domes deputāti lēma nemainīt budžetā ierakstītās konkursa izmaksas.


Vidēja cena
Par 2020. gada Bauskas novada uzņēmējdarbības konkursa uzvarētāju jauno uzņēmēju grupā kļuva «So-so» mediju studija, kuru vada baušķenieks MATĪSS SAULĪTIS. Viens no galvenajiem studijas produktiem ir dažāda veida videofilmas, un aicinājām arī viņu izvērtēt šādu maksājumu:

«Iesākumā jāskatās, kāda ir izpildījuma kvalitāte, tad jāizvērtē patērēto stundu skaits katra videomateriāla izstrādei. Jāņem vērā, ka izmaksas veido, neskaitot cilvēkstundas, transports, tā amortizācija, tehnika, tās nomas izmaksas, citreiz arī tās uzturēšanas izmaksas. Katra uzņēmējdarbība savās cenās iekļauj tehniskās bāzes amortizācijas izmaksas, citādi tas nekad nebūs rentabli. Būtiskas vēl ir darba stacijas, tajā skaitā arhivēšanas, programmatūru licenču, elektrības, telpu nomas, tajā skaitā studijas, ja tāda ir, apkures un citas vienības, kas veido galasummu. Papildus tam jārēķinās ar aktiera, mūzikas licences, grafisko elementu animēšanas un citu mainīgo lielumu izmaksām.

Nevajadzētu aizmirst darbības, kuras, sākot darbu, bieži piemirstas – vai no klienta puses tiek sagatavots scenārijs, nodrošinātas filmēšanas atļaujas, vai pašiem izpildītājiem jāuzņemas projekta vadītāja funkcijas, jāsaskaņo kadru plāns, runātais teksts, jāveic pēc tam transkripts, titrēšana, korektūra – arī būtisks faktors.

Filmēšana parasti iedalāma šādos posmos: plānošana, filmēšana, pēcapstrāde. Jāatceras, ka visos šajos posmos izpildītājs veic virkni darbību, kas ir jāsaskaņo ar pasūtītāju.

Vienkāršoti izdalot šo summu uz vienību skaitu – vidēji viens video maksā apmēram 270 eiro. Tā ir vidēja cena tirgū. 200 – 300 eiro vienkāršiem video, 400 – 600 eiro sarežģītākiem. To es saku, zinot vidējās cenas, kas ir darba tirgū.»